Kamēr Latvija cīnās, lai izkļūtu no draudošā ekonomiskā sabrukuma, pieaug bažas, ka šīs Baltijas valsts krīze var izplatīties ārpus tās robežām un izvērsties par kaut ko līdzīgu 1997.gada krīzei Āzijā.
“Ir diezgan liela līdzība starp to, kas notiek Centrāleiropā un Austrumeiropā, un to, kas notika Āzijā pirms Āzijas krīzes 1997.gadā aizvien pieaugošās iekšējās nelīdzsvarotības un kredītu pieauguma ziņā,” aģentūrai AFP teicis “Danske Bank” galvenais ekonomists Larss Kristensens. “Latvija acīmredzami ir visnelīdzsvarotākā no visām Centrālās un Austrumeiropas valstīm un spiediens tajā ir spēcīgs. Paraugoties uz ekonomikas sarukumu, redzam, ka tas ir daudz lielāks, nekā mēs vērojām Āzijas krīzes laikā,” eksperts teica par Latviju, kurā ekonomikas sarukums šogad gaidāms 18% apmērā. Apgalvojot, ka Latvijas lata piesaiste eiro ir finansiālās ticamības pazīme un tai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu mērķi – pievienošanos eiro zonai, Rīga neatlaidīgi apgalvo, ka tā nedevalvēs savu valūtu. Analītiķi brīdina, ka piesaistes saglabāšana kļūst aizvien nepārliecinošāka, jo recesija Latvijā ir vissmagākā 27 ES dalībvalstīs un devalvācijai varētu būt “domino efekts”. “Devalvācija Latvijā būtu milzīgs spiediens uz kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu,” teica Kristensens. Viņš arī norādīja uz citām jaunajām ES dalībvalstīm – Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju, kuru neapskaužamais stāvoklis padara tās par iespējamiem devalvācijas infekcijas mērķiem. Tomēr Igaunijas Centrālās bankas pārvaldnieka vietnieks Martens Ross aģentūrai AFP paziņoja, ka viņa valsts “labi pielāgojas” krīzei un noliedza baumas par devalvāciju. “Pašreizējā globālā ekonomiskā recesija tikai stimulē šādas baumas (par devalvāciju), taču šādu minējumu izteicēji bieži vien nezina, kādi triecienu slāpētāji ir Igaunijas finanšu sistēmas un valsts budžeta rīcībā,” teicis Ross. Spēcīgākām tautsaimniecībām ar veselīgu makroekonomisko pamatu, it īpaši lielākajai Polijai un mazākajai Čehijai, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004.gadā, risks nebūs tik nozīmīgs, teica Kristensens. Polija ir vienīgā ES valsts, kurā reģistrēts pozitīvs 0,4% ekonomiskais pieaugums šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.
Kompānijas “PriceWaterhouseCoopers” ekonomists Vitolds Orlovskis arī brīdina neuzskatīt šīs valstis par monolītu bloku. “Manuprāt, ir absurdi sacīt, ka Poliju varētu inficēt Latvijas vīruss. Baltijas valstu problēmas vairāk skar Skandināvijas bankas un valstis nekā visu Austrumeiropu,” viņš teica aģentūrai AFP. Mazāk nekā pirms diviem gadiem ekonomiskais pieaugums Latvija bija izsakāms ar divciparu skaitli, ko stimulēja veselīgais iekšējais patēriņš, kuru savukārt uzkurināja aizvien pieaugošās algas un viegli saņemamie kredīti. Taču tagad pēc burbuļa plīšanas pagājušajā gadā inflācijas ietekmē un kredītu krīzes Latvija pati ir jāuztur pie dzīvības. Valdība samazina izdevumus valsts dienestiem līdz minimumam, īstenojot stingrās taupības politiku, lai izpildītu nosacījumus 7,5 miljardu eiro (5,2 miljardu latu) palīdzības paketes saņemšanai, par ko decembrī tika panākta vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Savienību un galvenajiem reģionālajiem investoriem, arī ar Zviedriju. Analītiķi norāda, ka stāvoklis Latvijā atgādina recesijas skarto Taizemi 1996.-1997.gadā. Būdama spiesta atteikties no savas valūtas piesaistes ASV dolāram un devalvēt batu, Bangkoka izraisīja Āzijas krīzi. Pēc dažām dienām tai sekoja Filipīnas un Indonēzija. Dažu mēnešu laikā krīze deva triecienu Dienvidkorejai un pārņēma visu reģionu, kad satrauktie investori sāka bēgt. Tad nāca SVF ar palīdzības paketi. Tagad Austrumeiropā globālā aizdevējinstitūcija palīdz Latvijai, Ungārijai un Rumānijai.
Krīzes laikā devalvāciju var izmantot, lai atjaunotu eksporta konkurētspēju, taču analītiķi norāda, ka atteikšanās no Latvijas lata piesaistes eiro radītu ievērojamu risku. Kā uzskata analītiķi Rīgā, aptuveni 80% aizdevumu izsniegti eiro valūtā, par ko bankas saņem augstākas procentlikmes, bet Latvijas iedzīvotājiem tiek maksāts latos.
Devalvācija izraisītu plašu nespēju atmaksāt kredītus, kas apdraudētu vispirms Ziemeļvalstu bankas.
ES ekonomikas komisārs Hoakins Almunija trešdien brīdināja, ka iespējamā atteikšanās no lata piesaistes eiro radītu “nopietnas grūtības”.
“Mēs vēlamies par katru cenu izvairīties no šādas situācijas,” viņš teica, piebilstot, ka stingrās taupības pasākumi ļaus izvairīties no devalvācijas un pavērs ceļu lielākam ES finansējumam.
“Finansēšanas programmas turpināšanās radīs pārliecību tirgū, ka pašreizējā lata piesaiste turpināsies, tiks saglabāta un nostiprināta,” viņš teica. LETA/AFP
Komentāri