Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija

Aizgājējs…, kurš palīdz piecelties

Andris Vanadziņš
19:49
29.01.2025
56
Andrisvanadzins

Viņnedēļ runāju ar vienu Cēsu uzņēmēju. Viņas lietišķi iekārtotajā birojā viena siena ir balta un uz tās uzrakstītas dažas prātā paturamas atziņas. Piesaistīja viena: “Neveido pieņēmumus.”

Cita Cēsu uzņēmēja, atmetot studiju un pedagoga prakses radītos pieņēmumus par valodas mācīšanos, izveidoja savu radošo pārsteigumu. Mazliet dauzonīgu mācīšanās metodi, kas ļauj dalībniekiem priecāties un baudīt ne vien savus sasniegumus, bet arī kļūdas.

Tā nu ir gadījies, ka cilvēks atšķirībā no kaķa vai eža nepiedzimst par to, kas viņš ir. Par cilvēku ir jākļūst, turklāt katru rītu no jauna. Tas prasa piepūli. Priekšstati ir izpalīdzīgi, tie piedāvā aiztaupīt pūles būt pašam un vēlīgi sēdina plašstraumes pieņēmumu karuselī. Tajā var ērti griezties uz riņķi, skatīt atkārtojušamies gadalaiku ainas un noticēt, ka tāda ir dzīve.

Šķiet, vienīgais drukātais izdevums Latvijā, kas neveidoja pieņēmumus, bet tos ar parupju eleganci grāva, janvārī izdeva pēdējo burtnīcu un beidza savas gaitas. Cēsnieks Uldis Tīrons pirms 30 gadiem uztaisīja “Rīgas Laiku” un ar savu, kā viņš pats saka, Vinnija Pūka bandu devās ceļojumā. Žurnāls gāja savus ceļus, savā tempā, un tam bija nospļauties par to, vai “mīļais lasītājs” spēj tikt līdzi. Ja papūlējies un nojauci priekšstatu par savu kuslumu, varēji būt tā ceļabiedrs.

Tas nebija labs bizness ( ja runājam par naudu), drīzāk pliko kulšanās pa nātrēm. Žurnāls piedzīvoja gan redakcijas mantas aprakstīšanu, gan regulāras izdevēju maiņas, un daži tā ceļa biedri savos atvadu vārdos, aiz bēdām prātu zaudējuši, pilnīgi nopietni aicināja, ņemot vērā “Rīgas Laika” devumu domāšanas un valodas kopšanā, to kanonizēt un uzlikt Valsts kancelejai par pienākumu nodrošināt izdevumam saules mūžu!

Pēdējā “Rīgas Laika” numurā lasāma Arņa Rītupa saruna Parīzē ar Fransuā Marī Banjē. Fotogrāfu, kuram “katrs portrets ir logs uz likteņa priekšā stāvošu dvēseli”. Intervijā mākslinieks runā par to, ka mūža nogalē jāievieš sevī kaut kāda kārtība. Bet kārtību rada nejaušība un laiks. Arī tādas parādības kā “Rīgas Laiks” vai filma “Straume”, diemžēl vai par laimi, nedzimst no labas apņemšanās un dāsni piešķirta budžeta, tās sarūpē nejaušība un laiks…

Jaunā Rīgas teātra izrādē “Latviešu mīlestība” vienā no ainām sieviete un vīrietis gados runājas par to, ka varētu saiet kopā. Kājas vairs lāgā neklausa, gadās pakrist, un tad vajag kādu, kurš palīdz piecelties.
Saiet kopā ar “Rīgas Laiku” vairs nesanāks, žēl, jo vajag tomēr kādu, kurš kaut vai reizi mēnesī uzdod nemainīgo “Rīgas Laika” interviju noslēguma jautājumu – kas ir galvenais, ko dzīvē esat sapratis?

P.S. Vispār jau stulbs jautājums, bet kaut kā izceļ no pieņēmumu leijerkastes melodiskā snauda un vedina lūkoties pēc – “loga uz likteņa priekšā stāvošu dvēseli”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
4
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi