Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Aitas un cirpēji

Jānis Gabrāns
02:23
24.03.2023
22

Izlasot ziņu, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti 1,929 miljoni eiro, radās patiesa neizpratne. Kā tas iespējams?! Kas ir šie lētticīgie?! Tik daudz tiek runāts, stāstīts, rakstīts, lai cilvēki ir uzmanīgi, lai neuzķeras uz dīvainiem piedāvājumiem, un tomēr joprojām netrūkst to, kuri kāpj uz šiem grābekļiem. Informācija vēsta, ka šajā laikā īstenoti 1184 un vēl novērsti 1754 krāpšanas gadījumi par kopumā 1,502 miljoniem eiro.

Vēl pārsteidzošāki ir dati par pagājušo gadu, kas vēsta, ka četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, izkrāpti kopumā 12,037 miljoni eiro. 12 miljoni eiro!! Tā taču ir milzīga summa! Lai nu kāds saka, ka tauta dzīvo nabadzībā. Kaut kā nav ticams, ka apkrāpto vidū ir bagāti uzņēmēji vai ļaudis no Latvijas miljonāru saraksta, kuri vieglu roku tā zaudējuši miljonus.

Laikam jau taisnība senču gudrībai, kas saka, kur aitas, tur cirpēji. To labi apliecināja arī “Re:Baltica” seriāls par karmas latviešiem. Raidījumu skatoties, var tikai brīnīties, kam cilvēki gatavi ticēt un tērēt naudu. Tā nu laikam cilvēki uzticas arī nezināmajiem zvanītājiem, kuri tālruņa sarunā vai nu sola ātru bagātību, vai spēlē uz cilvēku bailēm, sakot, ka jūsu kontu kāds tukšo, mēs palīdzēsim, lai tas nenotiek. Un realitātē arī iztīra šo ļautiņu bankas kontus.

Ļoti iespējams, joprojām daudziem ir cerība, ka pie naudas izdosies tikt, neko nedarot, uzticoties tiem, kuri sola, ka katrs ieguldītais eiro dos milzīgu peļņu. Taisnības labad jāsaka, ka kādam tas arī dod peļņu, tikai ne tiem, kuri uzticas nezināmiem, krievu valodā runājošiem labdariem.

Visticamāk, nav veikts pētījums, kādā valodā runā apkrāptie, bet ir pamatotas aizdomas, ka lielais vairums ir krievvalodīgo. Jo latvietim, saņemot zvanu no it kā bankas, kuras pārstāvis runā krieviski, galvā uzreiz vajadzētu iedegties brīdinājuma lampiņai, ka kaut kas īsti pareizi nav. Bet krieviski runājošajam varbūt ir prieks, ka šajā valstī bankas pārstāvis sarunājas viņa valodā, kāpēc tad neuzticēties un nedot pieeju savam bankas kontam. Tā teikt, lūdzu, labais cilvēk! Un miljoni aizplūst nezināmo darboņu kontos, lielu daļu atgūt nav iespējams. Interesanti būtu zināt, vai cilvēki gūst no tā mācību, varbūt kāds šādi iekritis jau vairākkārt.

Varam dažādos līmeņos runāt, rakstīt par medijpratību, informācijas pratību un finanšu pratību, par kritisko domāšanu, krāpnieku noliktais grābeklis nestāv mierā, kāds atkal un atkal uz tā uzkāpj.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi