Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ēkām jābūt aizvien energoefektīvākām

Andra Gaņģe
00:01
18.03.2024
219
2
Energoefektivs

Jauno nosacījumu mērķis – mazināt klimata pārmaiņu iemeslus un izdevumus par siltumu

Līdz 2030. gadam būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un enerģijas patēriņu Eiropas Savienības (ES) valstīs ēku sektorā un līdz 2050. gadam padarīt to klimatneitrālu – tāds mērķis Eiropas Parlamentam (EP), 12.martā nobalsojot par tiesību aktu, kas liks samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu
emisijas ēku nozarē.

Plāns, par kuru balsoja 370 deputāti, 199 balsoja “pret” un 46 atturējās, nosaka pasākumus, kas palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām, taču ieguvumi būs arī tūlīt taustāmi – mazāki rēķini par siltumenerģiju, tā vērtē tā atbalstītāji. Plānā noteikts, ka no 2030.gada celtajām ēkām jābūt nulles emisijai. Jaunceltajām ēkām, ko izmanto vai kuras pieder valsts iestādēm, nulles emisijai būs jābūt jau no 2028. gada. Paredzēts arī renovēt vairāk veco ēku, kurām rādītāji slikti. ES dalībvalstīm līdz 2030. gadam jāatjauno 16 % nedzīvojamo ēku ar sliktākajiem veiktspējas rādītājiem, bet līdz 2033. gadam — 26 %, kurām ir sliktākie rādītāji, nosakot minimālās energoefektivitātes prasības.

Attiecībā uz dzīvojamām ēkām dalībvalstīm būs jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu vidējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu līdz 2030. gadam vismaz par 16% un līdz 2035. gadam vismaz par 20 līdz 22%.


 Ziņojot par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ēku energosniegumu, EP deputāts, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāvis no Īrijas Kirans Kafs rosinājis “palielināt tehnisko un praktisko palīdzību, sniedzot bezmaksas konsultācijas renovāciju vienas pieturas aģentūrās. ES fondi, piemēram, Sociālais klimata fonds vai Atveseļošanas un noturības mehānisms, būtu jāizmanto kā garantijas un kā apgrozības fondi, lai nodrošinātu to grupu piekļuvi finansējumam, kurām ir sarežģīti saņemt tradicionālas hipotēkas vai aizdevumus. Šīs direktīvas centrā ir cīņa pret enerģētisko nabadzību. Energosnieguma līgumi un rēķinos bāzētas shēmas, dotācijas un subsidētas integrētas ēku renovācijas programmas vietējā līmenī tiek vērstas uz neaizsargātām grupām un nodrošinās cenas ziņā pieejamas vai pat izmaksu ziņā neitrālas renovācijas”.


Kirans Kafs arī uzsvēris, ka privātmāju īpašnieki tiks motivēti, ne spiesti uzlabot namu energo­efektivitāti. Viņš pauda, ka nesenās enerģētiskās krīzes laikā “vairāk nekā 41 miljons eiropiešu jeb 9,3% iedzīvotāju nebija spējīgi pietiekami apkurināt savas mājas. 2021. gadā šis rādītājs bija 6,9%. Augstie enerģijas rēķini radīja pamatīgu slogu mājsaimniecībām. Tādēļ mēs gribējām nodrošināt, lai ciešanas, ko radīja šī krīze, nekad neatkārtotos. Līdz ar to mēs vēlējāmies ieviest energoefektivitāti un ietaupījumus, kas ļautu pastāvīgi samazināt apkures rēķinus un atkarību no energoresursu piegādātājiem”.


Jaunajā tiesību aktā arī norādīts, ka dalībvalstīm, ja tas tehniski un ekonomiski iespējams, līdz 2030. gadam būtu pakāpeniski jāievieš saules enerģijas iekārtas visās jaunajās dzīvojamās ēkās, sabiedriskās ēkās un namos, ko neizmanto mājokļiem, atkarībā no to lieluma.

Jāatgādina, ka mainīt fosilā kurināmā apkuri pret atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtām vēlas arī Latvijas mājsaimniecības. Valsts atbalstam, kas paredzēts šim nolūkam, 2023.gadā pieteicās un to saņēma 4905 mājsaimniecības, ziņo Enerģētikas un klimata ministrija. Iekārtu iegādei izmantotā kopējā summa  – 17,29 milj. eiro – ir valsts atbalsta programmas “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” līdzekļi, kas tiek iegūti Emisijas kvotu izsolīšanā. Atbalstu saņēmuši iedzīvotāji siltumsūkņu, saules kolektoru, saules paneļu, vēja ģeneratoru un koksnes biomasas katlu (kas piemērots granulu kurināmajam) projektu īstenošanai visos Latvijas reģionos.  Šogad janvārī šim atbalstam jau arī saņemti gandrīz 10 tūkstoši pieteikumu.


Eiropas Parlamenta pieņemtajā tiesību aktā paredzēta pakāpeniska fosilā kurināmā katlu izņemšana no apgrozības. Dalībvalstu uzdevums veikt pasākumus, lai dekarbonizētu apkures sistēmas un pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā izmantošanas apkures un dzesēšanas jomā, lai līdz 2040. gadam pilnībā pārtrauktu šī enerģijas iegūšanas veida izmantošanu. No 2025. gada dalībvalstis nedrīkstēs turpināt subsidēt autonomu fosilā kurināmā katlus. Taču to atļaus darīt hibrīdapkures sistēmām, piemēram, tām, kurās apkures katls ir apvienots ar saules siltuma iekārtu vai siltumsūkni.


Noteikti arī izņēmumi. Prasības var neattiecināt uz kultūrvēsturiskajām ēkām un celtnēm, ko izmanto lauksaimnieciskajai ražošanai. ES valstis var nolemt šīs prasības nepiemērot ēkām, kuras aizsargā īpašo arhitektonisko vai vēsturisko vērtību dēļ, baznīcām un kulta vietām, arī pagaidu celtnēm.


Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ES valstīs ēku apsildīšanai un dzesēšanai tiek izlietoti 40% no kopējā enerģijas patēriņa un tas rada 36% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.


Jauno normu īstenošanai šī ES plānošanas periodā tieša finansējuma nav, taču vides problēmu risināšanai pieejami struktūrfondu un citu finansēšanas avotu līdzekļi. Lai tiesību akts stātos spēkā, tas vēl oficiāli jāapstiprina Eiropadomei.

Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā

Komentāri

  • Marta saka:

    Tas nozimee ktedita jugs gadu desmitu garumaa.maksatnespeja daudziem un dzivokla pardosana

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Sāk egļu astoņzobu mizgrauža skarto koku zāģēšanu Līgatnes dabas takās

    08:08
    13.09.2025
    26

    Lai nodrošinātu apmeklētāju, darbinieku un dzīvnieku drošību, kā arī saglabātu neskartu Gaujas Nacionālā parka (GNP) Līgatnes dabas taku infrastruktūru, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) septembrī sākusi bīstamo un bojāto – lielākoties egļu astoņzobu mizgrauža skarto – koku zāģēšanu. Rūpējoties par dabas vērtību aizsardzību, nokaltušie koki mežā tiks saglabāti, daļa no tiem – kā augstie celmi. Bīstamo […]

    Varbūt ir vērts apdomāt dot mājas murrājošam draugam

    19:41
    08.08.2025
    23

    8.augusts ir Starptautiskā Kaķu diena. Tās organizatori vēlas mudināt ikvienu, kam patīk kaķi, veltīt brīdi, lai “svinētu sugu un unikālās saites, kas mūs ar tiem vieno”. Ņemot vērā, ka visā pasaulē ir aptuveni 600 miljoni kaķu, gan tādi, kam ir mīloši saim­nieki, gan tādi, kuriem dzīve ir skarba, “Kaķu godināšanas diena” aicina minku aizstāvjus sanākt […]

    Domē deputāti nav tikai no Cēsīm

    08:24
    15.06.2025
    230

    Vairāki lasītāji, paužot viedokli par vēlēšanām, ievēlētajiem deputātiem Cēsu domē, vērtējuši, ka laucinieku ievēlēts maz un cēsnieki lems par to, kas pagastos vajadzīgs. Zaubēnietis Ojārs Evalds Bīriņš uzsver, ka Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā par katru deputātu var vien uzzināt, ka visu dzīvesvieta ir Cēsu novads, kā arī, kad dzimis, kur mācījies, ko dara, ka ir […]

    Smiltenes novada domē pārstāvji no Raunas un Drustiem

    09:40
    14.06.2025
    146

    Smiltenes novada domē ir iekļuvuši pieci no sešiem politiskajiem spēkiem,   kuri startēja pašvaldību vēlēšanās. Par tiem savas balsis atdeva 45,51 %    balsstiesīgo pilsoņu.  Četras vietas domē ieguvusi Nacionālā apvienība, pa trim    deputātu mandātiem ieguva “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un Latvijas Zaļā partija, bet Vidzemes partija – divus. “Suverēnā vara” – “Apvienība Jaunlatvieši” ir vienīgā, […]

    “Par” un “Pret”izjauc kārtību sarakstos

    06:38
    13.06.2025
    135

    Domē iekļuvušie deputāti kārtējo reizi parāda, ka nebūt tik svarīga ir vieta sarakstā, ja vēlētājam ir tiesības biļetenā novērtēt konkrēto politiskā spēka pārstāvi. “Jaunajā Vienotībā” pirmie četri saraksta līderi savas pozīcijas noturēja, tālāk jau seko vēlētāju griba. Ēriks Bauers no 8.vietas ieguvis 5., Erlendu Geruļski  no 21. balsotāji pārcēluši uz 6., Māri Šķesteru no 22. […]

    Kā sadalījās balsis iecirkņos

    18:48
    09.06.2025
    187

    Novadniekiem, balsstiesīgajiem pilsoņiem, kuri    deklarēti novadā, un tiem, kam te pieder īpašums, pašvaldību vēlēšanās bija iespēja nobalsot kādā no 29 iecirkņiem. Cēsnieks varēja vēlēt Vecpiebalgā, zaubēnietis Cēsīs, priekulietis Straupē, tāpēc nebūtu pareizi teikt, ka kādā pagastā īpaši balsots par vai pret kādu sarakstu. Taču, ieskatoties, kam kurā pagastā vēlētāji atdevuši vairāk, kam mazāk balsu, […]

    Tautas balss

    Klientus necenšas piesaistīt

    15:11
    13.12.2025
    31
    Lasītāja I. raksta:

    “Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

    Latvijas preces - dārgas

    15:11
    13.12.2025
    29
    Seniore M. raksta:

    “Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

    Ko mainīs likuma maiņa

    11:58
    07.12.2025
    42
    1
    Lasītāja A. raksta:

    “Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

    Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

    11:57
    06.12.2025
    44
    1
    Vecmāmiņa raksta:

    “Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    42
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Sludinājumi