Deputātu kandidāti stāsta par sevi, plānotajiem darbiem

Smiltenes novadā pašvaldību vēlēšanās pilsoņiem ir iespēja izvēlēties 15 deputātus no 73. Viņi pārstāv sešus politiskos spēkus. Sarakstos arī ne viens vien raunēnietis un drustēnietis. Kad izlozēja sarakstu numurus, kandidāti vienojās, ka kopā rīkos tikšanās ar vēlētājiem.

Kā “Druvai” atzina deputātu kandidāti, ja jau četrus gadus jāstrādā kopā, tā iespēja gan citam citu iepazīt, gan iedzīvotāji var vaigā redzēt sarakstu līderus, gan kandidāti uzklausīt vēlētājus, jo katrā vietā ir citas problēmas un vajadzības. Tāda saruna notika arī Raunā. Bija atnākuši 16 vēlētāji. Vairāk nekā    novada centrā Smiltenē. Moderatora loma bija uzticēta raunēnietei Justīnei Buliņai-Pinkai.

Piedalījās:

• Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brī­vībai/LNNK” saraksta līderis Mikus Dubickis,
• “Suverēnā vara”, “Apvienība Jaunlatvieši” listē pirmā Iveta Lauciņa,
• “Jaunās Vienotības” sarakstā otrais Edgars Plētiens,
• “Pro­gre­sīvo” līderis Ervins Labanov­skis,
• Latvijas Zaļās partijas deputāta kandidāts ar trešo numuru Dainis Aļeksējevs,
• Vidzemes partijas saraksta līderis Ģirts Freibergs.

Smiltenes novada domes deputātu kandidāti iepazīstināja ar sevi, partijas mērķiem, atbildēja uz jautājumiem, diskutēja gan ar sanākušajiem raunēniešiem un drustēniešiem, gan savā starpā. Tiesa, tagadējie deputāti centās izklāstīt, kā strādājuši, ko paši ierosinājuši, ko domes vadība darījusi nepareizi, nevis deva ieskatu, ko konkrēti darīs.

E. Labanovskis uzsvēra, ka priekšvēlēšanu programma nav vīziju un vēlmju saraksts, bet mērķi un uzdevumi. To gan, lasot radoši izplūdušos teikumus, nevar teikt par visām programmām.

Ģ. Freibergs atklāja, ka sarunās iedzīvotājiem Raunā un Drustos izskanējis par absurdo situāciju, ka no Raunas uz Valmieru nevar aizbraukt pa labu ceļu. Domei jāuztraucas un jāmeklē, kā to mainīt. E.Laba­novskis skaidroja, ka dome vērsusies dažādās institūcijās, Satik­smes ministrijā, jo tas ir valsts, ne pašvaldības ceļš. “Tu­vākajā laikā vajadzētu būt paziņojumam, ka sāks projektēšanu. Tas gan nenozīmē, ka tūlīt būvēs,” pastāsta E.Labanovskis.

“Čaļi, kuri sēdēja uz soliņa Drustos, teica, kad pagastu pievienoja Raunai, bijis sviests, viņi taču neko nemāk,  tagad Smilte­nei, tie vispār neko nesaprot, ko mums vajag. Tāda ir temperatūra, tā cilvēki jūtas. Nevajag neko izdomāt, vajag aizbraukt un pajautāt,” klāstīja Ģ. Freibergs un atgādināja, ka pagastiem jāsāk draudzēties. Tāda kultūras dzīve kā Raunā nav nevienā citā novada pagastā.

I.Lauciņai, raunēnietei, savukārt drustēnieši teikuši, ka tad, kad pievienoja Raunai, jutuši, ka Raunai viņi rūp, tagad jūtas aizmirsti. “Rozēs iedzīvotāji teica. ka neko neprasa, bet vienai ballei gadā naudu vairs nedod. Cilvēki nesaprot, kur nauda paliek. Sākumā solīja, ka tās būs vairāk. Nav godīgi, ka Smiltenē īsteno septiņus projektus, Raunā vienu. Raunā vairs nav tūrisma informācijas centra,” pārdomās dalījās I.Lauciņa. Te gan jāpiebilst, ka “Rozēs” uz pēdējo balli bija atnākuši astoņi cilvēki, tāpēc tās vairs netiek rīkotas. “Kultūras centram ir savs budžets, plānoju pasākumus, izvērtējot, cik tie izmaksā un kāds iedzīvotājiem ieguvums,” paskaidroja L.Vecgaile.

Sarunā katra saraksta pārstāvji uzsvēra, ka    pašvaldībai jāatbalsta uzņēmēji, tad var cerēt, ka budžetā naudas būs vairāk. Domājot par Raunu, “Progresīvie” savā programmā ierakstījuši: “…izveidosim Raunā treileru parka infra­struktūru, lai palīdzētu privātiem uzņēmējiem attīstīt tūrisma pakalpojumus”.  Ģ.Freibergs atzina, ka biznesa projekts labs, bet tas jāīsteno uzņēmējam. “Vai uzņēmējus atbalstīsim ar labām domām vai sakārtojot infrastruktūru un aicinot darboties,” bilda E.La­ba­novskis.

Aktuāla problēma visā Latvijā – mājokļi. Ka to trūkst un jāmeklē risinājumi, atzina visi. “Jāapzina    dzīvojamā platība novadā, jāmeklē risinājumi sadarbībā ar īpašniekiem,” teica D.Aļeksējevs un arī uzsvēra, ka pašvaldībai jāveic savu īpašumu audits un jālemj, kā tos apsaimniekot.    “Jāizstrādā nekustamo īpašumu apsaimniekošanas plāns,” sacīja M.Dubickis.

Aktualizējot mājokļu jautājumu, pārmetumus saņēma I.Lauciņa. Viņa Raunas centrā būvē    22 dzīvokļu māju. Tās apkārtne, kā bilda vēlētāji, nav sakopta. “Par saviem līdzekļiem izvēlējos darīt mierīgi. Par apkārtni piekrītu, sakārtošu,” solīja deputāta kandidāte.

Tikšanās reizē ne viens vien deputāta kandidāts runāja par biro­krātiju, auditu pašvaldībā, lai noskaidrotu, kā iepriekš saimniekots. “Pašvaldības likums nosaka, kas pašvaldībai jādara. Novada pārvaldībā ir jāizvērtē, kas strādā, kas ne, kur centralizācija attaisnojusies, kur ne, jāvērtē, kā procesi tiek koordinēti,” sacīja E.Plētiens un atgādināja, ka katrs pieņemtais lēmums veidojies no zināmām konsekvencēm. ” Ja ir projekti, kuri šobrīd nav izdzīvošanas jautājums, tad vērts pārskatīt. Ja kaut kas iesākts, tas nenozīmē, ka jāaptur. Jārunā par konkrētām lietām,” uzsvēra raunēnietis E.Plētiens, bet D.Aļeksējevs vairākkārt bilda, ka naudas plūsmai jābūt saprotamai.

Kad kārtējais deputāta kandidāts ieminējās, ka domē jāveic audits, zālē izskanēja atgādinājums, ka audits arī maksā un vai tā nebūs naudas nelietderīga tērēšana. Un tā jau ir saruna par uzticēšanos, šajā reizē auditoram, kurš kontrolē pašvaldības finanses.

Plašāka diskusija raisījās arī par uzticēšanos izpildinstitūcijām. “Izpildvarai jāuzticas un jāpārbauda. Lai balsotu, noskaidroju, kāpēc jāpieņem lēmums, tas kavē finanšu komitejas un domes sēdes, bet es ar dokumentiem iepazīstos. Lai ievērotu likumus, lēmumu, ko var pieņemt piecās minūtēs,    jāiziet cauri dokumentu kalniem, līdz to var izdarīt. Tās ir likuma prasības,” skaidroja D.Aļeksējevs, bet Ģ.Freibergs atzina, ka birokrātija rada iespaidu – kaut kas notiek. “Kad saka, ka jācīnās pret birokrātiju, tas kaitina. To uztveru kā populismu. Viegli dabūt bonusus – apkarosim biro­krātiju, pacelsim algas. Jautājums ir, kur un ko mazināt. Pašvaldībā optimizēšana ir nepārtraukta, funkcijas mainās, ienāk jaunas tehnoloģijas. Šis process jāiniciē,” viedokli pauda E.Labanovskis, bet M. Dubickis atzina: “Ja no kaut kā var atteikties, tad vajag to darīt. Neaizmirsīsim, ka ir darbinieki, kuri dara vairākus darbus.” I.Lau­ciņa skeptiski komentēja: “Un iedzīvotāji nesaņem atbildes uz iesniegumiem.”

Aktualitāte laukos – vēja parki.    “Esmu skeptisks pret vēja parkiem. Ja tie kaut vienam kaitē, tie nav  jāattīsta. Ir jānosaka    teritorijas, kur tos noteikti nebūvēt,” viedokli pauda M.Dubickis, un pārējie piekrita.

Raunēnieši interesējās, vai domāts par pašvaldības policijas kapacitātes stiprināšanu. Kā teica Ģ.Freibergs: “Tā ir izšķiršanās, veidojot budžetu.”

Sarunā tika skarti vēl citi jautājumi, deputātu kandidāti arī cits citu iedrošināja nebaidīties no lobisma, meklējot sapratni un atbalstu    valsts institūcijās. Domājot par nākamo domi,    M.Dubickis uzsvēra: “Jābūt stiprai koalīcijai, jābūt sarunām. Līdzšinējais kurss ir jāturpina. Jāpalielina līdzdalības budžets, iedzīvotāju padomes jāveido kā biedrības, lai var piesaistīt finansējumu, uzņēmēju padome jāveido – tā ikviens varēs iesaistīties. Pašvaldība strādā iedzīvotāju labā, deputātiem jāzina viņu vajadzības, iedzīvotājiem – ko dara dome, kāpēc kāds lēmums pieņemts tieši tāds.” Ģ. Freibergs pauda pārdomas: “Bieži jautā, kāpēc vajag to, kāpēc tam tērē. Kultūras pasākumi maksā, un cilvēki gūst emocijas.      Grūti jautājumi jārisina, kad cilvēki ir labā omā, tad tie izskatīsies citādi.”

Kuru politisko spēku pārstāvji būs Smiltenes novada domes deputāti, protams, lems vēlētāji. Tikšanās noslēgumā izskanēja kandidātu ieteikums vēlētājiem painteresēties, kas veido katras partijas pamatu un kādas ir tās intereses, kāpēc kāds kandidē tieši no šī politiskā spēka saraksta.