Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Tradicionāli atzīmēts “Zelta čiekurs”

Monika Sproģe
00:00
08.12.2017
35
Ciekurs Fotomarta 1

Vidzemes koncertzālē “Cēsis” 1. decembrī apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2017” laureāti. Gada balvas ieguvēji saņēma lielo “Zelta čiekuru”, pārējiem laureātiem tika pasniegts mazais “Zelta čiekuriņš”. Nominācijas “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēmējiem pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus, Goda diplomus un krūšu nozīmi “Zelta sēkliņa”.
“Katram kokam ir sava valoda, vai tā ir lapa, kas krīt rudenī, vai tā ir silta vēja šalts bērzu birzs vainagā, vai tas ir sniegs, kas snieg uz skujām. Vai tas ir koka kliedziens spalgā salā, tie cilvēki, kas dzird šo valodu, saprot mežu, bet ne visi jūt. Jūt tikai tie, kam ir meža dvēsele. Mēs viņus saucam par mežiniekiem, un tā ir īpaša suga. Tie, kam ir meža dvēsele, ar laiku no koka manto to vislabāko – cēlumu, skaistumu, viedumu un tiekšanos uz izcilību,” ar šiem vārdiem tika atklāts balvas “Zelta čiekurs” pasākums. “Zelta čiekurs” ir augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares attīstībā, to šogad pasniedza jau četrpa­dsmito reizi.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs apbalvošanas ceremonijā uzsvēra, ka mežsaimniecība ir ļoti nozīmīga nozare Latvijas eko­nomikai. “Pateicoties daudziem prasmīgiem mežkopjiem, meža īpašniekiem, zinātniekiem un uzņēmējiem, mūsu meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, ievērojot valsts ekonomiskās attīstības, dabas vērtību saglabāšanas un sa­bie­drības sociālās intereses. Esam pulcējušies Vidzemē, kur meža nozarei šogad ir visaugstākais īpatsvars reģiona kopproduktā – 16,3%. Tāpat Vidzeme ir reģions, kurā katru piekto darba vietu dod meža nozares uzņēmumi. Tāpēc ir tikai saprotami, ka nozare savus lielākos svētkus šogad svin Vidzemē, lai godinātu izcilas nozares izcilus darba darītājus. Sveicam tos ļaudis, kuri ar savu mūža darbu ir veicinājuši nozares, Latvijas tautsaimniecības un valsts uzplaukumu.”

Tuvojoties gada nogalei, atskatāmies uz paveikto visa gada garumā. Gads vēl nav beidzies, tāpēc nevar pateikt, kādi būs meža nozares eksportētās produkcijas gala rādītāji, bet jau šobrīd zināms, ka gada pirmajos deviņos mēnešos šis rādītājs esot palielinājies par 5,7%. “Gada beigās Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība divi miljardi eiro, ko nozarē uzsveram kā maģisku ciparu, būs krietni pārsniegts par vairākiem simtiem miljonu,” teica zemkopības ministrs.

Kokrūpnieki nav vienīgie, kas šogad čakli strādājuši, jāuzslavē arī mežsaimnieki. Šogad jau atjaunoti vismaz 32 tūkstoši hektāru meža. Aktīvi izmantoti arī lauku atbalsta attīstības pasākumi, kas paredzēti Latvijas meža kopšanai, tādi ir trīs : “Meža ieaudzēšana un kopšana”, “Meža atjaunošana pēc dabas katastrofām un pasākumi meža ugunsgrēka novēršanai”, kā arī “Mežaudžu nomaiņa un retināšana”. J. Dūklavs pauda gandarījumu, sakot, ka atsevišķos minētajos pasākumos apgūti vairāk nekā 90% no pieejamā finansējuma.

Gandrīz visa gada garumā mežsaimnieki aizstāvēja savas tiesības profesionāli audzēt mežu, lai nākamajām paaudzēm atstātu skaistākas un raženākas priežu audzes un lai meža apsaimniekošana būtu ekonomiski izdevīga un konkurētspējīga.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, tas bijis ne tikai pozitīvs, bet arī piesātināts smagām diskusijām. Vairākkārt gan politiķi, gan amatpersonas, arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis izteica sirsnīgu pateicību tiem, kuri tālredzīgi saimnieko savos mežos, iegūstot koksnes ražu, un tiem meža nozares uzņēmumiem, kas gandrīz 50 000 Latvijas iedzīvotāju dod iespēju nevis izbraukt uz ārvalstīm, bet maizi pelnīt tepat Lat­vijā.

Arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas skatījumā aizvadītais gads bijis spraigs un dinamisks, tomēr meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem ļoti grūts. Aiz­va­dīta smaga ziema, vasaras nogalē valsts teritoriju skāra postošas lietus gāzes, kas radīja bojājumus mežu infrastruktūrai – ceļiem, meliorācijas sistēmām. Jau nākamā gada pavasarī tiks izvērtēti jauno mežu stādījumu bojājumi. Bet lielākās cerības meža nozares pārstāvji liek uz izglītotu sabiedrību, jo diskusiju kultūra par nozares attīstību vēl ir ļoti zemā līmenī un bieži noved pie pieņēmumiem, kas nomelno nozares profesionāļus, kuri godprātīgi strādā, lai Latvijas meži un visa nozare spētu ilgtspējīgi attīstīties. “Te būtiski dzīvot nevis mītos un puspatiesībās, bet atziņās, kas balstītas mūsu zinātnieku pieredzē un pētījumos,” teica Zem­kopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Tieši šī iemesla dēļ par cinisku un neētisku attieksmi pret Lat­vi­jas zemes īpašniekiem, par emigrācijas veicināšanu, par meža vērtības graušanu un meža pūdēšanas atbalstīšanu, par tautsaimniecības attīstības bremzēšanu, par “zaļo teroru” un Latvijas simtgades nomelnošanu – par visiem šiem “nopelniem” Latvijas meža īpašnieku organizācijas piešķir balvu “Melnais čiekurs” apmelošanas kampaņas “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” organizatoriem.

Ar balvas pasniegšanu meža īpašnieki vēlas pievērst sabiedrības uzmanību tā saucamo “zaļo” organizāciju pārstāvju paustajām viltus ziņām, lūdzot izvērtēt informācijas avotu un paustās informācijas patiesumu.

“Arī mēs esam sabiedrība, cilvēki, kuri grib strādāt savā zemē!” vēsta balvas dibinātāji – Latvijas Meža īpašnieku organizācijas -, vēloties, lai arī viņu intereses Latvijā tiktu ņemtas vērā un nenotiktu klaja nomelnošana par ilgu gadu laikā sniegto ieguldījumu mežsaimniecībā.

“Melno čiekuru” piešķir 11 meža īpašnieku nevalstiskās organizācijas: Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Kuldīgas meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Bārbele”, Meža īpašnieku biedrība “Meža konsultants”, Rūjienas mežu īpašnieku biedrība, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”, Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs, biedrība “Vidzemes augstienes meži”, Meža īpašnieku apvienība “Krāslava” un Meža īpašnieku apvienība “Madona”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
28

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
40

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
169

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi