Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Mūžs gadsimta garumā

Sarmīte Feldmane
00:00
03.01.2018
71
Marta Sproge 100 1

Jaunpiebaldziete Marta Sproģe apsveicējus sagaida stalta un sirsnīgu smaidu. Simtajā dzimšanas dienā sveikt atbraucis novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, ar muzikālu
sveicienu jubilāri apciemo Jaunpiebalgas Mūzikas skolas vadītāja Aija Sila, flautistes Tīna Rukmane un Ance Urbāne. Katram jubilāre velta mīļus vārdus.

“Kur tie gadi palikuši, tas ir brīnums. Viss mūžs pagājis darbā. Gājis visādi, bet nav, par ko žēloties, bijis gan labais, gan savs sliktums,” saka simtgadniece un pauž prieku par dēliem Ilmāru un Aivaru, sešiem mazbērniem, četriem mazmazbērniem, ar kuriem kopā ģimenes lokā nosvinēts dzīves lielais notikums.

Marta dzīvo vecāku mājā “Stūrīšos”. Savulaik viņi te atnāca no Vecpiebalgas puses, tēvs dabūja divus hektārus amatnieka zemi, bija galdnieks. Ģimenē izauga divas meitas un dēls.

Pēc pamatskolas Marta palika pie vecākiem. “Tēvs bija kādu laiku pagasta ziņnesis, palīdzēju izbraukāt. Tad pie Annas Pēter­sones iemācījos šūt. Toreiz jau visu apģērbu pasūtīja drēbniekam, ja nu ziemas mēteli kāds nopirka. Esmu šuvusi visu. Garās iesvētību kleitas bija smalks darbs. Tagad nevaru iedomāties, kā ar ogļu pletdzelzi varēja izgludināt. Gaismas jau arī istabā bija maz,” stāsta jaunpiebaldziete un atklāj, ka vēl tagad bez brillēm var ievērt adatā diegu. Zie­mas­svētkos viņa mazmeitām uzdāvināja priekšautus.

Pamazām vien Marta kļuva par pagastā iecienītu šuvēju, šūt kleitu pie viņas bija goda lieta.” Modes mainījās, arī audumi, kleitas kļuva īsākas, tad garākas. Kādus tik modeļus jaunpiebaldzietes neizvēlējās! Bija apmierinātas,” piebilst pieredzējusī šuvēja. Izvēlētajam arodam viņa bijusi uzticīga visu mūžu.

Dažādās varas, kas skāra Latviju, skāra arī Martas dzīvi. Viņa atzīst, ka Jaunpiebalga simts gados ļoti mainījusies. No viņas mājas, kas atrodas pa ceļam uz Viņķu kalnu, līdz pilij un biedrības namam bijuši lauki, bet ceļa malā pīlādžu aleja. Tagad tur Emīla Dārziņa iela. “Biedrības namā dziedāju korī, braucām uz Dziesmu svētkiem kaimiņu pagastos, vienreiz biju arī Rīgā. Brektos ceļa malā vēl saglabājies šķūnis, tur mums bija Dziesmu svētki,” jaunības gadus atminas Marta un nosmej, ka nekāda lielā aktrise gan nav bijusi, bet katrā izrādē bijusi kāda loma. Režisori braukuši arī no Rīgas, bet ar izrādēm jaunpiebaldzēni bieži ciemojušies Rankā, Lizumā. “Bied­rības namā bija skaistas balles. Vecgada vakarā ballē vienmēr bija polonēze. Zaļumballes notika Tacēs,” bilst simtgadniece.

Karš izjauca dzīves. “Bēgļu gaitās devāmies uz Kurzemi. Nevarēja saprast, kā darīt. Vā­cieši steidzināja, ka tūlīt spridzinās tiltu. Bijām jau aizgājuši, kad tas notika. Prom no mājām bijām gandrīz gadu,” stāsta Marta. Pēc kara sekoja skarbi gadi prom no dzimtās Jaunpiebalgas, par kuriem jubilāre runāt negrib, tos sāpīgi atcerēties. Svešumā viņa satika vīru Ernestu.
“Dzīvē rūpju bijis daudz. Prieku sagādāja dēli, viņi raizes neradīja,” ar prieku stāsta mamma un uzsver, ka nevarējusi iedomāties, ka var būt tik labas vecumdienas. “Visi pret mani ir tik labi. Vedeklas labas, mazbērni, mazmazbērni mīļi,” saka Marta.

Jaunpiebaldzēni Martu pazīst ne vien kā labu šuvēju, kura labprāt izpalīdzēja arī Piebalgas skolas kuplajai saimei un sašuva tērpus izrādēm, viņa bija saimniece. Kad pagastā bija kādi lielāki godi, Marta allaž tika aicināta.

“Kura diena nodzīvota, tā laba, ko citu varu domāt. Darāmā daudz, vieni svārki jāpabeidz, viens cimds noadīts, otram jāķeras klāt. Bez darba grūti dzīvot,” saka simtgadniece. Viņa labprāt lasa avīzes, žurnālus. “Neko smagu lasīt negribas, par vēsturiskiem notikumiem īpaši. Televī­zijā paskatos laika ziņas,” pastāsta simtgadniece.

Marta atceras, ka viņas mūžā piedzīvotas dažādas ziemas. “Vie­­nu gadu tēvs pirms Ziemas­svētkiem beidza art purvu, uz baznīcu devāmies pa dubļiem un peļķēm, bijis arī tik daudz sniega, ka zirgs Viņķu kalnā apstājās, jo priekšā bija pamatīgs sniega kalns – kupena. Ziemas bijušas dažādas,” stāsta Marta un uzsver, ka šogad decembris ir kā pavasaris.

“Vienmēr atvadoties saku – visu labu -, nevis uz redzēšanos, manos gados jau nevar zināt, kāda būs rītdiena, vai satiksimies,” gaišu smaidu veltot katram, saka simtgadniece Marta Sproģe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
49

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
166

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi