Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Joprojām gaidot sniegu

Jānis Gabrāns
00:00
15.01.2018
13
Zagarkalnaa Fotomarta 1

Ziemas un sniega prieku cienītāji droši vien regulārāk nekā citi ielūkojas meteoroloģisko prognožu portālos un katru rītu steidz pie loga, lai skatītos, vai nav uzkritis sniegs, kas šoziem ļoti kavējas. Kavējas ne tikai sniegs, arī aukstums, bet bez tā nav iespējams ražot arī mākslīgo sniegu. Kalnu slēpošanas kompleksa “Žagarkalns” pārstāvis Vadims Kameņevs pastāstīja, ka šī uzņēmumam ir pirmā sezona, kad līdz 10.janvārim vēl nav bijusi iespēja paslēpot: “Pērn atvērām kalnu jau 6.novembrī, arī iepriekš vienmēr bijis tā, ka pirms gadu mijas iestājas kāds aukstuma periods, kad var saražot sniegu, un vismaz nedēļu vai divas kāda trase bijusi atvērta. Šogad visi kalni ir sniega gaidās, izņemot Gaiziņu, kur sasniga un varēja arī saražot mākslīgo sniegu, sagatavot nogāzes.”

Tiesa, šobrīd arī Gaiziņā gaida sniegu, jo gadu mijas lietainais laiks jūtami pakausēja trases. Tagad slēpošanas kalni ar cerībām skatās uz laika prognozi, kas tuvākajās dienās beidzot sola mīnusus.

“Žagarkalnā” pirmais mēģinājums sākt sniega ražošanu bija naktī uz pirmdienu, taču pēc piecām stundām to nācās pārtraukt, jo laiks iegriezās uz silto pusi. Tagad V. Kameņevs saka, ka neko negribētos sasolīt, jo viss atkarīgs no tā, vai gaisa temperatūra būs tik zema, lai varētu ražot mākslīgo sniegu: “Ja viss notiks, kā cerēts, varbūt svētdien pirmo nogāzi varēsim atvērt slēpotājiem. Nedēļas nogalē jau sola lielāku salu, kas ļautu ražot sniegu daudz efektīvāk, bet par to droši varēs teikt, kad tas tiešām būs sācies.”

V.Kameņevs stāsta, ka sniega gaidīšana pagājusi darbos, lai nodrošinātu lielākas ērtības apmeklētājiem. Pilnībā izremontēta lielā kafejnīca Cīruļkalna pusē. Mazā, apaļā kafejnīca Žagarkalna pusē vairs nedarbosies, bet lielajā kafejnīcā atsevišķi būšot bistro un kafejnīcas zāle.

“Vēl esam pārbūvējuši bērnu kalna zonu, kurā būs jauns paklāja lifts vismazākajiem, kopumā bērnu kalna un mācības zona būs ērtāka un arī plašāka. Izveidota kameršļūkšanas trase, jo zinām, ka ir pieprasījums pēc šādām izklaidēm. Esam arī krietni paplašinājuši Žagarkalna virsotni, tagad nobrauciens no tās uz meža trasi un snovborda parku būs daudz ērtāks un ne tik stāvs. Viss pārējais ir, kā bija, atliek vien sagaidīt sniegu,” saka V. Kameņevs.

Ziemas, sniega un aukstuma gaidās ir arī inventāra tirgotāji, jo šobrīd nevienam nevajag slēpes, ragaviņas, slidas, pat ne sniega lāpstas.

Aktīvā tūrisma centra “Eži” līdz­īpašnieks Mārtiņš Malcenieks stāsta, ka viņi jau pirms dažiem gadiem pieņēmuši lēmumu – neiespringt uz ziemas sezonas piedāvājumu: “Redzot, ka ziemas ir tik nepastāvīgas, sapratām, ka nav nozīmes ieguldīt naudu inventārā, kas tā arī paliks noliktavā. Īpaši tāpēc, ka pasūtījumi jāizdara gadu iepriekš, bet kā lai paredz, kas būs pēc gada. Savulaik bijuši “iekritieni”, kad pasūtījām, bet ziemas, tātad arī pieprasījuma, nebija, bet par preci jāmaksā. Tāpēc izdarām ļoti nelielus pasūtījumus, nepieciešamības gadījumā raugoties, kurš Latvijā vēl ko piedāvā. Tagad pašiem mierīgāk, nav nemitīgi jāseko prognozēm un jādomā, vai būs pircēji.

Uz visu var raudzīties no pozitīvā skatupunkta. Ja ziemas nav, kā šogad, remontējam velosipēdus, jo cilvēki ilgāk var braukt ar divriteņiem. Jūtam, ka velosezona tiešām pagarinās, jo cilvēki pērk daļas, remontē braucamos. Esam sapratuši, ka šajā laikā jāprot minimizēt izdevumus, jāpārziemo, iztiekot no vasaras iekrājumiem.”

Līdzīga situācija arī veikalā “Strazdu grava” Priekuļos, kas arī specializējas ziemas un vasaras sporta inventāra tirdzniecībā. Veikala pārdevējs konsultants Artūrs Rutkis saka, ka arī pie viņiem galvenokārt iegriežas velo­brau­cēji: “Taču nevar teikt, ka ziemas sporta cienītāji nemaz neienāk, jo ir tie, kuri brauc slidot vai spēlēt hokeju uz Valmieras ledus halli, viņi nāk uzasināt slidas. Kāds pirms slēpošanas ārzemēs iegriežas pēc kaut kā nepieciešama kalnu vai distanču slēpošanai, bet kopumā – visi gaidām ziemu.”

Zināms mūsdienīgais tautas ticējums – ja uz ezera ir bļitkotāji, pēc trim dienām būs ledus, taču šobrīd arī zemledus makšķerniekiem atliek vien dzīvot no atmiņām par iepriekšējām ziemām. Māris Lasmanis, makšķerēšanas piederumu veikala “Cope tavam priekam” īpašnieks, norāda, ka arī pie viņa šobrīd iestājies “ziemas miers” un pēc precēm, kas domātas zemledus makšķerēšanai, nav pieprasījuma. Viņš saka, ka lielākā daļa makšķernieku joprojām ir ziemas sezonas gaidīšanas režīmā: “Protams, ir aktīvisti, kuri iet uz copi neatkarīgi no laika apstākļiem, jo ir ezeri, kas ir laivojami, tātad var arī makšķerēt. Vēl trakāka situācija, ja ir plāns ledus, jo tad ar laivu braukt vairs nevar, bet kāpt uz ledus vēl nedrīkst. Ir makšķernieki, kuri iet uz upēm, dodas uz Salacu ķert lašus, kur ir licencētā makšķerēšana.

Pēdējos gados ziemas bijušas neprognozējamas, un šī brīža laika prognoze rāda, ka tāda īsta ziemas cope var nesanākt. Pie­mē­ram, slavenā Peipusa cope varētu iet secen.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
34

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
158

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
424
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
6
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi