Pirmdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Venta, Salvis, Selva

Pesimists nevar uzvarēt karu

Anna Kola
15:37
28.02.2024
38

Pagājuši divi gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pa šiem diviem gadiem teju katrs ir aizdomājies, kā būtu, ja šāda situācija, kādu piedzīvo cilvēki Ukrainā, skartu mūs pašus, mūsu tuvākos un mīļos, mūsu mājas, mūsu valsti.

“Cilvēkiem, kas man šo­brīd stāsta, cik viņi ir noguruši no kara, no visa tā, ko lasām un dzirdam ziņās, saku tā: “Pa­mēģiniet sajusties tā, kā jutāties pirmajās trīs dienās, kad uzzinājāt, ka Ukrainā sācies karš! Tad varēsim runāt tālāk.” Cilvēki ir aizmirsuši šīs baisās izjūtas, un tā tam nevajadzētu būt,” domās par karadarbību Ukrainā dalās Rai­monds Bergmanis, 14.Sa­ei­mas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs un savulaik arī aizsardzības ministrs. “Ja jāsaka par personīgajām emocijām šajā laikā, tad sajūtas, protams, bija briesmīgas. Bija gana daudz signālu, ziņu, ka iebrukums var notikt, tomēr līdz pat pēdējam brīdim negribējās tam ticēt. Līdzīgas sajūtas piedzīvoju laikā, kad pats dienēju armijā – 2008.gada iebrukuma Gruzijā laikā. Tai brīdī biju armijas uniformā, un tā brīža izjūtas par karu bija ļoti skarbas. Šobrīd, atrodoties Briselē, kur runājam par visām šīm lietām, nākas atkal aizdomāties, ka ir svarīgi saprast – mēs varam rīkoties vienā vai citā veidā, tomēr Ukrainā cilvēki arvien iet bojā militāra iebrukuma dēļ. Ja vēl pēc tam, kad ir publiski izskanējis kritušo skaits gan no vienas puses, gan otras, sasniedzot teju pusmiljonu, nevaram tā īsti pamosties un saprast, kas notiek, tomēr vajadzētu aizdomāties par to, cik tas ir nopietni mums visiem,” teic R.Bergmanis. “Šodien Briselē pirmoreiz dzirdēju domu, ka pirmais iebrukums notika 2008.gadā Gruzijā, pēc tam – 2014.gadā Krimā, un tagad 2022.gadā. Visi iebrukumi ar identisku intervālu – seši gadi. Nekad iepriekš par tādu faktu nebiju aizdomājies. Ko tas nozīmē, gan, protams, nevaru pateikt,” turpina politiķis. Jautāts, vai te būtu jāsāk bažīties par Baltijas valstu drošību, viņš šādu domu virzienu kategoriski izslēdz. “Te svarīgi saprast – ja uzbrukums notiktu, tad tas nenotiktu pret Baltijas valstīm, bet gan pret NATO. Mēs esam daļa no NATO, un to cilvēki nemitīgi aizmirst, uzsverot, ka Baltijas valstis ir nākamais apdraudētais reģions. Tā nav, mēs paši esam NATO. To patiešām ir svarīgi apzināties. Bieži arī mājās, ģimenes sarunās tiek runāts par to, ka “pie mums atbrauc NATO karaspēks”. Mēs taču paši esam NATO. Šī domāšana ir jāmaina! Visprecīzāk par to izteicies Valsts prezidents, teikdams, ka mums vajag turpināt strādāt un domāt par savu drošību.

Ir skaidrs, ka nevar riskus novērtēt arī par zemu, tos vajag ņemt vērā, bet turpināt virzīties uz priekšu, soli pa solim, lai stiprinātu mūsu valsti. Tas ir mūsu galvenais mērķis. Mums ir jāpanāk tāda situācija, lai neviens neiedomājas izmēģināt šādu scenāriju mūsu valstī. Tas ir visām NATO valstīm kopīgs uzdevums, protams, neaizmirstot arī uzticamību 5.pantam,” turpina R.Bergmanis. “Nav šau­bu, ka cilvēkiem ir grūti, karadarbība ir ietekmējusi visas sfēras: ekonomiku, labklājību. Jāsaprot, ja pieļausim šos scenārijus, ir jārēķinās ar visiem iespējamiem soļiem no Krievijas puses.” Jautāts par to, kādi varētu būt nākotnes scenāriji, ar ko mums vajadzētu rēķināties, R.Bergmanis teic, ka uz to, kad beigsies Ukrainas karš, neviens nevar dot atbildi. “Viss ir atkarīgs no tā, cik ātri un cik lielā mērā turpināsim sniegt palīdzību Ukrainai. Ne­viens nevar atbildēt, cik ilgi vēl karš notiks. Jādara viss, ko varam izdarīt, kas ir mūsu spēkos. Daudz nozīmīga Baltijas reģiona drošības kontekstā jau ir noticis, tostarp Somijas pievienošanās NATO, un tuvākajā laikā, jācer, būs arī Zviedrija. Mūsu reģionam tas ir ļoti, ļoti svarīgi, tas ir viens no elementiem, kas stiprina drošību. Skaidrs, ka arī NATO notiek daudz dažādu transformācijas procesu, viens no tādiem ir militārā industrija. Ja iepriekš gandrīz 30 gadus esam vairāk centrējušies uz krīzes menedžmentu, tad šobrīd ir jāsaprot, ka militārā industrija ir jāsakārto tik spējīga, lai spētu nodrošināt gan sevi, gan palīdzēt arī Ukrainai.”

Viņš pastāsta, ka šo divu gadu laikā ir bijusi iespēja vairākas reizes būt Ukrainā, kas licis saprast, ka Latvija joprojām sūta palīdzību. “Palīdz tik, cik nu katrs var. Viena ir praktiskā veida palīdzība – militāra, tehniskā, humanitārā. Bet ļoti svarīgi ukraiņiem ir arī tas, ka viņi sajūt mūsu atbalstu – arī tajos brīžos, kad Latvijas pārstāvji aizbrauc uz Ukrainu. Viņi to ļoti augstu novērtē. Cilvēkiem ir svarīgs šis daudzu valstu atbalsts,” saka R.Bergmanis un pastāsta, ka bijis Ukrainā pirms gada un nupat, pavisam nesen. “Viņu aicinājums pēc palīdzības, piemēram, palīdzēt ar munīciju, izskanēja pirms gada un atkal arī tagad. Tad pārņem neērtības sajūta, jo apzinos, ka esmu Eiropas valsts un NATO pārstāvis. So­lījām palīdzību, bet neizdevās realizēt to tā, kā bija iecerēts. Tad rodas pārdomas, ko vēl varētu darīt, lai palīdzētu. Šobrīd Saeimā apspriežam Militārās industrijas likumu, kurš jau otrajā lasījumā ir pieņemts. Tas palīdzēs gan mūsu valstij, gan visām citām kopumā. Tāpēc uzsveru, ka Ukrainai var palīdzēt daudz dažādos veidos. Mūsu komisijā arī izskatījām likumu par palīdzību Ukrainas civil­iedzīvotājiem. Kad karavīrs atrodas frontē, apziņa, ka viņa ģimenei viss ir kārtībā, tā ir drošībā, arī dod sparu cīnīties tālāk. Kā mums Briselē teica – pesimists jau nevar uzvarēt karu! Tāpēc ir jābūt optimistiem, ir jātic. Tas var palīdzēt grūtā brīdī, par spīti tam, ka arvien ir karš, ir kritušie, ir sāpes un bailes. Ir jāturpina cīnīties!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
15

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
30

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
37

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
24

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
48
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi