Kā pedagogi risina izglītības reformas rēbusu – konceptuāli jauna skatījuma sniegšanu skolēniem, izmantojot jaunus, vecus vai pašu radītus mācību materiālus?
No šī mācību gada Latvijas vispārējā izglītībā oficiāli sākās pilnveidotā – kompetenču pieejā balstītā – mācību satura iedzīvināšana. Pakāpeniskās mācību pieejas pārmaiņas sāktas 1., 4., 7. un 10.klasē. Situācija katrā disciplīnā iezīmējas atšķirīga, tomēr vismaz vienas izjūtas vienojušas teju visu priekšmetu pedagogus mūspusē – sākotnējs apjukums, iepazīstoties ar radikālajām pārmaiņām mācību vielas tematiskajā izkārtojumā.
Amatas pamatskolas direktors Valdis Nītiņš, kurš kolēģa ilgstošas darbnespējas kārtā iejuties arī ģeogrāfijas skolotāja “ādā”, situāciju ar pieejamajiem materiāliem jaunā satura pasniegšanai vērtēja kā “diezgan kritisku”. “Saturs vairs nekādi nesakrīt ar līdzšinējo grāmatu 7.klasei,” apstiprina V.Nītiņš, paskaidrojot, ka, piemēram, apgūstot hidrosfēru globālā mērogā, vienlaikus paredzēts izzināt tieši Latvijas specifiskos datus. Jaunās ģeogrāfijas grāmatas izdevies iegādāties vien februārī. Pirmais pusgads pavadīts, meklējot atbilstošus materiālus un taustoties “uz aklo”.
Amatas pamatskolas vadītājs gan uzteic platformā “soma.lv” pieejamos materiālus, kur tēmas sakārtotas atbilstoši jaunajam redzējumam, kā arī resursu vietni “maconis.zvaigzne.lv”. Tomēr, viņaprāt, nevar mācību avotus balstīt tikai digitālajā vidē, nākas iegādāt jaunās grāmatas. Tas savukārt izrādījies sāpīgi finansiālajā ziņā, ģeogrāfijas mācības izdevuma cena bijusi ap 15 eiro. Nelielā skolā ar 15 bērniem klasē un vēl skolotāja eksemplāru komplekts prasa pat vairāk nekā 200 eiro. “7.klasē ir teju desmit mācību priekšmeti,” piemetina direktors, apliecinot līdzjūtību lielākām skolām par gaidāmajiem izdevumiem. Turklāt viņš arī nav pārliecināts, ka jaunais saturs un līdz ar to arī tam pielāgotie materiāli pēc pāris gadiem netiks atzīti par neveiksmīgu eksperimentu. Lai nu kā – V.Nītiņš pauž cerību, ka “Skola2030” izprot, kādu mērķu vārdā viss notiek un ka pārmaiņu process kopumā tomēr izdosies.
Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) vēstures, politikas un tiesību, kā arī sociālo zinību skolotāja Inese Sīmane “Druvai” atzina – viņasprāt, tieši vidusskolas programma vēsturē mainījusies visvairāk. Mācību priekšmets, vienkārši izsakoties, pārprofilēts kā “Politika ar piemēriem no vēstures”. Materiālu risinājumus nākoties meklēt pašiem, jo atbilstošu mācību grāmatu nav. Raunas vidusskolas direktors un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas metodiķis, arī vēstures pasniedzējs Edgars Plētiens turpretī atzīst, ka pagaidām nav saskāries ar fundamentālām satura pārmaiņām, jo vēsturē strādā ar 7.klasēm. Taču, atsaucoties uz kolēģu pausto, viņš atklāj, ka ir skolotāji, kuri mulst no jauninājuma attiecībā uz reliģijas izpratnes iekļaušanu vēstures saturā. “Nevis mācīt hronoloģiskā taisnē, bet mērķis ir skolēnam izskaidrot, kāpēc šīs reliģijas cilvēcei ir vajadzīgas, kādēļ tās savā ziņā ir arī līdzīgas,” stāsta E.Plētiens, piekrītot, ka diskusijās par šādām tēmām arī pašam pedagogam jāstāv stingri uz abām kājām. Tomēr, vaicāts par mācību materiālu nepieciešamību citos priekšmetos, Raunas vidusskolas direktors uzsver, ka ir atļauts joprojām izmantot visus līdzšinējos materiālus. “Uzticos skolotāju lēmumam, ja teiks, ka šis ir jēdzīgs mācību līdzeklis, ko var izmantot stundās, tad arī tajā varēs ieguldīt līdzekļus.”
Atšķirīga pieredze ir vēl citu priekšmetu skolotājiem. Piemēram, angļu valodā jau līdz šim izmantoti starptautiski atzīti mācību materiāli un zināšanu testi, kuros valodas lietojums raudzīts caur kompetencēm. Savukārt CVĢ bioloģijas skolotāja Inita Kriškāne uzskata, ka pārmaiņas ir radikālas. Viņa min piemēru par tēmu “Ķermeņa sega”, kurā apvienota augu un dzīvnieku valsts, iesaistīts arī cilvēks. Pieredzējušajai pedagoģei gan ir risinājums jauno mērķu radītajiem šķēršļiem, izmantojot un pielāgojot jau pašas iepriekš izstrādātos mācību materiālus.
“Skola 2030” mājaslapā rodams, ka pedagogu atbalstam top saskaņoti, pēctecīgi izstrādāti mācību satura materiāli: priekšmetu un kursu programmas, mācību līdzekļu paraugi un diagnosticējošie darbi. Taču uzsvērts, ka paraugi nav obligāti, tiem ir ieteikuma raksturs. “Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk skolotājs var turpināt izmantot mācību grāmatas un daudzveidīgus citus resursus, kas jau ir skolu un skolotāju rīcībā,” teikts projekta vietnē, norādot, ka jaunie pamatizglītības un vidusskolas standarti ir par pieejas un akcentu maiņu mācību procesā (vidusskolā – arī par modeļa maiņu), mazāk – par jaunu apgūstamo saturu. Tas gan neattiecas uz no jauna ieviestajiem mācību priekšmetiem.
Komentāri