Būdams tikai 24 gadus jauns, no Cēsīm nākušais Rīgas Tehniskās universitātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātniskais asistents Kristers Ozols šogad ieguva AS “Grindeks” iedibināto “Sudraba pūces” balvu, kura tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem zinātnē. Viņš ieguvis jaunu fluorescentu savienojumu, kuru nākotnē varētu izmantot, lai pētītu DNS un tā mijiedarbību ar fermentiem, kā arī divas no viņa publikācijām atrodamas starptautiskos žurnālos. Neskatoties uz iegūto balvu, jaunietis atzīst, ka mazliet apskauž pārējos “Sudraba pūces” balvas ieguvējus, jo viens no tiem, piemēram, bija izstrādājis darbu par jaunām zāļu vielām, kas aizsargā sirdi vai ārstē atmiņu, novēršot nervu slimības. “Šo piemēru cilvēkiem ir vieglāk uztver un izstāstīt, bet manis izstrādātais atklājums kalpos citiem zinātniekiem par pamatu dažādiem eksperimentiem,” skaidro Kristers Ozols.
Kristera interese par ķīmiju parādījusies skolā, liels nopelns ir viņa ķīmijas skolotājai, kura mācību stundās bieži likusi veikt dažādus laboratorijas darbus. “Viens ir tas, ja skolotājs teorētiski pastāsta, kas būtu jādara un kas no tā iznāktu, bet cits, kad tiek dota iespēja praktiski darboties. Daudzi bērnībā izrāda interesi par ķīmijas eksperimentiem, bet skolā interese zūd, jo skolotājs bērnu nespēj ieinteresēt. Ja tomēr interese nepazūd, kas vērojams manā gadījumā, tā izvēršas tālāk. Jau studiju sākumā sāku darboties pie zinātniskā darba laboratorijā, jo studijas neaizņēma visu laiku. Ir cilvēki, kuri līdztekus studijām strādā algotu darbu, ir tādi, kuri nedara neko ,un ir tādi, kuri vēro to, kas notiek apkārt, meklējot veidu, kā sevi pilnveidot,” spriež K. Ozols.
Kad Kristers runā par ķīmiju, redzams, ka viņam ļoti patīk darāmais darbs. “Mani noteikti gandarī tas, ko daru, nespēju sevi iedomāties citā profesijā. Daudziem droši vien ir grūti saprast, ar ko nodarbojas zinātnieki, bet ķīmiju pievilcīgu padara tas, ka tajā var veikt jaunus atklājumus. Ķīmijas pasaule ir citāda, jo bieži vien, nomainot vienu reakcijas faktoru un temperatūru, var iegūt kaut ko jaunu, kas varētu noderēt turpmākajiem pētījumiem. Iespējams, tas ļautu izdarīt kaut ko vieglāk vai lētāk. Katra diena ir kā loterija. Tu vari izvilkt kaut ko vērtīgu. Protams, tas nav viegls ceļš, jo bieži tas ir garlaicīgi, bieži vien rezultāti nav tādi, kā gaidīti. Dažreiz loterijā nevar izvilkt neko, nostrādājot gadu. Zinātniskie pētījumi aizņem daudz laika, tāpēc no kaut kā ik pa reizei nākas atsacīties. Tomēr, redzot, kā strādā citu nozaru profesionāļi, šķiet, ka nemaz tik traki nav,” domās dalās Rīgas Tehniskās universitātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātniskais asistents.
Pēc “Sudraba pūces” balvas saņemšanas Kristers atzīst, ka zināmā mērā tā ir motivācija darboties tālāk, tomēr izaicinājumi ir tik lieli, ka jādomā, kas būtu pareizākais, ko darīt tālāk. “Iegūstot maģistra grādu, vajadzētu turpināt studijas, tāpēc jādomā, kur to darīt. Doktorantūrā būtu jāstudē ārzemēs kaut vai tāpēc, lai redzētu pasauli, lai sajustu vēsmas un darbotos vēl augstākā līmenī. Tas nav tāpēc, ka nepatiktu studēt Latvijā vai šeit būtu zems līmenis, manuprāt, Latvijā tas ir ļoti labs. Otra izvēle būtu uzsākt darba gaitas, bet pagaidām to nevēlos,” atzīst jaunietis un piebilst, ka laboratorijā, kurā viņš strādā, praksē nākot ļoti motivēti jaunieši ar lielu zināšanu potenciālu, tāpēc nevar piekrist tam, ka mūsdienu jaunieši neko nemāk un nevēlas darīt.
Komentāri