Vēl šonedēļ turpinās studentu pieteikšanās mācībām Latvijas augstskolās. Tendences saglabājas līdzīgas kā citus gadus. Proti, lielākā daļa studētgribētāju valsts noteiktos prioritāros studiju virzienus par ļoti saistošiem neuzskata. Joprojām populārākās ir sociālās zinātnes.
Par prioritārām valsts noteikusi eksaktās un dabaszinātnes, savukārt Latvijas lielākajā augstskolā – Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā nedēļā visvairāk pieteikumu saņēma studijām komunikācijas zinātnē, kā arī vadības un tiesību zinātnēs. Laikraksts „Diena” vēsta, ka jaunieši gan nedaudz vairāk nekā pērn izvēlējušies bioloģijas un ārstniecības studijas, taču kopējās tendences tas nemaina. Rīgas Stradiņa universitātē palielinājies medicīnu studētgribošo skaits. Universitātes pārstāvji to skaidro ar budžeta vietu pieaugumu – šim virzienam valsts finansiālais atbalsts pieaudzis visvairāk. Tomēr kopumā budžeta vietu skaits acīmredzot nav noteicošais faktors, jo valsts apmaksātu vietu palielinājums eksaktajās un dabas zinātnēs nav veicinājis jauniešu interesi par tām. Piemēram, matemātikas bakalaura studiju programmā līdz pirmdienai konkurss bija 1,33 studenti uz budžeta vietu, bioloģijas bakalaura studiju programmā – 2,22, ķīmijas – 1,35. Savukārt komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmā uz vienu budžeta vietu ir 22,3 pretendenti, vadības zinībās – 7,82, tiesību zinātnē 7,46. Līdz šīs nedēļas sākumam LU pieteikumus iesnieguši bija 5174 reflektanti.
Tie ir skaitļi, kas parāda problēmas izglītības sistēmā, jo īpaši – vidējā izglītībā. Ja skolēniem atļauj nemācīties eksaktās un dabaszinātnes, viņi tās arī nemācās. Bet, ja nemācās, tad viņus šinīs jomās nav iespējams ieinteresēt. Un ja vidusskolā šie priekšmeti nav apgūti, ceļš uz šī zinātnēm augstskolā ir slēgts. Un slēgts tas ir diezgan daudziem. Galu galā, tikai ar nākamo gadu centralizētais eksāmens matemātikā būs obligāts visiem vidusskolas beidzējiem.
Studentam, izvēloties izglītības ceļu, tomēr jāvadās pēc personiskajām interesēm. Ja viņam patiks studijas, tad ir lielāka iespēja, ka viņš tās sekmīgi apgūs un ar normāliem panākumiem beigs augstskolu. Ja vecāku vai kādu citu autoritatīvu personu ieteikumu vai spiediena dēļ jaunietis izvēlas šķietami „perspektīvāku” studiju jomu un atsakās no tā, kas pašam padodas, neinteresantās studijas ieilgst, un beigās jaunietis tās pamet pavisam.
Augstskolas diploms nozīmē, ka cilvēks ir spējīgs domāt un spējīgs mācīties, un tāpēc iegūtajai izglītībai ne vienmēr ir izšķiroša nozīme, kādā profesijā cilvēks strādās. Studiju procesam, tāpat kā darbam, jārada gandarījums, un tikai tad studijām ir kāda jēga. Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, kad cilvēks studē tikai, lai dabūtu diplomu, jo tad ir vienalga.
Tomēr līdztekus individuālajiem aspektiem jāņem vērā arī studētgribētāja iespējas. Ja cilvēks var samaksāt par studijām un viņam nebūs materiālu problēmu ar dzīvošanu prom no mājām – viņš ir tas, kurš maksā un pasūta mūziku. Tādā gadījumā mierīgi var studēt to, ko sirds vēlas, un izmantot brīvību izvēlēties sev interesanto. Ja apstākļi ir sliktāki, tad vidusskolā apgūtas eksaktās un dabas-zinātnes var būt labs ceļš, kā padarīt nokļūšanu augstskolā un turpmāko dzīvi vieglāku. Savukārt, ja skolēns, līdz galam nespējot izvērtēt skarbās realitātes diktētos noteikumus, šo rezerves variantu nav atstājis, viņš, protams, var vainot tikai sevi un jaunības neapdomību. Taču valsts sauciens pēc jauniem speciālistiem nav sadzirdēts, un mums pašiem šie jaunības nedarbi jo skarbi atmaksājas.
Komentāri