Nedēļa Latvijā
Pastnieki un mediķi grib streikot. Latvijas pastnieki nolēmuši streikot, jo uzskata darba samaksu par neatbilstošu un viņu darbu – celties agri no rīta un nostaigāt daudzus kilometrus, iznēsājot avīzes – par nepienācīgi novērtētu. „Ar 120 latu algu nevar izdzīvot. Pieprasām vismaz 250 latus, un lai paaugstināšana sāktos jau šogad,” laikrakstam „Diena” iepriekš teica „Latvijas Pasta” darbinieku arodbiedrības vadītāja Regīna Šmitmane.
„Latvijas Pasts” pērn strādājis ar 4,8 miljonu latu lieliem zaudējumiem – 3,2 miljonus latu rada preses abonēšana un piegāde, zaudējumus veido arī nerentablo pasta nodaļu uzturēšana. Prasību par algas pielikumu satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzskata par pamatotu, tomēr viņš, līdzīgi kā uzņēmuma ģenerāldirektors Gints Škodovs, izteicis cerību, ka pastnieki tomēr nestreikos. Risinājumu meklējumos trīs nedēļu laikā Satiksmes ministrija kopā ar „Latvijas Pastu” sola izstrādāt priekšlikumus pasta attīstības koncepcijai, kuru virzīs izskatīšanai valdībā.
Ar streiku draudējusi arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), tomēr tās izvirzītās prasības un runas par iespējamu streiku veselības ministrs Vinets Veldre uzskata par nepamatotām. „Arodbiedrības prasības nav pamatotas, jo ministrija izpilda cilvēkresursu programmā paredzēto vienošanos gan pagājušajā gadā, gan šogad, gan turpmāk. Faktiskā alga veselības aprūpes personālam ir lielāka par noteikto bāzes algu. Faktiskā medicīnas personāla izpeļņa ir lielāka,” sacīja V.Veldre. LVSADA biedri uzskata, ka ministrija viņus apmānījusi tieši algu aprēķināšanas procesā. Mediķi pieprasa, lai viņu algas, līdzīgi kā Saeimas deputātiem un ministriem, tiktu paaugstinātas, ņemot vērā reālo sabiedriskajā sektorā strādājošo algu pieaugumu, nevis 2006. gadā plānoto.
Pieaug viesstrādnieku skaits. Pirmā pusgada laikā ir reģistrēts tikai nedaudz mazāk nodarbināto ārzemnieku (1989), nekā pērn visa gada laikā – attiecīgi 1989 un 2398, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati. Tas nozīmē, ka Latvijā aizvien vairāk iebrauc viesstrādnieki. Domājams, ka šī tendence saglabāsies arī turpmāk.
„Lai arī Latvijas migrācijas politika saistībā ar nodarbinātību ir vērsta uz iekšējā darba tirgus aizsardzību un viesstrādnieki no trešajām valstīm var tikt uzņemti tikai pēc vakances pieteikšanas Nodarbinātības valsts aģentūrā un tikai tad, ja uz šo vakanci nepiesakās atbilstošas kvalifikācijas Latvijas iedzīvotājs, darba devējam ir tiesības uzņemt viesstrādniekus visos tautsaimniecības sektoros,” situāciju portālam „Delfi” komentēja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.
Visvairāk šogad nodarbināto ārzemnieku ir no Krievijas (453), Ukrainas (312), Moldovas (290) un Baltkrievijas (132). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tendences nav mainījušās. Nodarbināto ārzemnieku īpatsvars ir vērojams būvniecībā , transporta un sakaru nozarē un apstrādes rūpniecībā.
Pagājušajā nedēļā ideju par iespējamu darba tirgus atvēršanu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem pauda Vācija. „Ja darba roku trūkums Vācijā saglabāsies, mēs apsvērsim iespēju vēl pirms 2009. gada atcelt ierobežojumus, kas noteikti Austrumeiropas darbaspēkam,” aģentūrai AFP sacīja Vācijas Darba ministrijas valsts sekretārs Gerds Andress.
Vismaz laikraksta „Diena” aptaujātie zinātāji neuzskata, ka tirgus atvēršana Vācijā neizraisīs intensīvu Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu no valsts, jo arī Latvijā pieaug darba algas, turklāt Īrijā un Lielbritānijā nodibinātās latviešu kopienas, kas sniedz atbalstu, ir iemesls, lai izceļotu tieši uz turieni. Nedēļa pasaulē
Turpina diskusijas par Kosovas nākotni. Pēc tam, kad Rietumvalstis ANO Drošības padomes sēdē nespēja pieņemt rezolūciju, kas atzītu Kosovas neatkarību no Serbijas, pie šī jautājuma risināšanas ir ķērusies Kosovas konsultatīvā grupa, kas mēģinās tikt galā bez ANO palīdzības.
Pagājušajā nedēļā apspriedē konsultatīvā grupa izveidoja trīspusēju padomi, kurā ietilps ASV, Krievijas un Eiropas pārstāvji. Viņi pildīs starpnieka funkcijas jaunajās sarunās starp serbiem un etniskajiem albāņiem, kuri cenšas panākt šīs Serbijas provinces neatkarību. Nolemts, ka ASV, Krievija un Eiropas Savienība katra iecels pa vienam pārstāvim, kurš vadīs turpmākās diskusijas par Kosovas nākotni.
Starp ANO Drošības padomes dalībvalstīm visasāk pret neatkarības piešķiršanu Kosovai iestājas Krievija, kas uzskata, ka Serbijas teritorijas nedalāmības saglabāšana ir priekšnoteikums mieram Centrāleiropā. Proti, „pārraudzītas neatkarības” piešķiršana Kosovai, kā to ierosināja ANO speciālais sūtnis, dotu nepareizu signālu citiem separātiski noskaņotiem reģioniem. ANO administrācija pārvalda Kosovu kopš 1999.gada, kad NATO gaisa triecieni izbeidza serbu spēku kaujas ar Kosovas albāņu separātistiem. Etniskie albāņi, kuri veido 90 procentus Kosovas iedzīvotāju, pieprasa demokrātiju un ar Serbijas piedāvāto autonomijas variantu nav apmierināti. Bet Serbijas parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu, kurā noraida iespēju Kosovai piešķirt neatkarību.
ASV ļaus Austrumeiropas valstīm nodibināt bezvīzu režīmu. ASV Kongress pagājušās nedēļas beigās apstiprināja likumprojektu, kas atvieglos Austrumeiropas valstu pilsoņiem ieceļošanu Savienotajās Valstīs, nepieprasot tiem vīzas. Likumprojekts, kas veltīts iekšējās drošības jautājumiem un paredz ieviest jaunus robežas kontroles pasākumus, vienlaikus paredz iespēju Austrumeiropas valstīm iekļūt to 27 valstu sarakstā, uz kurām attiecas bezvīzu ieceļošanas programma.
Pēc tam, kad likumprojektu būs parakstījis ASV prezidents Džordžs Bušs, tiks noteiktas konkrētās valstis, kas atbilst jaunās programmas kritērijiem. Potenciālo 13 sadarbības valstu vidū minēta arī Latvija. Agrāk gan izskanējušas ziņas, ka bezvīzu režīms iespējams tikai ar tām valstīm, kurām atteikto vīzu skaits ir mazāks nekā desmit procenti, un Latvija šo skaitli mazliet pārsniedz.
Republikāņu senators Džordžs Voinovičs, kurš ierosināja iekšzemes drošības jautājumiem veltīto likumprojektu papildināt ar normām, kas attiecas uz austrumeiropiešiem, uzsvēra, ka pašreizējā vīzu izsniegšanas kārtība jauno ES dalībvalstu pilsoņiem traucē labu savstarpējo attiecību uzturēšanai un ekonomiskajiem sakariem. „Mūsu pašreizējā vīzu politika laupa drosmi simtiem tūkstošu miermīlīgu un labvēlīgi noskaņotu ļaužu apmeklēt ASV darījumu un atpūtas nolūkos,” intervijā aģentūrai DPA sacīja Dž.Voinovičs.
Komentāri