Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kopā iegūst zināšanas un izpratni

Druva
23:00
14.05.2009
13

Ojārs Rode, tautskolas “99 baltie zirgi” vadītājs

Savulaik Dānijā kāds gudrs vīrs saprata, ka sabiedrība nespēj piedalīties valstisku jautājumu risināšanā, jo no tā neko nesaprot . Viņš aicināja cilvēkus kopā, viņi pārrunāja aktualitātes, un cilvēki kļuva aktīvāki, sāka sekot līdzi tam, kas notiek valstī, vērtēt politiķus, arī piedalīties vēlēšanās. Tā sākās tautskolu kustība, mūžizglītība. Arī Latvijā šodien vēl aizvien ir daudzi cilvēki, kuri neizprot valsts sistēmu, kam sveša politika, savas tiesības. Bieži vien vajag tikai impulsu, lai viņi nāktu kopā, mācītos un izprastu. Protams, politiķi nav ieinteresēti, lai tas notiktu, vieglāk taču, ja tauta ir muļķe.

Eiropā jautājums par mūžizglītību aktualizējies 2000.gadā, kad Briselē tika parakstīts Eiropas Padomes izstrādātais ”Mūžizglītības memorands”, kas iezīmēja

jaunu pieeju izglītībai un mācībām. Latvijā par mūžizglītību tiek runāts nesen, līdz tam biežāk sacīja – pieaugušo izglītība. Kā teikts Ministru kabineta apstiprinātajā programmā “Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007. – 2013.gadam ieviešanai 2008. – 2010.gadā”, mūžizglītība ir izglītība visas dzīves garumā. Tā, apvienojot formālo izglītību ar neformālo mācīšanos, sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām prasībām, tā balstās uz iekšēju vajadzību un ārēju faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt un arvien papildināt zināšanas un prasmes.

Vēlme vai nepieciešamība iegūt un papildināt zināšanas un prasmes ietvertas sen zināmajā latviešu sakāmvārdā “Mūžu dzīvo, mūžu mācies”. Tautskolu mērķis – sniegt izglītību plašām tautas aprindām. Tajās neiegūst jaunu dokumentāri apstiprinātu kvalifikāciju.

Katram cilvēkam dzīvē ir brīdis, kad izglītība iegūta, profesionālā izaugsme turpinās, bet tomēr ir tukšums. Ir daudzi jautājumi, uz kuriem gribas rast atbildes – kas esmu, ko gribu sasniegt. Vai arī ir vēlme sevi pilnveidot, parādīt citiem savas prasmes. Drustu tautskolā rīkojam tādas nodarbības, kādas cilvēki vēlas. Šīs nodarbības nav tikai sarunas par augļu koku kopšanu vai to, kādu kuram izdevies uzrakstīt projektu, bet arī par dzīvi. Kopā sanākuši, cilvēki pārspriež pagasta jaunumus, valstiskas aktualitātes. Viņi jūtas piederīgi pagastam, valstij, viņi seko, kas notiek Latvijā. Vācieši to dara krogos pie alus kausa. Kopā sanākšana nodarbībās nav triviālas lekcijas, tā ir gan sevis izzināšana, gan fizisko un garīgo spēku iegūšana.

Protams, viss kaut ko maksā. Daudzās Eiropas valstīs mūžizglītību finansē valsts. Skandināvijā, piemēram, ir izplatītas tautskolas, tautas universitātes, kas tiek finansētas gan no valsts un pašvaldību budžetiem, gan pašas papildus realizē projektus. Latvijā daudzviet pašvaldības uztur pieaugušo izglītības centrus, tautskolas – sedz komunālos un īres maksājumus, algo darbiniekus, kuri rīko kursus, nodarbības, apvieno cilvēkus ar vienādām interesēm. Tas ir būtiski, jo cilvēki, īpaši laukos, regulāri segt izdevumus nespēj. Tas ir pašvaldību atbalsts iedzīvotājiem. Ja pašiem būtu jāmaksā gan lektoram, gan citi izdevumi par kopā sanākšanu kādās telpās, tad nodarbības nenotiktu, jo neviens tās nevarētu atļauties apmeklēt. Latvijā un arī mūsu rajonā ir daudzas pašvaldības, kuras atbalsta mūžizglītību. Likumā “Par pašvaldībām” līdz šim mūžizglītības organizēšana bija rajona padomes funkcija. Tagad likumā teikts, ka “novada pašvaldība īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu”. Savukārt “Jaunatnes likumā” skaidri pateikts , ka neformālās izglītības mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. Likumā noteikts, ka jaunieši ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Esmu pārliecināts, ka daudzos novados, tāpat kā līdz šim pagastos, pašvaldības atbalstīs mūžizglītību. Diemžēl dažviet tiek aizmirsts, ka tieši tautizglītība paplašina cilvēku redzesloku, raisa kopā darboties prieku. Varbūt pārāk maz sabiedrībai skaidrots, kas ir mūžizglītība? Reizi mēnesī Drustos sabrauc mūžizglītības iniciatori. Spriežam, kā izglītības sistēmu veidot kā vienu veselumu, lai būtu pēctecība. Esmu pārliecināts, ka nepaies daudzi gadi, arī pašvaldības radīs atbalstu, lai cilvēki varētu iemācīties ko jaunu, uzzināt to, kas interesē.

Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi