Pedagogi ir atvaļinājumā un tik drīz netiksies, lai runātu par profesionālām tēmām, bet tikmēr Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nācis klajā ar asu kritiku par prasmi mācīt matemātiku. Sabiedrība no ministra uzzināja, ka centralizēto matemātikas eksāmenu rezultāti 12. klasēm šajā mācību gadā esot zem katras kritikas. Pēdējie gadi liecinot, ka vidusskolu beidzējiem zināšanas matemātikā krītas.
Agrita Bartušēvica, Cēsu novada vidusskolu matemātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja: – Viens no maniem audzēkņiem Cēsu Valsts ģimnāzijā rakstīja zinātniski pētniecisko darbu par centralizētajiem eksāmeniem matemātikā, un darbā veiktā analīze liecināja, ka eksāmenu uzdevumu veidošanai ir jāmainās, jo tagadējā situācija nav normāla.
Cēsīs 9. klašu skolēniem iedevām rēķināt 12. klašu trīs gadu centralizēto eksāmenu uzdevumus un ne tikai proģimnāzijas, arī pamatskolu 9. klasēm. Lai cik zinošs vai nezinošs būtu 9. klases audzēknis matemātikā, visi nokārtoja eksāmenu, jo saņēma ne zemāku vērtējumu par septiņiem procentiem. Šovasar 219 12. klašu skolēni Latvijā matemātikas eksāmenu nenokārtoja, jo uzdevumu risināšanā nesasniedza pat piecus procentus. Viņi nesaņems atestātu par vidējo izglītību. Mūsu skolā izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu, lai skaidrotu vairākus jautājumus. Kāpēc, beidzot 9. klasi, matemātikas centralizētajā eksāmenā jāiegūst vismaz 33 procenti, lai būtu sekmīgs, bet vidusskolas beidzējam matemātikā pietiek ar pieciem procentiem, lai varētu iegūt vidējo izglītību. Kā to pamatot? Tas taču nav pareizi, ka ministrija, sastādot uzdevumus eksāmenam, paredz, ka pietiks ar pieciem procentiem pareizu atbilžu un skolēns skaitīsies sekmīgs vidusskolas beidzējs.
Man ir apņemšanās, un mans skolēns piekrita turpināt zinātniski pētniecisko darbu, papildinot to ar šī gada centralizētā eksāmena rezultātiem, pierādot, ka centralizētā eksāmena veidošanā nav kārtības. Kādreiz matemātikā bija divu veida pārbaudes darbi vidusskolu beidzējiem – ieskaite, kuru kārto visi, un eksāmens ar paaugstinātām prasībām, lai varētu startēt attiecīgās augstskolu programmās. Tas gan bija pirms kādiem 20 gadiem. Tagad centralizētais eksāmens ir visiem viens. Nesaku, ka eksāmena uzdevumiem jābūt viegliem, bet tādi uzdevumi, lai profesionālo vidusskolu audzēkņi nespētu pat izpildīt piecus procentus no uzdotā, arī nav normāli nosprausts mērķis. Skolēnam matemātikas eksāmenā jāapliecina zināšanas vismaz 20 procentu apmērā, lai saņemtu atestātu.
Tam, kāpēc rezultāti matemātikas eksāmenā krītas, skaidrojumu rodu tajā, ka 12. klasēm piedāvā nestandarta uzdevumus. Pēc mācību programmas skolēns ir mācījies ko citu, nekā ierauga eksāmena trijās daļās. Trešā daļa – radošā – bija izpildāma tikai tiem audzēkņiem, kuri skolas laikā gatavojušies matemātikas olimpiādēm, strādājuši ar matemātikas uzdevumu analīzi. Kādreiz tie, kuriem nepadodas matemātika vai iekavēta, eksāmenam papildus gatavojoties, testa daļu centās arī vienkārši iekalt. Labi izpildīti testa jautājumi deva iespēju matemātikas eksāmenu nokārtot. Šobrīd tā nevarētu. No 25 jautājumiem matemātikas testa daļā pat puse jautājumu neatbilst mācību standartam. Jautājums uzdots par mācīto tēmu, bet skolēnam neierastā jautājuma veidā. Tur jāaizdomājas, matemātikai jāpieiet radoši. Par klases, kurai ģimnāzijā mācīju matemātiku, šī gada eksāmena rezultātiem esmu ļoti apmierināta, jo daļa no skolēnu pēc būtības nemaz nav radošie matemātiķi, tomēr spējuši aizdomāties, lai testā rastu atbildes.
Katru gadu oktobrī novadu matemātikas metodisko apvienību vadītājus aicina ministrijā izteikties, rakstīt komentārus par sastādītajiem eksāmenu uzdevumiem. Mēs arī rakstām, izsakām komentārus, bet iespaida uz eksāmena sastādīšanu nav nekāda. Tagad tiek veidots jauns – kompetencēs balstīts mācību saturs. Mums interesē matemātikas saturs, bet kurš un kādu satura veidošanu vadīs, vēl skolotājiem nav zināms. Man kā skolotājai arī patiktu matemātiku iemācīt caur spēlēm, radoši darboties, veidot matemātikas projektiņus, bet, ja eksāmenā no šiem skolēniem prasīs pilnīgi ko citu? Eksāmens taču nebūs grupu darbs, kurā skolēni, kopīgi darbojoties, atrod atbildi. Eksāmenā katram pašam jāizpilda uzdevumi. Ja matemātiku aicinās mācīt radoši, bet eksāmenā prasīs ko citu, rezultātu nebūs. Man jau tagad ir žēl profesionālo vidusskolu audzēkņu, kuri izkrituši matemātikas eksāmenā. Viņiem matemātikas stundu nav tik daudz kā ģimnāzijā, jo jaunieši vairāk laika velta praksei nākamajā profesijā. Par zināšanu līmeņa krišanos matemātikā satraucos jau tad, kad ģimnāzisti dodas nedēļu ilgā brīvlaikā, bet, ko lai saka matemātikas skolotājs, kurš satiek audzēkņus skolā pēc mēnesi ilgas prakses? Pedagogam atkal jāliek atkārtot matemātikā to, kas audzēkņiem pa šo laiku aizmirsies. Kur te laiks radošuma attīstīšanai?
Katru gadu, centralizēto eksāmenu uzdevumu sastādīšanā mainot principus, samazinās iespējas matemātikas eksāmenā skolēniem saņemt vērtējuma procentus atbilstoši zināšanām. Latvijā tā sākas manipulēšana ar skolu beidzējiem. Šī gada absolventi centralizētā eksāmena samazinātā vērtējuma dēļ, stājoties augstskolā, nevarēs konkurēt ar pagājušā gada skolu beidzējiem, kuri varēs uzrādīt labāku vērtējumu centralizētajā eksāmenā.
Komentāri