Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Par Rīgas “likumiem”

Sallija Benfelde
07:33
29.03.2018
7

Kā zināms, Rīgā deklarējušies nestrādājošie pensionāri var izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Jau izskanējis, ka pensionāra statusu un minētās atlaides var izmantot arī aptuveni 5000 Rīgā dzīvojošo citu valstu pensionāri, ja vien viņiem ir uzturēšanās atļaujas Latvijā un viņi savu dzīvesvietu ir deklarējuši Rīgā.

Problēma ir ne jau tā, ka sabiedrisko transportu Rīgā izmanto citu valstu pilsoņi, bet gan tā, ka, piemēram, Krievijas pilsoņu pensijas vecums ir 55 gadi, tātad Rīgā deklarējušies Krievijas pilsoņi sabiedrisko transportu bez maksas var izmantot astoņus gadus ātrāk nekā rīdzinieki, kuri ir Latvijas pilsoņi. Šobrīd pensijas vecums Latvijā ir 63 gadi. Rīgas dome skaidro, ka tā būtu diskriminācija pēc valstspiederības, ja arī citu valstu pensionāri atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā saņemtu tikai no 63 gadu vecuma. Patiesībā tā ir gan diskriminācija – tikai Latvijas pilsoņu.

Parasti vismaz Eiropā katram valsts iedzīvotājam, neatkarīgi no viņa pilsonības, jāievēro tās valsts likumi, kurā viņš dzīvo. Piemēram, latviešu ģimenes daudzās Eiropas valstīs nonākušas konfliktā ar vietējām varas iestādēm jautājumos par bērnu audzināšanu un viņu tiesībām, jo Lielbritānijā un Norvēģijā likumi, kuri regulē vecāku pienākumus un atbildību, atšķiras no Latvijas likumiem. Tāpat tas ir ar likumiem jebkurā citā jomā – neviens Latvijas, Krievijas vai jebkuras citas valsts pilsonis nevar dzīvot citā valstī pēc savas valsts likumiem.

Protams, ja Rīgas dome uzskata sevi par tik kosmopolītisku vai internacionālu, ka Rīgā katrs var dzīvot pēc savas valsts principiem, varbūt dome varētu pārņemt dažu labu citas valsts likumu? Piemēram, pieņemt kādu no Lielbritānijas likumiem – kā zināms, britu “likumu grāmatās” joprojām var atrast senus likumus, kuri joprojām nav atcelti un tātad formāli darbojas arī šodien. Piemēram, britu likums ļauj grūtniecei nokārtoties jebkurā vietā, arī policista ķiverē, ja viņa to laikus palūdz. Rīgas pašvaldības policistiem gan nav ķiveru, bet cepures taču ir! Varētu pārņemt arī kādu citu likumu: Lielbritānijā visiem vīriešiem, kas vecāki par 14 gadiem, ik dienu divas stundas jātrenējas loka šaušanā. Savukārt Česterā (Lielbritānija) aizliegts staigāt pa pilsētu no krēslas līdz rītausmai. Protams, var pameklēt arī kādas tālākas valsts likumus: Salvadorā par auto vadīšanu dzērumā var piespriest nāves sodu nošaujot, bet Vermontā (ASV) sievietes drīkst izmantot zobu protēzes tikai tad, ja viņām ir vīra rakstiska piekrišana.

Nopietni runājot, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuru vada visnotaļ patriotiski un latvisko dzīvesziņu atbalstoši politiķi, beidzot varētu ieviest Latvijas un civilizētas valsts likumus Rīgas domē. Līdz šim laikam gandrīz katra Rīgas domes “oriģinālā” ideja tikusi apspriesta, apdomāta un galu galā tāda murmināšana par to, ka tā nu gluži laikam vis nevarēs, vien ir iznākusi. Varbūt tēvzemes mīļotāji vismaz pirms Saeimas vēlēšanām sadūšosies Rīgas domē ieviest Latvijas likumus?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
3

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi