Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Neatsveramais palīgs – Zemessardze

Jānis Gabrāns
14:31
08.01.2021
7

Dzirdot vārdu “Zemessardze”, vispirms prātā nāk vīri un sievas kamuflāžas tērpos, ar ieročiem, mācībās kādā meža masīvā izspēlējot noteiktu karadarbības scenāriju.

Taču reālajā situācijā viņiem arvien vairāk jāiesaistās procesos, kad ierocis jānoliek malā un jānāk talkā sabiedrībai. Šis pandēmijas laiks tam ir uzskatāms apliecinājums. Arī 27. kāj­nieku bataljona karavīri un zemessargi sniedz atbalstu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, sabiedrībai. Kā saka bataljona komandieris Normunds Zaviļeiskis, zemessargi taču paši ir sabiedrības daļa: “Paldies ikvienam, kurš gatavs nolikt malā ikdienas darbus, lai sniegtu atbalstu citām institūcijām. Ja valsts lēmusi, ka mums tur jābūt, mēs ejam un darām!”

Gadu mijas brīvdienās noteiktajās komandantstundās Latvijā vismaz 200 zemessargi un karavīri iesaistījās atbalsta sniegšanā Valsts policijai. Jau kopš decembra sākuma viņi sniedz atbalstu Valsts robežsardzei, kontrolējot uz Eiropas Savienības iekšējām robežām ieceļojošo personu elektronisko apliecinājumu jeb “covidpass” aizpildīšanu.

N. Zaviļeiskis saka, ka viņiem darba pilnas rokas, gadu mijas naktī patrulēšanā kopā ar Valsts policiju iesaistījušies pat 20 zemessargi: “Te svarīgi saprast, ka zemessargi, karavīri paši neveic patrulēšanu, neizmantojam ne ieročus, ne savu transportu, esam kopā ar Valsts policiju, lai atbalstītu viņus darbībā, vajadzības gadījumā iesaistoties situācijas atrisināšanā. Var teikt, esam viņu spēcīgā aizmugure, muskuļi, lai brīdī, kad nākas tikt galā ar kādu pārlieku agresīvi noskaņotu prasību pārkāpēju, varētu iet talkā. Tam jau esam, lai palīdzētu.”

Komentāros nereti lasīts par valsts policejiskajiem lēmumiem, ierobežojot cilvēku brīvu pārvietošanos, pulcēšanos, kāds pat norāda, ka ar komandantstundu jūtoties kā kara laikā. Šiem rakstītājiem, kuri bieži slēpjas aiz viltus profiliem, vispirms laikam vajadzētu saprast, ka noteiktie ierobežojumi nav tāpēc, lai valdošā vara sargātu sevi, kā tas būtu kara laikā, autoritatīvā režīmā, bet lai sargātu sabiedrību no neredzamā ienaidnieka. Pie mums komandantstundā nepatrulē ar ieročiem rokās, kā būtu kara laikā, kad šauj bez brīdinājuma. Skan varbūt neparasti, bet ar šiem ierobežojumiem tā sabiedrības daļa, kas apzinās situācijas nopietnību, klausa noteiktajām prasībām, jāsargā no tās sabiedrības daļas, kas ignorē visus ierobežojumus, tā izplatot vīrusu arvien plašāk. Bet patiesībā vajadzētu tik maz: ja visi kaut uz neilgu laiku iepauzētu, ļautu situācijai norimt, nevajadzētu ne mājsēdi, ne zemessargu iesaisti tās kontrolē. Taču tagad, kad zemessargi nevar pulcēties uz mācībām, viņi nāk talkā cīņā ar šo neredzamo ienaidnieku.

Patiesībā cīņa ar neredzamo ienaidnieku arvien vairāk ienāk zemessargu ikdienā, un jārunā ne tikai par vīrusu, bet arī par hibrīdkara draudiem, kas gadu no gada pieņemas spēkā. Te var citēt arī Zemessardzes Studentu bataljona komandiera pulkvežleitnanta Agra Liepiņa teikto, ka savā ziņā šī sadarbība komandantstundas kontrolē ir kā labs praktiskais treniņš hibrīdapdraudējuma situācijām: “Cīnoties ar šādiem draudiem, sadarbība ar Valsts policiju būs īpaši aktuāla, tādēļ šo uzdevumu izpilde mums ļauj daudz labāk vienam otru iepazīt un praksē noslīpēt sadarbību.”

Arī N. Zaviļeiskis atzīst, ka hibrīdkara aktivitāšu apjoms palielinās, līdz ar to arī viņiem nākas augt prasmēs: “Joprojām sekmīgi spējam pildīt uzdoto, jo kļūstam profesionālāki, spējam pielāgoties situācijai. Mūsu ikdienā arvien vairāk ienāk “neredzamā fronte”, tāpēc arī zemessargiem jābūt tam gataviem. Militārie zinātnieki jau definējuši, ka informatīvais lauks kļuvis par savdabīgu kaujas lauku, lai gan pirms desmit gadiem tas nebija pat iedomājams. Pa­saule mainās, mainās arī militārā joma, un mums jābūt gataviem arī informatīvajā kara laukā, kuru izmanto visas lielvaras, gan draudzīgās, gan nedraudzīgās. Pirms diviem gadiem notikušajās mācībās “Zobens”, kas risinājās pilsētā, cēsnieki redzēja, ka ne tikai skrienam pa mežiem, šaujam, bet arī iesaistāmies bāzes apsardzē, patrulējam ielās, veicam sabiedrības informēšanu. Tā arī tagad, pandēmijas apstākļos, sniedzam atbalstu, tikai, kā jau minēts, – bez ieročiem. Zemessardze ir gatava iesaistīties jebkurā krīzes situācijā, ja tiks dots tāds uzdevums. Esam kā skrūvīte kopējā mehānismā, saņemot uzdevumu, būsim gatavi rīkoties atbilstoši situācijai.”

Arī gaidāmajā nedēļas nogalē karavīri un zemessargi dosies talkā Valsts policijai un līdz pat ārkārtējās situācijas beigām turpinās atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei uz Eiropas Savienības ārējās robežas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
21

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
28

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
28

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
33

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
23

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
35
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi