Liela daļa sabiedrības, šķiet, vairs nepievērš uzmanību ziņām par Covid-19 vīrusa skarto skaitu, jo dzīve taču rit savu gaitu. Ikdienas saskarsmē – veikalos, pasākumos – redzam, ka distancēšanās īpaši vairs netiek ievērota, un dezinfekcijas šķidrumu ražotāji norāda, ka šo līdzekļu patēriņš ļoti samazinājies. Katrs pats sev var pajautāt, vai joprojām, ejot veikalā, iestādē, tikpat regulāri dezinficējam rokas, kā laikā, kad Latvijā bija izsludinātā ārkārtējā situācija? Visticamāk, nē, jo pie visa taču pierod. No sociālajiem tīkliem ir pazuduši Covid joki, kas tik bieži bija sastopami pavasarī, un, paraugoties tā pavisam no malas, ir sajūta, ka gandrīz nekas nav mainījies, salīdzinot ar pagājušo vasaru. Jā, nav lielo svētku, festivālu, bet novadu, pagastu svētki tiek svinēti, katru nedēļas nogali ir dažāda mēroga sporta pasākumi, koncerti, lielāki un mazāki tusiņi.
Taču netrūkst to, kuri katru dienu ar bažām gaida, kāda būs kārtējā vīrusa skarto raža. Te droši var minēt pasākumu rīkotājus, dažādu jomu māksliniekus, sportistus un daudzus citus, kuru ikdiena atkarīga no tā, cik brīvi ļauts pulcēties. Ierobežojumi arvien tiek mazināti, bet pasaules pieredze rāda, ka ļoti ātri viss var pagriezties atpakaļ. Kad pagājušajā nedēļā vienā dienā Latvijā bija reģistrēti 18 inficētie, dažam jau prātā sāka skanēt brīdinājuma zvans. Tā teikt, vēl pāris šādu dienu un pulcēšanās brīvību var atkal piegriezt. Tiesa, tam sekoja mierīgās dienas, bet šajā trešdienā atkal 10 saslimušie, un tā visu laiku – augšā, lejā.
Jāteic, tas tomēr ietekmē ikdienu, jo grūti plānot ko tālāk. Sāk pārdot biļetes uz teātriem, koncertiem. Varētu pirkt, bet ja nu atkal visu atceļ? Tikpat uzmanīgi situāciju vēro visā izglītības nozarē – gan skolotāji, gan vecāki un bērni. Jo attālinātā mājmācība, kas dažam tīri labi gāja pie sirds, tomēr nespēj atsvērt mācības klātienē. Īpaši, ja runājam par profesionālajām skolām, kur samērā grūti mājās pie datora ekrāna iemācīties darboties ar CNC frēzi, apgūt kombaina dzinēja remonta noslēpumus vai praktizēties sienas apmešanā.
Lai cik labi latvietis jūtas distancējoties, tomēr vajadzīga arī socializēšanās, tāpēc dažkārt rodas iespaids, ka daži izmanto šo iespēju, kamēr ir. Vienmēr paturot prātā tomēr arī sliktāko scenāriju, cerot, ka tas nepiepildīsies.
Komentāri