Esam jau pieraduši, ka gājējus un arī velosipēdistus (skrituļotājus, skrejriteņu vadītājus) sauc par mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Neapšaubāmi, ņemot vērā ciešanas, kādas sadursmē var rasties šiem satiksmes dalībniekam un tiem, kuri brauc mašīnā, tā arī ir . Viņu ķermenis ir mazāk aizsargāts. Vienlaikus tiesību ziņā, turklāt vēl ņemot vērā riteņotāju aizvien pieaugošo skaitu uz ceļiem, nereti jau dzirdēts, ka autovadītāji sāk justies kā minoritāte vienotajā satiksmes telpā. Tiešos vārdos nekur neizpaustais, tomēr gaisā kaut kur vienmēr klātesošais šo divu sabiedrības grupu konflikts ir gan emocijās sakņots, gan arī tehniskas dabas. Jādomā, daudzu bīstamu situāciju, kā arī nesaskaņu nebūtu, ja mēs strauji pārlēktu uz tik sakārtotu velo infrastruktūru, kāda tā ir dažās rietumvalstīs. Taču ir skaidrs, ka nekas nenotiek vienā mirklī. Ne tik sen policijas pilnvarās ir norādīt autobraucējiem uz agresīvu braukšanas stilu visdažādākajās to izpausmēs. Riteņbraukšanas kultūra arī vēl jāapgūst.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) veiktā velosipēdistu aptauja liecina, ka vairāk nekā četras piektdaļas velosipēdistu kā iemeslu bīstamām situācijām uz ceļiem min citus satiksmes dalībniekus un tikai nepilna puse kā iespējamos iemeslus pieļauj pašu nepiesardzību vai pat pārkāpumus. Nepilna trešdaļa respondentu akcentējuši nekoncentrēšanos, neuzmanību uz ceļa, vēl nedaudz vairāk kā desmitā daļa norādījusi uz mobilo tālruņa lietošanu, piedaloties satiksmē, 10% atzinuši, ka bīstamība rodas tādēļ, ka velosipēdists nelieto atstarotājus un/vai lukturus. Taču tikai 6% no tūkstoš aptaujātajiem velosipēdistiem atklājuši, ka tas varētu būt riteņbraucēja pieļauts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums.
Protams, teju katrs velosipēda īpašnieks kaut reizi savā pedāļu mīšanas pieredzē ir izjutis kāda šofera necieņu – velosipēdista priekšrokas neievērošana, nobraukts par tuvu, jo īpaši apdzenot, ceļa aizšķērsošana vai pat apstāšanās uz velosipēdistiem paredzētās infrastruktūras. Tomēr jāvērš uzmanība, ka līdz ar pieaugošo velosipēdu un pašu velosipēdistu skaitu valstī likumsakarīgi pieaug arī viņu īpatsvars ik dienu policijas ziņotajās avāriju atskaitēs. Ko tad savas drošības un dzīvības vārdā var darīt paši velosipēdisti? Vispirms jau atkārtot un ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Interesanti, ka jau pieminētajā aptaujā paši velosipēdisti kā savus biežāk pieļautos pārkāpumus min pagrieziena nerādīšanu (67%), strauju uzgriešanos uz gājēju pārejām (47%), lukturu vai atstarotāju nelietošanu tumsā (42%), braukšanu pa brauktuvi vietās, kur blakus ir velojoslas vai veloceļš (41%), kā arī aklās zonas principu neievērošanu (37%).
Lai gan pieaugušajiem speciāli nokārtotas tiesības riteņbraukšanā netiek prasītas, tādām jābūt jaunās paaudzes riteņotājiem – no 10 gadu vecuma CSDD nokārtots eksāmens un apliecība ir obligāta prasība, ja gribi atrasties satiksmē. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Liene Kaužēna pēc informatīvās kampaņas Cēsīs “Druvai” atzina, ka tikai dažiem bija tiesības. Kāds vēl teicies gatavojamies kārtot eksāmenu, bet vairākiem nav bijis nekādu zināšanu. Ne mazāk svarīgs aspekts velosipēdista drošībā uz ceļa ir arī aizsarglīdzekļi (ķivere, papildu polsterējumi) un velosipēda tehniskais stāvoklis, aprīkojums. Pusei no Cēsīs sastaptajiem jauniešiem velosipēdiem nav bijis atstarotāju. “Cēsīs meiteņu velosipēdi bija drošības ziņā vislabāk aprīkoti,” pastāstīja L.Kaužēna, vēl piemetinot, ka daudziem bijis pārsteigums – velosipēdu ražotāji diemžēl nepiedāvā drošības ziņā pilnīgi nokomplektētus riteņus. Par visu nosacījumu izpildi pirkšanas brīdī jāinteresējas pašiem. Tāpat kā jāatbild par sevi un citiem uz ceļa vai ielas.
Vēl kāda nianse bez drošības apsvērumiem – arī bērna palaišanu satiksmē bez noteikumos minētiem drošības elementiem (piemēram, par 12 gadiem jaunākiem bērniem aizliegts pārvietoties bez aizsprādzētas aizsargķiveres) var tikt vērtēts kā aprūpes pienākumu nepildīšana. Par to var izteikt brīdinājumu, bet var arī piemērot naudas sodu līdz pat 210 eiro.
Komentāri