Par noslēpumiem

Saglabāt skaidru un objektīvu skatījumu uz notiekošo, it sevišķi kara laikā, nav vienkārši.

Un nereti izskan pārmetumi par to, ka valsts daudz slēpj no iedzīvotājiem, aizmirstot, ka, piemēram, drošības jautājumi nav tie, kurus visos sīkumos izklāsta publiski. Manuprāt, tāds apzinātas vai neapzinātas maldināšanas piemērs par varas nodomiem slēpt informāciju ir par privātās Prigožina armijas jeb vāgneriešu pārvietošanos Baltkrie­vijā, iespējamo provokāciju no viņu puses un to, vai Latvija kaut ko dara un ir gatava vajadzības gadījumā aizstāvēties.

Informācija, ka apmēram simts vāgneriešu dodas uz Suvalku koridoru, nav noslēpums, par to pietiekami plaši informē arī Latvijas mediji. Kā zināms, Suvalku koridors atrodas starp Baltkrieviju un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu un savieno Poliju ar visām trim Baltijas valstīm. Citiem vārdiem sakot, tā ir nepilnus simts kilometrus gara zemes strēle, Lietuvas – Polijas robeža, kurai abās pusēs ir nopietni bruņotas Krievijas un Baltkrievijas militārās vienības. Ja Suvalku koridors tiktu ieņemts, tad Baltijas valstis tiktu burtiski “nogrieztas” no pārējās Eiropas. Tas, protams, apgrūtinātu NATO palīdzību Bal­tijas valstīm, ja tāda būtu vajadzīga. Uzreiz gan jāpiebilst, ka Suvalku koridoru apsargā arī NATO un gaisā patrulē NATO lidmašīnas, un šī informācija ir zināma katram, kurš to vēlas.

Pirms dažām dienām publiski izskanēja Polijas premjerministra Mateuša Moravecka paziņojums, ka Baltkrievijā izvietotie algotņi no Krievijas paramilitārā grupējuma “Vagner” ir devušies Suvalku koridora virzienā. Moraveckis pieļauj, ka vāgneriešu uzdevums būs īstenot provokācijas uz Polijas un Baltkrievijas robežas. Moraveckis arī piebilda, ka vāgnerieši, visticamāk, maskēsies par Baltkrievijas robežsargiem un palīdzēs nelegālajiem imigrantiem iekļūt Polijā, destabilizējot situāciju Polijā. Bet, iespējams, viņi arī mēģinās iefiltrēties Polijā, uzdodoties par nelegālajiem imigrantiem, tādējādi radot papildu riskus.

Jāpiebilst, ka Polija jau reaģējusi, pastiprinot savu austrumu robežu , turklāt Polijā jau atrodas ASV karavīri NATO spēku sastāvā. Polija arī ir paziņojusi: ja vāgnerieši centīsies iekļūt nevis Polijas, bet Lietuvas teritorijā, Polija aizstāvēs arī savus kaimiņus lietuviešus.

Par Baltkrievijas diktatora Lukašenko sacīto, ka vāgnerieši esot dusmīgi un gribot doties “ekskursijā uz Poliju”, runāts un rakstīts daudz gandrīz visos medijos. Tāpat netiek klusēts arī par to, ka tas nozīmē – ar Putina atbalstu Lukašenko gatavo provokācijas iespēju uz robežas. Abi diktatori acīmredzot plāno tēlot nevainīgos, kuri nekādi nav varējuši ietekmēt šīs privātās armijas algotņus. Protams, tie izklausās pēc muļķīgiem meliem – apgalvot, ka Baltkrievijā bruņots grupējums var darīt jebko, kas ienāk prātā.

Ar vārdu sakot, provokācijas uz ES un NATO robežas ir iespējamas, acīmredzot nodoms ir pārbaudīt NATO, cik ātri un nopietni alianse spēs reaģēt. Publiski jau izskanējušas bažas par iespējamām provokācijām uz Latvijas robežas un pārmetumi no dažiem “žurnālistiem”, ka vara slēpjot to, vai esam gatavi atvairīt tādas provokācijas, un ka Latvija vispār neko nedarot. Patiesībā par to publiski situāciju ir skaidrojis gan Rīgā esošā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) direktors Jānis Sārts, gan Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leo­nīds Kalniņš.

NBS komandieris norādīja, ka nevajag glorificēt vāgneriešus. Viņš uzsvēra, ka Latvijas drošība tiek uzraudzīta un uzturēta 24 stundas diennaktī neatkarīgi no tā, kādi spēki parādās un darbojas blakus valsts robežām. NBS esot gatavi jebkādiem attīstības scenārijiem, tostarp potenciālām provokācijām vai diversijām uz valsts robežas. Uz izskanējušajām bažām, ka vāgnerieši var izdomāt doties uz Daugavpili, kur daļa iedzīvotāju ar sajūsmu viņus sagaidītu, Kalniņš atbildēja: “Mēs gadiem ilgi esam šo sistēmu izveidojuši, lai varētu nodrošināt ātru reaģēšanu jebkurā momentā, jebkurā ģeogrāfiskajā punktā ar minimālu laika limitu. Tāpēc pārvietot tagad vienības uz Daugavpili nav nepieciešams.” NBS komandieris arī piebilda, ka NBS kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas Latvijas-Baltkrievijas robežas tuvumā savu palīdzību valsts robežsardzei nav samazinājusi.

Protams, ne Putins, ne Luka­šenko nerimsies, jo viņiem vissvarīgākais ir saglabāt savu varu, tādēļ arī Krievija apgalvo, ka Baltkrievijā jau ir tās kodolieroči, tādēļ ir mīnēta Zaporižjes AES un nepārtraukti tiek draudēts visiem. Putina un arī Lukašenko rīcību savā komentāra precīzi raksturo socioloģiskā dienesta “Ukrainas barometrs” direktors Viktors Ņe­boženko: “Putinam liekas, ka, paplašinot militāri politiskās spriedzes zonu, viņš palielina savas rīcības manevru iespēju. Jo sliktākā situācijā būs Krievijas armija Ukrainā, jo aktīvāk Putins paplašinās savu agresivitāti citos pasaules reģionos un dzīves jomās. Putinam kā jau čekistam, kurš par katru cenu cenšas saglabāt savu varu, gribas ticēt, ka tādā veidā viņš veiksmīgi šantažē ASV, NATO un spiež piekrist pamieram uz Ukrainas rēķina. Tomēr Putins, Lukašenko un Prigožins, izmantojot kodoldraudus pret Rietu­miem, tikai pasliktina savu situ­āciju, nevis tādā veidā aptur karu Ukrainā.”