Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vai kvadrāts ir praktisks visiem

Līga Salnite
06:03
15.08.2023
20

Jau vairāk nekā nedēļu nedod miera dažādas, visai pretrunīgas pārdomas par dzīvi ārpus Latvijas un apstākļiem, kas mūs piespiež uz apkārt esošo kārtību paraudzīties citādi. Cik tālu mums pašiem personīgi viss ir labi un kurā brīdī mums kaut kas sāk kļūt neērti, sāk uztraukt? Satikšanās ar vēl vienu Cēsu apkaimē dzīvojošu Latvijas remigranti – mākslinieci Inesi Vegnēru, kura pēc 18 gadu prombūtnes, dzīves Vācijā, nu jau trešo gadu kā atgriezusies, šķiet, man atvērusi acis vēl plašāk. Kad cilvēks jaunībā aizdodas mācīties, studēt kādā svešzemju augstskolā, tas mums sen jau šķiet pieņemami, jo Latvijas augstskolas nebūt nespēj piedāvāt un noklāt visas jauno talantu un ambīciju vari­ācijas. Arī ar laiku piedzīvotā iesakņošanās vietējā sistēmā un darba dzīve šķiet pilnībā saprotama. Turklāt pati Inese sarunā atzina, ka viņai dzīve tur tīri labi patikusi. Taču pēc pieciem, 10 un 15 gadiem, kas jau pavadīti, pilnībā iekļaujoties vācu sistēmā, Inese, protams, atzina, ka aizvien vairāk sajutusies tur kā “zelta būrī”.

Viss jau it kā labi, bet tas, ko es nolasīju no viņas atstāstītajām mizanscēnām, ir pilnīga domas un personīgās izaugsmes brīvības ierobežošana. Pēc Ineses teiktā, pēdējos gados viņa vairs brīvi jutusies tikai mājās un savā mākslinieku kvartālā, kur katram ierādīta sava darba vieta. Tur esot bijuši gan draugi, gan vienkārši interesantas viedokļu apmaiņas. Taču dzīve ārpus šīm divām vietām šķitusi pārlieku ierāmēta. Komunikācija, novecojusi valsts izglītības sistēma un no tā visa likumsakarīgi gadu gaitā, pat gadsimtos, veidojies sabiedrības skatījums uz lietām. “Quadratisch, praktisch.” (no vācu valodas- kvadrātisks, praktisks), tā, atceroties dzīvi tur, noteic māksliniece, paskaidrojot – lielākoties vietējā sabiedrība iekļaujas šajā domāšanas konceptā, kur atkāpes, brīvība un jelkāda domāšanas atšķirība nav īsti pieņemama. Kas to lai zina, ja viss būtu citādi, varbūt viņa tā arī būtu tur palikusi?

Taču, kad cilvēks kļūst par vecāku – māti vai tēvu – , ieslēdzas kādi citi domāšanas dzinuļi, kas iepriekš it kā bijuši pašam apslēpti. Man Inese pastāstīja, kā tad, kad pirmajai meitiņai palikuši četri gadi, mamma sākusi iepazīt citu vietējo iedzīvotāju – bērnu vecāku – kopienu un kā šī aina ar katru gadu kļuvusi biedējošāka. Kad skolā ikvienā bērnā tikusi atrasta kāda nepilnība vai vaina un kultivēts kaut kā iztrūkums, nevis slavēts kāds sasniegums un mudināts izdarīt vēl vairāk, agrāk vai vēlāk var sākties tāda kā depresija. Kaut gan, Inese atceras, – vietējie kaut kā nav to tik sāpīgi uztvēruši.

Un tad no vecāka skatpunkta visabsurdākais šķiet tāds kā sabiedrības šķirošanas eksāmens jau 4.klasē jeb aptuveni deviņu gadu vecumā, kad tiek noteiktas bērna turpmākās iespējas mācīties ģimnāzijā ar potenciālu turpināt studijas augstskolā vai parastajā skolā, kur iemācīs kādu arodu, vai pat palīgskolā. No valsts viedokļa es gan manu pozitīvos aspektus – tādējādi jau tiek bērni ievirzīti taciņās, lai apgūtu ko praktiskāku un joprojām sabiedrībai vajadzīgu, nevis visi skrietu mācīties par juristiem vai IT speciālistiem. Taču no Latvijas ģimeņu viedokļa šķiet neaptverami nežēlīgi deviņu gadu vecam bērnam noteikt turpmāko dzīvi. Citiem šī izglītības sistēma ir pieņemama, un viņi paliek, iespējams, pat lāgā nepamanot šo valsts noteikto šķirošanu. Inesei tā nebija, viņa ar savām trim meitām pārbrauca uz Latviju, kur atkal daudz kas kādam varētu nepatikt, tostarp arī izglītības sistēmā, taču viņām te patīkot.

Vienu Vācijā dabiski apgūtu un tur pašsaprotamu prasmi, kas latviešiem šeit esot vēl sveša un, iespējams, traucē pilnvērtīgi dzīvot – spēja par savu darbu prasīt atbilstošu samaksu, spēja par to runāt atklāti un tieši, bez noklusēta aizvainojuma un pārpratumiem. Katrā vietā – un arī valstī – savi plusi un mīnusi. No kā bēgt un ko aizņemties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
24

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
21

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi