Svētdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis
weather-icon
+2° C, vējš 1.57 m/s, R vēja virziens

Vai kvadrāts ir praktisks visiem

Līga Salnite
06:03
15.08.2023
28

Jau vairāk nekā nedēļu nedod miera dažādas, visai pretrunīgas pārdomas par dzīvi ārpus Latvijas un apstākļiem, kas mūs piespiež uz apkārt esošo kārtību paraudzīties citādi. Cik tālu mums pašiem personīgi viss ir labi un kurā brīdī mums kaut kas sāk kļūt neērti, sāk uztraukt? Satikšanās ar vēl vienu Cēsu apkaimē dzīvojošu Latvijas remigranti – mākslinieci Inesi Vegnēru, kura pēc 18 gadu prombūtnes, dzīves Vācijā, nu jau trešo gadu kā atgriezusies, šķiet, man atvērusi acis vēl plašāk. Kad cilvēks jaunībā aizdodas mācīties, studēt kādā svešzemju augstskolā, tas mums sen jau šķiet pieņemami, jo Latvijas augstskolas nebūt nespēj piedāvāt un noklāt visas jauno talantu un ambīciju vari­ācijas. Arī ar laiku piedzīvotā iesakņošanās vietējā sistēmā un darba dzīve šķiet pilnībā saprotama. Turklāt pati Inese sarunā atzina, ka viņai dzīve tur tīri labi patikusi. Taču pēc pieciem, 10 un 15 gadiem, kas jau pavadīti, pilnībā iekļaujoties vācu sistēmā, Inese, protams, atzina, ka aizvien vairāk sajutusies tur kā “zelta būrī”.

Viss jau it kā labi, bet tas, ko es nolasīju no viņas atstāstītajām mizanscēnām, ir pilnīga domas un personīgās izaugsmes brīvības ierobežošana. Pēc Ineses teiktā, pēdējos gados viņa vairs brīvi jutusies tikai mājās un savā mākslinieku kvartālā, kur katram ierādīta sava darba vieta. Tur esot bijuši gan draugi, gan vienkārši interesantas viedokļu apmaiņas. Taču dzīve ārpus šīm divām vietām šķitusi pārlieku ierāmēta. Komunikācija, novecojusi valsts izglītības sistēma un no tā visa likumsakarīgi gadu gaitā, pat gadsimtos, veidojies sabiedrības skatījums uz lietām. “Quadratisch, praktisch.” (no vācu valodas- kvadrātisks, praktisks), tā, atceroties dzīvi tur, noteic māksliniece, paskaidrojot – lielākoties vietējā sabiedrība iekļaujas šajā domāšanas konceptā, kur atkāpes, brīvība un jelkāda domāšanas atšķirība nav īsti pieņemama. Kas to lai zina, ja viss būtu citādi, varbūt viņa tā arī būtu tur palikusi?

Taču, kad cilvēks kļūst par vecāku – māti vai tēvu – , ieslēdzas kādi citi domāšanas dzinuļi, kas iepriekš it kā bijuši pašam apslēpti. Man Inese pastāstīja, kā tad, kad pirmajai meitiņai palikuši četri gadi, mamma sākusi iepazīt citu vietējo iedzīvotāju – bērnu vecāku – kopienu un kā šī aina ar katru gadu kļuvusi biedējošāka. Kad skolā ikvienā bērnā tikusi atrasta kāda nepilnība vai vaina un kultivēts kaut kā iztrūkums, nevis slavēts kāds sasniegums un mudināts izdarīt vēl vairāk, agrāk vai vēlāk var sākties tāda kā depresija. Kaut gan, Inese atceras, – vietējie kaut kā nav to tik sāpīgi uztvēruši.

Un tad no vecāka skatpunkta visabsurdākais šķiet tāds kā sabiedrības šķirošanas eksāmens jau 4.klasē jeb aptuveni deviņu gadu vecumā, kad tiek noteiktas bērna turpmākās iespējas mācīties ģimnāzijā ar potenciālu turpināt studijas augstskolā vai parastajā skolā, kur iemācīs kādu arodu, vai pat palīgskolā. No valsts viedokļa es gan manu pozitīvos aspektus – tādējādi jau tiek bērni ievirzīti taciņās, lai apgūtu ko praktiskāku un joprojām sabiedrībai vajadzīgu, nevis visi skrietu mācīties par juristiem vai IT speciālistiem. Taču no Latvijas ģimeņu viedokļa šķiet neaptverami nežēlīgi deviņu gadu vecam bērnam noteikt turpmāko dzīvi. Citiem šī izglītības sistēma ir pieņemama, un viņi paliek, iespējams, pat lāgā nepamanot šo valsts noteikto šķirošanu. Inesei tā nebija, viņa ar savām trim meitām pārbrauca uz Latviju, kur atkal daudz kas kādam varētu nepatikt, tostarp arī izglītības sistēmā, taču viņām te patīkot.

Vienu Vācijā dabiski apgūtu un tur pašsaprotamu prasmi, kas latviešiem šeit esot vēl sveša un, iespējams, traucē pilnvērtīgi dzīvot – spēja par savu darbu prasīt atbilstošu samaksu, spēja par to runāt atklāti un tieši, bez noklusēta aizvainojuma un pārpratumiem. Katrā vietā – un arī valstī – savi plusi un mīnusi. No kā bēgt un ko aizņemties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
16

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
27

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
34

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
28

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
65

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
61

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Tautas balss

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
12
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
36
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
31
6
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Sludinājumi