Kaut kur izlasīju, ka franču impresionists Eduārs Manē bieži kļuvis neapmierināts ar savām lielākajām gleznām un iznīcinājis audeklu, izgriežot no tā mazas ainas, ar kurām bija apmierināts, kuras šķita pietiekami labas, lai būtu pašas par sevi. Vēlāk šie mazie izgriezumi kļuva par šedevriem.
Uz to mēs katrs varam paraudzīties caur savu dzīves audeklu, kurā pilnīgi noteikti ir brīži, ko vērts izgriezt, kuri ir pietiekami labi, lai būtu paši par sevi! Ja pieņemam, ka arī katra diena ir kā apgleznots audekls, kuru paši esam radījuši, tajā noteikti ir īpašie brīži. Un, ja arī kādreiz liekas, ka diena nodzīvota tukši, bijusi neveiksmīga, kaut kas nav izdevies, kaut kas nogājis greizi, esam sāpināti, tomēr šajā audeklā noteikti ir daži mirkļi, ko varam izgriezt un ierāmēt kā atsevišķu gleznu.
Vakarā pirms gulētiešanas vērts uzmest aci aizejošās dienas gleznai un pamanīt, lūk, tajā fragmentā tas satiktais cilvēks, ar kuru izveidojās saturīga saruna. Tas izlasītais grāmatā, kas lika padomāt par kādām vērtībām. Kāda gleznu izstāde vai labs koncerts. Tie mākoņi zilajās debesīs, zieds dārzā vai pļavā ir tā vērts, lai būtu notikums pats par sevi. Tikai pamanīt, saskatīt, novērtēt. Varbūt tieši tas mūsu skrejošajās, informācijas pārpildītajās dienās ir visgrūtāk izdarāms, bet arī to var mācīties. Varbūt arī to var uzskatīt par mūžizglītību, mācīties pamanīt īpašos ikdienas brīžus. Pat tad, ja dzīvojam ar nosacījumu, ka viss ir slikti. Varbūt tieši tad jo īpaši! Jā, mūsu ikdiena daudziem aizrit sociālo mediju viļņos, bet arī tur atrodamas pērles, ko vērts uzlasīt.
Katru dienu taču varam sākt ar baltu audeklu, uz kura paši veidosim unikālo gleznu. Tā, protams, nebūs ideāla no sākuma līdz beigām, bet tajā būs, noteikti būs kaut kas īpašs. Un šie mirkļi krāsies kopējā dzīves brīžu audeklā, un tas atspoguļosies uztverē, personībā, attieksmē pret sevi, citiem, attieksmē pret vidi. Visu jau nosaka katra brīža vērtība. Tā brīža, par kuru varam teikt gluži kā Fausts: “Tu esi tik skaists! Jel kavējies!”
Komentāri