Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Cēsīs tikās ar rajona pašvaldību vadītājiem un rajona padomes darbiniekiem.
Sarunā vairākkārt tika atgādināts Ministru prezidenta Ivara Godmaņa pagājušonedēļ uzsvērtais, ka novadu reforma ir pēdējā lielā reforma, kas Latvijā tiek veikta pēc valstiskās neatkarības atgūšanas.
Ministru interesēja, kā rajona pašvaldības pilda Ministru kabineta pieņemto lēmumu, ka visām rajona teritorijā esošajām pašvaldībām jāpieņem savstarpēji saskaņots lēmums par novada vai novadu veidošanu, ievērojot teritorijas vienotības principu. Ministrijā iesniegts pašvaldību vadītāju kopsapulces protokols, ka pašvaldības vienojoties pieņēmušas lēmumu, ka novadu veidošana notiek brīvprātīgi.
Amatas novads, Raunas un Priekuļu pagasti nav atteikušies no iepriekšējās nostājas un vēlas palikt patstāvīgi.
” Amatai situācija vienkāršāka, tikai karte nesmukāka.
Rauna un Priekuļi sagādā lielākas problēmas, jo nevar nodrošināt teritorijas vienotības principu. Skatoties kartē, Mārsnēni un Liepa Cēsu novadā atrodas pārrauti,” atgādināja ministrs Edgars Zalāns un piebilda, ka, protams, var formāli neko nemainīt, ministrija uzrakstīs, ka neatbilst, virzīs uz Ministru kabinetu un 18 ministri lems. Kā lems? Grūti pateikt. Vēl pašvaldībām divi mēneši, kad var diskutēt.
“Paliek cerība, ka varat vienoties. Es saprotu, ka jūs kopā negribat,” secināja ministrs. Amatas domes priekšsēdētāja Elita Eglīte kārtējoreiz jautāja par ieguvumiem un atgādināja, ka reiz jau Drabeši un Amata novadu izveidojuši. Līgatnes mērs Ainārs Šteins pauda viedokli, ka Līgatne ir tuvāk Siguldai nekā Cēsīm. “Droši vien vairāk kopīga būs ar Siguldu, ne Cēsīm, un sadarbosimies ar to, ar kuru būs izdevīgāk. Ir brīvprātības princips, mēs to atbalstām,” sacīja A.Šteins. Priekuļu pašvaldības vadītāja Māra Juzupa izteica pārliecību, ka “tik un tā attīstība būs, Šengenas robežas ir vaļā, bet mēs runājam par teritorijas vienotību.” Savukārt ministrs izteica pārliecību, ka pašvaldības grib pārredzēt robežas. “Cilvēks redz, kur bija pasts, vai tā nav. Kāda nozīme runāt par e-pārvaldi, ja interneta nav, par norēķiniem, ja bankomāta nav. Kad nav, cilvēks jūt un prasa pašvaldībai. Tai vajag redzēt robežas, lai redzētu attīstību. Cēsu rajona problēma – pašvaldības jūtas pietiekami spēcīgas un negrib iet kopā ar citām. Pasaulē taču arī regulāri notiek gan apvienošanās, gan dalīšanās. Ja novadus veidos tikai pēc brīvprātības principa, grūti paredzēt, kāda izskatīsies Latvijas karte,” sarunā uzsvēra ministrs. Māra Juzupa ministram atgādināja, ka Ministru prezidents Kalvītis atzinis, ka var būt situācija, izņēmums, ka, piemēram, Mārsnēni un Liepa ir Cēsu novadā, bet nav kopējas robežas ar Cēsu novadu. Pagājuši pāris mēneši, atkal viss mainījies. Cits premjers, citi noteikumi. “Ja valdības vadītāji maina viedokli, tas nenozīmē, ka pašvaldības mainīs,” sacīja Māra Juzupa un ieteica ministrijai kontrolēt tās pašvaldības, kuras netiek galā ar funkciju izpildi, lai taču Cēsu novads plaukst un zeļ. Ja kāda no patstāvīgajām pašvaldībām nespēs pastāvēt, tās lūgsies, lai ņem Cēsu novadā.
Ministrs atgādināja, ka lokālpozitīvie neļaus novadam attīstīties un ieskicēja
varbūtību, ka Cēsis var arī kļūt atsevišķa pilsēta. Neko sīkāk nepaskaidrojot. “Varbūt, spriežot par rajona padomes reorganizāciju,
katra pašvaldība aptvers, vai spēj veikt visas funkcijas, un viedokli mainīs,” cerību pauda ministrs un piebilda, ka Talsu rajonā valda vēl kategoriskāka noskaņa.
Tiekoties Latvijas pašvaldību savienībā ar pašvaldību vadītājiem, Ivars Godmanis atzinis, ka, tāpat kā pārējām reformām, arī novadu veidošanai būs sekas, kuras nevienā mācību grāmatā nav aprakstītas un kuras tagad visos sīkumos nevar paredzēt.
Ministrs ar rajona pašvaldību vadītājiem vēl pārrunāja rajona padomes funkciju un īpašumu pārņemšanu un apsaimniekošanu pēc novadu izveidošanas.
Komentāri