Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Prasības ir, lai garantētu drošību

Druva
00:00
13.02.2008
7

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Cēsu pārvaldes vadītājas vietniece Indra Tomiņa skaidro, ka aizvien vēl sastopamas dažādas neatbilstības dzīvnieku novietnēs.

Ja lauksaimnieki prasības un noteikumus nereti uztver kā šķēršļus, kas radīti, lai traucētu saimniekošanu, tad I.Tomiņa skaidro, ka dokumentu saglabāšana, dzīvnieku identifikācija un veselības pārbaudes, tāpat arī zāļu un barības reģistri nepieciešami, lai garantētu produkcijas drošību.

Kā vienu no būtiskajām problēmām I.Tomiņa atzīst to, ka daudzi lauksaimnieki vēl aizvien nenodrošina dzīvnieku identifikāciju. Viņa skaidro, ka teļiem savlaicīgi jānodrošina pazīstamība pēc mātes: „Svarīgi, lai, ieejot novietnē, būtu iespējams redzēt, kurai govij ir kurš teļš. Nevar būt arī tā, ka sprostā ir divi teļi un tikai viens uzraksts,” skaidro I.Tomiņa. Teļiem līdz 20 dienu vecumam var nebūt krotālijas, tomēr jābūt kādai pazīstamības zīmei.

I.Tomiņa atzīst, ka identifikācijas jautājumi ar liellopiem, aitām un kazām ir sakārtoti, taču itin bieži nākas saskarties ar to, ka cūkām, trušiem un zivīm nav pārvietošanas deklarāciju. I.Tomiņa pastāstīja, ka nereti saimnieki, kuri cūciņu nopērk nobarošanai un pašpatēriņam, domā, ka normatīvie akti uz viņiem neattiecas. Tomēr arī par šādām cūkām deklarācijām ir jābūt.

Normatīvie akti nosaka arī to, ka sivēnmātēm jābūt krotālijām ar individuālu numuru, taču sivēniem, ja tie ir pie sivēnmātes, krotālijas var nebūt. Ja sivēni ir pirkti no citām saimniecībām, krotālijām jābūt.

„Dati dod iespēju operatīvi strādāt un izsekot, kur dzīvnieks pabijis. Tas ir svarīgi, jo liellops var būt piedzimis vienā saimniecībā, nopirkts, pēc tam pārpirkts un reizēm pabijis pat piecās vietās,” skaidro I.Tomiņa.

Galvenokārt šāda izsekojamība nepieciešama, lai kontrolētu un apkarotu infekcijas slimību draudus un uzliesmojumus. Liellopu spongiozās encefalopātijas gadījumā jāiegūst informācija par novietnēm, kurās dzīvnieks bijis pēdējo 12 mēnešu laikā. Ja saimnieki izpildījuši visas prasības, tad datu bāzē iespējams izsekot dzīvniekam un ieteikt, kas katrā novietnē jādara. I.Tomiņa atceras gadījumu pirms vairākiem gadiem, kad radās aizdomas par klasiskā cūku mēra izplatību Latvijā, arī Straupē. Apsekojot 80 saimniecības, atklājies, ka cūkas ir apmēram 30 saimniecībās, bet pēc datu bāzes ziņām tām bija jābūt četrās. Tātad tikai četras saimniecības bija izpildījušas visas prasības.

Tagad aktuāls jautājums ir par zilās mēles slimību, tādēļ nepieciešams zināt par aitām, kazām un liellopiem. Arī par novietnē esošiem putniem divreiz gadā datu centram jāsniedz informācija.

Problēmas ir arī ar citiem jautājumiem, piemēram, veterināro zāļu apriti. Lauksaimniekiem nereti nav zāļu pirkumu un piederību apliecinošu dokumentu, zāļu lietošanas reģistra. I.Tomiņa skaidro, ka reģistrs nenozīmē, ka būtu jāierīko atsevišķa burtnīca. Būtiskākais ir saglabāt visus veterinārārsta izsniegtos dokumentus, kuros ir informācija par diagnozi, ievadītajām zālēm, ierobežojumiem. I.Tomiņa arī atgādina, ka zāles, tāpat kā lopbarība, jāglabā apstākļos, kādus noteicis ražotājs. Citādi zūd kvalitāte.

Piena ražotājam reizi gadā jāsakārto sanitārā grāmatiņa, kas apliecina, ka persona drīkst strādāt pārtikas apritē. Lai gan reizi divos gados jāveic ūdens izmeklējumi, ne visi šo pienākumu pilda. Problemātiski arī tas, ka lauksaimnieki neveic dokumentāciju par deratizāciju, dezinfekciju un dezinsekciju. I.Tomiņa atgādina, ka ar šo gadu jāsaglabā arī informācija no piena pārstrādes uzņēmējiem par piena kvalitātes rādītājiem.

PVD pārbaužu gaitā konstatējusi, ka aizvien vēl ir neatbilstības arī dzīvnieku ēdināšanā. „Daudziem nav reģistra par dzīvniekiem izbarotās barības veidu un izcelsmi. Tas nenozīmē, ka jāatzīmē katra ēdienreize un apēstais apjoms. Reģistrā jābūt informācijai par to, vai lopbarība ir pašas saimniecības saražota, vai pirkta. Par pirkto barību jāsaglabā dokumenti, lai varētu pierādīt, ka tā iegādāta no reģistrēta, atzīta uzņēmuma,” stāsta I.Tomiņa. Ja barība pirkta veikalā, viss kārtībā. Tomēr I.Tomiņa uzskata, ka jāuzmanās, iegādājoties barību no pārdevējiem, kas piebrauc pie zemnieka. Šādos gadījumos noteikti jāpieprasa uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka barības tirgotājs ir dzīvnieku barības apritē iesaistīta persona.

Tāpat kā problemātisku I.Tomiņa vērtē to, ka barība ne vienmēr tiek izmantota paredzētajiem dzīvniekiem, turklāt netiek atbilstoši uzglabāta. Uzskaite jāveic arī par izlietoto mēslojumu ganībām un ierobežojumiem ganīšanai.

Lai gan dzīvnieku veselības pārbaudes un vakcinācija ir pašu saimnieku interesēs, tomēr arī tas nereti nav paveikts. I.Tomiņa skaidro, ka veterinārārsts pēc valsts nosūtījuma zemnieku saimniecībās, iespējams, ieradīsies tikai reizi trijos gados, tādēļ saimniekiem pašiem jārūpējas, lai veterinārārsts regulāri izmeklētu dzīvniekus, tai skaitā liellopus, cūkas, zirgus, bites un zivis. Suņi un kaķi pret trakumsērgu no trīs mēnešu vecuma ir jāvakcinē vienreiz 12 mēnešos. “Dokumentācija par dzīvnieku veselību – vakcinācijas apliecības, liellopu izmeklējumu kopijas lauksaimniekam ir jāsaglabā,” norāda I.Tomiņa.

Būtiski atcerēties arī to, ka ir jāizņem apliecinājums par oficiāli brīvo statusu no leikozes: “Iegādājoties jaunus dzīvniekus, ļoti rūpīgi ir jāskatās, no kā iegādājas, jo šo statusu iespējams anulēt.”

I.Tomiņa vērš uzmanību arī tam, ka lauksaimniekiem jācenšas nenokavēt Eiropas standartu sasniegšanas termiņus, turklāt PVD inspektori būtu laikus jāinformē

par izmaiņām, kā arī jāaicina iepazīties ar paveikto.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
9

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
19

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
266

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi