Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Prasības ir, lai garantētu drošību

Druva
00:00
13.02.2008
22

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Cēsu pārvaldes vadītājas vietniece Indra Tomiņa skaidro, ka aizvien vēl sastopamas dažādas neatbilstības dzīvnieku novietnēs.

Ja lauksaimnieki prasības un noteikumus nereti uztver kā šķēršļus, kas radīti, lai traucētu saimniekošanu, tad I.Tomiņa skaidro, ka dokumentu saglabāšana, dzīvnieku identifikācija un veselības pārbaudes, tāpat arī zāļu un barības reģistri nepieciešami, lai garantētu produkcijas drošību.

Kā vienu no būtiskajām problēmām I.Tomiņa atzīst to, ka daudzi lauksaimnieki vēl aizvien nenodrošina dzīvnieku identifikāciju. Viņa skaidro, ka teļiem savlaicīgi jānodrošina pazīstamība pēc mātes: „Svarīgi, lai, ieejot novietnē, būtu iespējams redzēt, kurai govij ir kurš teļš. Nevar būt arī tā, ka sprostā ir divi teļi un tikai viens uzraksts,” skaidro I.Tomiņa. Teļiem līdz 20 dienu vecumam var nebūt krotālijas, tomēr jābūt kādai pazīstamības zīmei.

I.Tomiņa atzīst, ka identifikācijas jautājumi ar liellopiem, aitām un kazām ir sakārtoti, taču itin bieži nākas saskarties ar to, ka cūkām, trušiem un zivīm nav pārvietošanas deklarāciju. I.Tomiņa pastāstīja, ka nereti saimnieki, kuri cūciņu nopērk nobarošanai un pašpatēriņam, domā, ka normatīvie akti uz viņiem neattiecas. Tomēr arī par šādām cūkām deklarācijām ir jābūt.

Normatīvie akti nosaka arī to, ka sivēnmātēm jābūt krotālijām ar individuālu numuru, taču sivēniem, ja tie ir pie sivēnmātes, krotālijas var nebūt. Ja sivēni ir pirkti no citām saimniecībām, krotālijām jābūt.

„Dati dod iespēju operatīvi strādāt un izsekot, kur dzīvnieks pabijis. Tas ir svarīgi, jo liellops var būt piedzimis vienā saimniecībā, nopirkts, pēc tam pārpirkts un reizēm pabijis pat piecās vietās,” skaidro I.Tomiņa.

Galvenokārt šāda izsekojamība nepieciešama, lai kontrolētu un apkarotu infekcijas slimību draudus un uzliesmojumus. Liellopu spongiozās encefalopātijas gadījumā jāiegūst informācija par novietnēm, kurās dzīvnieks bijis pēdējo 12 mēnešu laikā. Ja saimnieki izpildījuši visas prasības, tad datu bāzē iespējams izsekot dzīvniekam un ieteikt, kas katrā novietnē jādara. I.Tomiņa atceras gadījumu pirms vairākiem gadiem, kad radās aizdomas par klasiskā cūku mēra izplatību Latvijā, arī Straupē. Apsekojot 80 saimniecības, atklājies, ka cūkas ir apmēram 30 saimniecībās, bet pēc datu bāzes ziņām tām bija jābūt četrās. Tātad tikai četras saimniecības bija izpildījušas visas prasības.

Tagad aktuāls jautājums ir par zilās mēles slimību, tādēļ nepieciešams zināt par aitām, kazām un liellopiem. Arī par novietnē esošiem putniem divreiz gadā datu centram jāsniedz informācija.

Problēmas ir arī ar citiem jautājumiem, piemēram, veterināro zāļu apriti. Lauksaimniekiem nereti nav zāļu pirkumu un piederību apliecinošu dokumentu, zāļu lietošanas reģistra. I.Tomiņa skaidro, ka reģistrs nenozīmē, ka būtu jāierīko atsevišķa burtnīca. Būtiskākais ir saglabāt visus veterinārārsta izsniegtos dokumentus, kuros ir informācija par diagnozi, ievadītajām zālēm, ierobežojumiem. I.Tomiņa arī atgādina, ka zāles, tāpat kā lopbarība, jāglabā apstākļos, kādus noteicis ražotājs. Citādi zūd kvalitāte.

Piena ražotājam reizi gadā jāsakārto sanitārā grāmatiņa, kas apliecina, ka persona drīkst strādāt pārtikas apritē. Lai gan reizi divos gados jāveic ūdens izmeklējumi, ne visi šo pienākumu pilda. Problemātiski arī tas, ka lauksaimnieki neveic dokumentāciju par deratizāciju, dezinfekciju un dezinsekciju. I.Tomiņa atgādina, ka ar šo gadu jāsaglabā arī informācija no piena pārstrādes uzņēmējiem par piena kvalitātes rādītājiem.

PVD pārbaužu gaitā konstatējusi, ka aizvien vēl ir neatbilstības arī dzīvnieku ēdināšanā. „Daudziem nav reģistra par dzīvniekiem izbarotās barības veidu un izcelsmi. Tas nenozīmē, ka jāatzīmē katra ēdienreize un apēstais apjoms. Reģistrā jābūt informācijai par to, vai lopbarība ir pašas saimniecības saražota, vai pirkta. Par pirkto barību jāsaglabā dokumenti, lai varētu pierādīt, ka tā iegādāta no reģistrēta, atzīta uzņēmuma,” stāsta I.Tomiņa. Ja barība pirkta veikalā, viss kārtībā. Tomēr I.Tomiņa uzskata, ka jāuzmanās, iegādājoties barību no pārdevējiem, kas piebrauc pie zemnieka. Šādos gadījumos noteikti jāpieprasa uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka barības tirgotājs ir dzīvnieku barības apritē iesaistīta persona.

Tāpat kā problemātisku I.Tomiņa vērtē to, ka barība ne vienmēr tiek izmantota paredzētajiem dzīvniekiem, turklāt netiek atbilstoši uzglabāta. Uzskaite jāveic arī par izlietoto mēslojumu ganībām un ierobežojumiem ganīšanai.

Lai gan dzīvnieku veselības pārbaudes un vakcinācija ir pašu saimnieku interesēs, tomēr arī tas nereti nav paveikts. I.Tomiņa skaidro, ka veterinārārsts pēc valsts nosūtījuma zemnieku saimniecībās, iespējams, ieradīsies tikai reizi trijos gados, tādēļ saimniekiem pašiem jārūpējas, lai veterinārārsts regulāri izmeklētu dzīvniekus, tai skaitā liellopus, cūkas, zirgus, bites un zivis. Suņi un kaķi pret trakumsērgu no trīs mēnešu vecuma ir jāvakcinē vienreiz 12 mēnešos. “Dokumentācija par dzīvnieku veselību – vakcinācijas apliecības, liellopu izmeklējumu kopijas lauksaimniekam ir jāsaglabā,” norāda I.Tomiņa.

Būtiski atcerēties arī to, ka ir jāizņem apliecinājums par oficiāli brīvo statusu no leikozes: “Iegādājoties jaunus dzīvniekus, ļoti rūpīgi ir jāskatās, no kā iegādājas, jo šo statusu iespējams anulēt.”

I.Tomiņa vērš uzmanību arī tam, ka lauksaimniekiem jācenšas nenokavēt Eiropas standartu sasniegšanas termiņus, turklāt PVD inspektori būtu laikus jāinformē

par izmaiņām, kā arī jāaicina iepazīties ar paveikto.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
13

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
147

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi