Gan valstī kopumā, gan rajonā situācija ugunsdrošības jomā pērn bijusi labāka nekā 2006. gadā. Pagājušajā gadā valstī reģistrēti 10179 ugunsgrēki, par 37 procentiem mazāk nekā 2006. gadā, kad fiksētas 16295 ugunsnelaimes. Ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 207 cilvēki (2006. gadā – 235), cietuši – 271 (2006. gadā – 318), izglābti – 335.
Rajonā 2007. gadā reģistrēti 242 ugunsgrēki, par 35,5 procentiem mazāk nekā gadu iepriekš. Bojā gāja četri cilvēki (2006. gadā – astoņi).
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs informēja, ka visbiežākais ugunsnelaimes iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, valstī reģistrēti 7760 gadījumi, rajonā – 104. Nākamais biežāk konstatētais iemesls ir bojātas vai nepareizi lietotas elektroierīces (valstī 1221, rajonā – 31). Mūsu rajonā pērn 20 ugunsnelaimes izraisījušas bojātas apkures sistēmas, tikpat arī neuzmanīga smēķēšana.
“Ievērojami samazinājies negadījumu skaits, kuros vainojama neuzmanīga rīcība ar uguni, ar apkures problēmām saistītie ugunsgrēki. Cilvēki kļūst uzmanīgāki, lielāku vērību pievērs apkures ierīču atbilstībai ugunsdrošībai. Ja tendence saglabāsies, varēsim teikt, ka atgādinājumi par ugunsdrošību devuši cerēto rezultātu,” saka P.Serovs.
Viens no iemesliem, kāpēc pērn saruka ugunsgrēku skaits, ir mazāk kūlas degšanas gadījumu. 2006. gadā rajonā kūlu dzēsa 141 reizi, pērn tikai 46. P.Serovs to skaidro: “Bija dedzinātājiem nelabvēlīgi laika apstākļi, nozīme arī preventīvajiem pasākumiem, kampaņām masu medijos, arī bargajiem sodiem kūlas dedzinātājiem un teritoriju nesakopējiem. Vainīgo ķeršanā iesaistījās arī policija.”
Nereti ugunsgrēks izceļas neapsaimniekotajās un pamestajās ēkās pilsētā un arī pagastos. Šādās ēkās iemitinās bezpajumtnieki vai jauniešu bariņi, lieto alkoholu, smēķē, un pieaug ugunsgrēka draudi.
Pieaug arī VUGD vīru dalība glābšanas darbos. Pērn uz tādiem Cēsu brigāde braukusi 138 reizes (2006. gadā – 122). Lielākais negadījums bija 8. decembrī, kad a/s “Cēsu alus” noplūda sālsskābe. “Avārijas likvidācijas gaitā parādījās sadarbība ar citiem dienestiem un objekta personālu. Tā bija laba mācība visiem, esam izdarījuši secinājumus, ko nepieciešams uzlabot,” atzīst P.Serovs.
Glābšanas darbos visbiežāk nāciet braukt uz ceļu satiksmes negadījumiem – 26 reizes. Cēsu brigādes komandieris atzīmē rajona padomes ieguldījumu, atbalstot pagastu brīvprātīgās ugunsdzēsēju vienības. Rasts finansējums aprīkojuma un
inventāra iegādei, tehnikas remontam. Rajona 16 pašvaldībās ir dzēsēju vienības, kas ir nozīmīgs atspaids. P.Serovs izsaka cerību, ka izdosies izveidot brīvprātīgo vienību Līgatnes pilsētā, kur dzīvojamā sektorā fiksēti lieli ugunsgrēki.
Komentāri