Cēsu tirgus, piedāvājot pārtikas un nepārtikas preces, darbu sācis jaunās telpās.
Vakar notika svinīga tirgus pagaidu telpu atklāšana. Ēku Uzvaras bulvārī 24 pamatoti dēvē par tirgus pagaidu atrašanās vietu, jo jurģi bija nepieciešami, lai jau nākamajā nedēļā varētu sākt jaunā tirgus un reizē vērienīgas pilsētas sabiedriskās celtnes būvniecību vecajā tirgus teritorijā.
“Uzskatu, ka realizēta pirmā kārta no Cēsu tirgus rekonstrukcijas plāna. Tirgus šeit ir uz laiku, lai izdotos labi iecerētais. Jau šodien patīkami, ka tirgu jaunajā vietā apmeklē daudz pircēju. Mans vēlējums, lai tā būtu katru dienu. Lai pircējiem izdodas pirkumi un ir labas sajūtas,” svinīgajā atklāšanā sacīja SIA “Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš.
Pārtikas preču tirgotāji jau pāris dienas strādā jaunajos apstākļos un priecājas, ka maizi, konditorejas izstrādājumus, gaļu un gaļas produktus, pienu un piena produktus, arī našķus, dārzeņus un augļus var tirgot siltumā un gaišās telpās. Nepārtikas preču tirgotāji ieguvumus un zaudējumus vērtēšot jau šī mēneša beigās, kad varēšot spriest, vai klienti būs sekojuši tirgotājam un apavus, apģērbus izvēlējušies arī jaunajā paviljonā.
“Druva” jau rakstīja, ka Cēsu tirgus kapitāldaļu turētājs ir Cēsu pašvaldība, tāpēc attīstību tirgum un pilsētai vēlēja arī pašvaldības vadītājs Gints Šķenders.
“Ir gandarījums, ka pēc visām garajām sarunām ir izdevies sākt realizēt tik plašu projektu. Pieņēmām pareizu lēmumu par jaunā kompleksa būvi, kas veidosies par lielu sabiedrisko kompleksu pilsētā. Un ļoti svarīgi Cēsīm, ka pavisam drīz sāks arī pazemes autostāvvietas būvi . 12 tūkstoši kvadrātmetru, tas ir labs risinājums, domājot par cēsnieku un pilsētas ciemiņu ērtībām,” vērtēja Gints Šķenders un piebilda, ka jaunās “Pilsētas pasāžas” izbūve ir vērienīgs projekts, kura attīstībai sekos firma “Marno J”, kura lepojas ar pieredzi līdzīgu centru izveidē arī citās Latvijas pilsētās.
“Noteikti tādā pilsētā kā Cēsis šādam projektam ir vieta. To jau apliecina potenciālie telpu nomnieki, kuri izteikuši vēlmi jaunuzceltajās telpās strādāt. Būtībā tas ir tipveida universālveikals, kur pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem būs pieejami dažādi pakalpojumi- tirdzniecība, bankas, pasts, skaistumkopšanas saloni, restorāni, izklaides vietas, arī tirgus,” tā firmas “Marno J” valdes priekšsēdētājs Artis Kristalts un piebilda, ka optimistiskā prognoze apstiprina, “Pilsētas pasāžu” uzcels divu gadu laikā. Jelgavā līdzīga iecere realizēta pusotrā gadā.
“Šis ir pilsētas vēsturiskais centrs. Veiksim rakšanu, ja atradīsies kultūrvēsturiskie slāņi, nāksies uz brīdi būvēšanu apturēt. Bet citādi raiti paveikt darbus nav nekādu šķēršļu,” paskaidroja A.Kristalts un piebilda, ka Cēsu tirgus pēc diviem gadiem noteikti jau strādās vēsturiskajā vietā, jo ar SIA “Cēsu tirgus” jau ir norunāta tirgus platības nomas maksa un arī summa, par kādu būs iespējams jaunuzcelto tirgu no projekta realizētāja izpirkt. Jāpiebilst, ka “Cēsu tirgus” un pilsētas pašvaldība ir ieinteresēta šajā darījumā, lai tirgus tradīcijas Cēsīs neiznīktu.
Svinīgajā pagaidu tirgus ēkas atklāšanā piedalījās arī piebaldzēns Ķencis (jaunpiebaldziete Dzidra Kuzmane), kurš projektā iesaistītajiem dalīja kukuļus jeb pateicības, lai darbi ātrāk ritētu savu gaitu. Ķencis ļoti uzsvēra, ka tirgum, kas bijis Cēsu daļa 82 gadus, ir jābūt visos attīstības un nākotnes plānos.
“Tirgus ir Cēsu pilsētas dvēseles daļa, no viena gala līdz otram. Te rodams viss stādāmais, ēdamais, ģērbjamais. Viss, kas dzīvs un nedzīvs. Un tirgus svētā daļa, ka te var diņģēties. Veikalā izkaltīsi, kamēr tiksi pie tirgus labumiem,” tā Ķencis un mudināja vērt tirgus durvis.
Pircēji iepirksies paviljonā
“Būs labāk, nekā bija vecajā tirgus laukumā. Labāk gan pircējiem, gan pārdevējiem. Ir taču patīkamāk kādu apģērbu laikot siltumā, nevis lietū un vējā,” uzsvēra Inese Ikauniece no Ieriķiem, kura regulāri iepirkusies un pirkšoties arī jaunajā pagaidu Cēsu tirgū.
“Šo to var iegādāties lētāk. Šodien skatīju pīrāggaļu. Un pārtikas produktus bieži izvēlos pirkt tirgū. Tāpat lētāk var dabūt nemaz ne sliktus apavus, bērnam apģērbu. Kāpēc nepirkt tirgū, ja nav taču garantijas arī dārgajām precēm? Vīra dārgie apavi tāpat saplīst, bet es ar tirgū
pirktajiem nereti varu gadu mierīgi izstaigāt,” tā Ilze Kupča.
“Druvas” satiktie pircēji bija vienisprātis, ka Cēsis bez tirgus un tirdziniekiem nav iedomājamas. “Esam pie tirgus pieraduši. Ārzemēs arī ir daudz lielveikalu, bet tirgus tik un tā pastāv. Tā ir īpaša vieta, piedod tieši šim pirkšanas procesam savu kolorītu,” tā Inese Ikauniece.
“Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš uzsvēra, ka darīts viss, lai pagaidu tirgu apmeklētu pēc iespējas vairāk pircēju. Vienā ēkā izvietojušies gan pārtikas, gan rūpniecības preču pārdevēji. M. Bērziņš pašreizējo tirgus mārketinga stratēģiju salīdzina ar lielveikalu pārdošanas politiku, kad pircējs vēlas nopirkt vien maizīti un pienu, bet iznāk no veikala ar pilniem iepirkumu ratiem, jo apskatījis daudzus plauktus un brīdi padzīvojis pēc principa – ja nevajadzēs šodien, vajadzēs rīt. Tajā pašā laikā, domājot par Cēsu jauno tirgu, kas durvis vērs pēc apmēram divarpus gadiem, ir pārliecība, ka tirgum būs sava un atsevišķa niša pircēju vidē.
“Pats galvenais, kas tirgū tiks saglabāts – vieta sīkražotājiem. Būtu jāmaina masveida produkcijas īpatsvars tirgū pret mājražotāju ražojumiem. Svarīgi, lai būtu cits sortiments, nekā lielveikalos. Tirgū jābūt ekskluzīvai produkcijai. Tā būtu tirgus niša visā kopējā piedāvājumā, kas tagad pircējam ir pieejams vai uz soļa. Tas nozīmēs, ka tirgus vairs nebūs pati lētākā vieta, kur iepirkties, bet pircējam būs izvēle,” pamatoja Māris Bērziņš un piebilda, ka, tāpat kā pagaidu tirgū, arī jaunajā, kura būvniecība sāksies kuru katru dienu, būs vieta pārtikas preču, rūpniecības preču realizētājiem. Varēs tirgoties arī kundzītes, kuras mājās izaudzējušas asteres, un bērni, kuri mežā salasījuši ogas.
Pavasarī un vasarā arī pie pagaidu tirgus ēkas būs tirdzniecības vietas ārā, līdzīgi kā iepriekš, varēs nopirkt stādus, dārzeņus, ziedus. Tāpat kā līdz šim notiks cēsnieku iemīļotie gadatirgi. Februārī un martā pārdošana būs ne tikai blakus tirgus ēkai, bet arī bezmaksas stāvlaukuma teritorijas daļā, bet vasarā plāno vēl dažus uzlabojumus, kas sekmēs tirgus darbu. Kā siļķes bundžā, bet apmierināti
“Liekas, ka ies labi. Galvenais, ka jumts virs galvas, nav aukstumā jāstāv. Klientūra pa šiem gadiem mums jau sava. Un
zinām, ka, jo labāk strādāsim, jo labāk pirks. Galīgi lētās mantas cilvēki arī vairs tirgū nepērk, lai retāk jāiegādājas atkal jaunas lietas,” stāstīja tirdziniece ar 17 gadu pieredzi Astrīda Auziņa un piebilda, ka vislielākās diskusijas jau tirgotāju starpā bijušas par tirdzniecības vietas šaurību un maksu par tās mēneša īri.
Tomēr “Druvas” aptaujātie pārdevēji, kuri jau bija iekārtojušies jaunajās telpās un gaidīja pircējus, bilda, ka tie, kuri nomājuši lielās jeb
12 kvadrātmetru tirdzniecības vietas, jūtas visai ērti, tirgotāji, kas iespiedušies sešos kvadrātmetros, atzīst: “Vecajā tirgū bija ērtāk, bet šeit labāki apstākļi. Vismaz jumts virs galvas.” Kā nekā, liela daļa tirgotāju var atzīt, ka astoņus, desmit un pat vairāk gadus andelējuši zem klajas debess. Lietū izmirkuši paši, mirkušas preces, bet saulē tās balējušas.
“Tie, kas pie mums nākuši, nāks arī turpmāk, jo tirgus ir tā vieta, kur var pakaulēties, lētāk nopirkt. Veikalā tā nav iespējams. Tie augstākie, bagātie pie mums nepērkas. Tikai tas zemais, vidējais slānis, ne tik turīgas ģimenes ar bērniem,” raksturoja pārdevēja Inta Brokāne. Tirdzinieki izskaitījuši, ka jaunajā tirgū pircēji varēs izvēlēties apģērbu, apavus, veļu 48 tirdzniecības vietās.
“Mani viss apmierina. Labi, ka vadība atrisināja tirgus jautājumu, neatstāja tik daudz cilvēku bez darba. Es esmu arī darba devējs, man jāalgo cilvēki, jāmaksā nodokļi,” sacīja Anna Kosovska.
Vai viss ir tik labi, ka labāk nebija iespējams? Interesanti, ka ar jauno darba vietu un apstākļiem apmierinātie tirgotāji bija gatavi runāt plašām mutēm, bet neapmierinātie vēlējās palikt anonīmi un izteikumos bija skopi. Rezumējot – nepatīk augstā īres maksa un tas, ka rūpniecības preču tirgotājiem pagaidām nav pieejama ne tualete, ne vieta, kur nomazgāt rokas. Ne mazsvarīga vajadzība, ko tirgus vadība tuvākajā laikā atrisināšot. Tualetes iekārtotas pārtikas preču realizētāju pusē, bet sanitārās kārtības uzraudzītāji bijuši pietiekami modri, lai liegtu šī paviljona daļu pārvērst par caurstaigājamo telpu.
Par īres maksām. Ap divsimt latiem mēnesī jāmaksā par lielo tirdzniecības vietu, attiecīgi zemāk par mazo. Tirgotāji min piemērus, ka pat viena kvadrātmetra īre veikalos neizmaksā tik dārgi.
“Mēs piedāvājam labāku produktu par dārgāku cenu. Ja varēja visus šos gadus tirgot ārā, tad tagad noteikti būs labāk. Vietas ir piepildītas, ir gribētāji, kuri nav iekļuvuši, jo platības pietrūkst,” paskaidroja “Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš un piebilda, ka darīts viss, lai tirgotāji būtu pasargāti no nokrišņiem un vēja, nodrošināti ar apgaismojumu, siltumu un koplietošanas platību uzkopšanu, arī kopēju apsardzi laikā, kad tirgus slēgts. M. Bērziņš nenoliedza, ka vietas maksa, salīdzinot ar tirgošanos vecajā placī, ir kāpusi par apmēram trešdaļu. Tāpat tirgus vadība uzsver, ka pagaidu tirgus ēkā nākas izmantot katru metru un centimetru, jo kopējā tirgus platība ir sarukusi četras reizes.
Jāgaida jaunais tirgus
Tā kā tirgus kapitāldaļu turētājs ir pilsētas pašvaldība, tad zemes gabalu Cēsīs, Uzvaras bulvārī 24, tā atvēlējusi pagaidu tirgus ierīkošanai. Proti, kamēr ekspluatācijā tiks nodots vērienīgs projekts, kas apmēram divu gadu laikā tiks īstenots vecajā tirgus teritorijā.
Lielajā “Pilsētas pasāžā” būs plašas tirdzniecības, iespējams, biroju, banku, pasta un citu iestāžu un pakalpojumu sniedzēju telpas, zem celtnes izveidos pazemes autostāvvietu. Jaunajā projektā jau juridiski aizrunātas telpas tirgum, kuras atpirks no būvnieka – firmas ”MarnoJ” . Tas nozīmē, ka pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā trīs mēnešu laikā no pagaidu tirgus telpām tirdzinieki iekārtosies ērtā pakava formas tirgū, kur vieta būs pārtikas un nepārtikas preču ražotājiem un realizētājiem. Tas notiks pēc apmēram diviem gadiem.
“Vienā tirgus daļā būs pārtikas preču tirdzniecība un viss, kas nepieciešams šī darba organizācijai. Otrā pakava galā būs vieta nepārtikas tirgotājiem. Maketu esam vērtējuši, un tas ir labs,” teica Māris Bērziņš un bija gandarīts, ka beidzot redzama tirgus attīstība, jo ieceres pārbūvei bijušas vismaz astoņus gadus. Tagad idejas vērtušās darbos.
Komentāri