Aizvadītais gads Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtam bijis pārmaiņu laiks. 2008. gadu institūta direktors Ritvars Leitens paredz veiksmīgu un jaunumiem bagātu. Attīstība kvalitātei
Pagājušā gada labā kartupeļu un citu laukaugu raža bijis labs impulss turpmākai attīstībai.
„Vienmēr ir līdzsvars. Ja ir daudz produkcijas, krītas produkta cena. Ja maz produkcijas, cena pieaug. Sapratām, ka jāpaaugstina kvalitāte. Tādēļ pērn piedalījāmies Zemkopības ministrijas projektu konkursā, lai pārbūvētu veco kartupeļu pagrabu, saņēmām atbalstu no valsts, kas sedz 75 procentus izmaksu,” stāsta R.Leitens. Tagad kartupeļu pagrabs aprīkots ar modernām tehnoloģijām, tai skaitā klimata un mitruma kontroli. Kartupeļi pasargāti no sažūšanas, arī no inficēšanās riska. Tas savukārt dod iespēju tupeņus saglabāt labāk, var arī gaidīt labākas, kvalitatīvākas ražas.
R.Leitens atklāj, ka tiek domāts arī par kartupeļu platību palielināšanu: „Pieprasījums ir tik liels, ka pat nespējam saražot. Šobrīd gan pārtikas kartupeļu cena ir ļoti zema, tomēr zem pašizmaksas tos vēl nepārdodam. Kaut neliela, tomēr peļņa ir.”
R.Leitens skaidro, ka izveidojusies sadarbība ar Naftas produktu ražotāju un tirgotāju savienību un uzsākta biodegvielas izpēte: „Pētām dažādas tehnoloģijas, lai rastu veidu, kā varētu iegūt vairāk un kvalitatīvāku eļļu no hektāra rapša. Tāpat pētām arī citas kultūras.”
Vēl pagājušā gadā, lai veicinātu selekcijas darbu, izveidota augu biotehnoloģijas un kvalitātes laboratorija ar molekulāro marķieru iekārtām. Lai izveidotu jaunu šķirni, zinātnieki strādā apmēram 12 gadus, pat ilgāk. Tehnoloģiskās iespējas Latvijā nav tik augstas kā ārzemju selekcijas firmām, tādēļ ar tām ir grūti konkurēt. R.Leitens skaidro: „Lai izveidotu labu šķirni, jāzina, vai tās gēni ir vai nav izturīgi pret dažādām slimībām. Agrāk pārbaudes veica, augu mākslīgi inficējot ar slimību un tad pētot, vai augs pret to ir izturīgs. Lai to droši konstatētu, nepieciešami daudzi gadi. Ar jaunās laboratorijas palīdzību 40 minūšu laikā varēs konstatēt, vai konkrēts gēns augā ir vai nav.” Tas nozīmē, ka jaunā laboratorija šķirnes izveidošanas laiku saīsinās par apmēram trim gadiem. Būs jaunas šķirnes
Aizvien vairāk lauksaimnieki audzē tritikāli – kviešu un rudzu krustojumu. R.Leitens atklāj, ka institūtā turpinās darbs pie tritikāles šķirnes izveides: „Ceram, ka šogad pirmo reizi Latvijā tiks izveidota Latvijas tritikāles šķirne, kura pēc rādītājiem tik tiešām varēs konkurēt ar Zviedrijas, Polijas šķirnēm.”
Kā strauju un kvalitatīvu R.Leitens vērtē arī miežu selekcijas grupas darbu. Tiek pat plānots, ka šogad varētu tikt izveidotas trīs jaunas šķirnes. Sēkla pieprasīta ne tikai Latvijā
R.Leitens stāsta, ka institūtā izaudzētais dažādu kultūru sēklas materiāls pieprasīts ir ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.
Izveidojusies sadarbība ar Lietuvas firmu, kas iepērk no institūta zāļu sēklas materiālu, pavairo un pārdod to, sākot no Arābu Emirātiem līdz Portugālei un Islandei. „Sadarbība izdevīga abām pusēm, zālāji patiešām iztur kā karstumu un sausumu, tā mitrumu un aukstumu,” skaidro R.Leitens. Viņš norāda, ka zālāji, kuru sēkla nāk no citām valstīm, nav piemēroti Ziemeļvidzemes klimatam, īpaši jau ziemām, kad ir gan sals, gan atkusnis. Šāda zāle slikti pārziemo, to nākas sēt katru gadu no jauna.
R.Leitens skaidro, ka gandrīz simts procentu Latvijā sētajiem zālājiem izmanto Priekuļos veidotās šķirnes, tai skaitā timotiņu un āboliņu. “Latvijā kvalitatīvi zāļu šķirņu veidošanā strādā arī Skrīveru zinātniskajā centrā. Mums izveidojusies laba sadarbība, viņi audzē arī dažas mūsu šķirnes. Kopā spējam nodrošināt pieprasījumu valstī,” uzsver R.Leitens.
Institūta direktors vērtē, ka kvalitatīvu un labu izdodas izaudzēt arī graudaugu sēklu. Aizvien populāra ir ziemas rudzu šķirne ‘Kaupo’, kas aizņem aptuveni 70 procentus rudzu sējplatību Latvijā: „Turpinām uzlabot šķirni, lai tā būtu vēl izturīgāka, lai arī tagad izceļas ar ziemcietību un stabilajām ražām.” R.Leitens atzīst, ka Latvijā ieved arī dažādas hibrīdšķirnes, kuras ir ražīgākas, tomēr tikai optimālos apstākļos, kādu Latvijā nav gandrīz nekad.
„Institūtam sertificētās bioloģiskās lauksaimniecības platības ir nelielas, tomēr katru gadu piedāvājam ne tikai kartupeļu, bet arī bioloģiski audzētu graudaugu sēklu. Ražotāju interese ir ļoti liela, taču traucēklis ir grūtības, cīnoties ar slimībām un kaitēkļiem, jo bioloģisko preparātu klāsts ir nepietiekams. Veicam selekciju, mēģinot izveidot šķirnes ar lielāku dabisko imunitāti pret slimībām un kaitēkļiem,” skaidro R.Leitens. Institūtā tiek veikts arī bioloģisko šķirņu saimniecisko īpašību noteikšanas tests.
Jaunas iespējas varētu pavērties, attīstoties institūta sadarbībai ar Alojas cietes rūpnīcu bioloģiskās cietes ražošanā, ņemot vērā pieprasījumu pēc tās Zviedrijā. Tādēļ R.Leitens skaidro: „Mēģināsim ieinteresēt lauksaimniekus bioloģiski audzēt kartupeļus cietes ražošanai, centīsimies nodrošināt ar kvalitatīvu sēklu.”
R.Leitens pastāstīja, ka laba sadarbība izveidojusies arī ar kādu vācu firmu, kura nodarbojas ar kartupeļu selekciju. Pašlaik notiek apmaiņa ar dažādu šķirņu kartupeļu sēklu. „Sākot no šī gada, būsim pasaulē vienīgie, kuriem būs tiesības audzēt, pavairot un atveseļot labi pazīstamo kartupeļu šķirni ‘Adretta’, kas ir pieprasīta un arī garšīga,” atklāja R.Leitens.
R.Leitens pastāstīja, ka tiek turpināts darbs arī zirņu selekcijā. Pēc zirņiem esot liels pieprasījums ne tikai Latvijas tirgū, bet arī no Igaunijas, taču to nav iespējams nodrošināt, jo trūkst sēklaudzētāju. Institūta direktors vērtē: „Iespējams, viņi nav apzinājušies, ka šī produkcija ir tik pieprasīta. Ja izdosies izveidot labu sadarbību ar kādu sēklaudzētāju, tad mēs varētu nodrošināt ar sēklu, lai ražotu zirņus arī patēriņam pārtikā.” Neizmantotās iespējas pārtikas tirgū
Institūta zinātnieki kā pagājušajā, tā arī šajā gadā turpina veikt tirgus orientētos pētījumus.
R.Leitens kā veiksmīgu vērtē institūta sadarbību ar sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem kartupeļu realizācijā. Nesen uzsākta sadarbība arī ar kafejnīcu un restorānu „Eifrata” hotelī “Tigra” Priekuļos. Pērn hotelī noticis institūta kartupeļu selekcijas speciālistes Ilzes Skrabules organizētais seminārs par kartupeļu daudzveidīgajām un veselīgajām pagatavošanas iespējām. Kafejnīcas šefpavārs pasākuma dalībniekiem pagatavojis ap 30 dažādu kartupeļu ēdienu.
Sadarbība izveidojusies arī ar maizes ceptuvēm, no institūta laukos izaudzētajiem graudiem tiek izmēģinātas dažādas maizīšu receptes. Citu graudaugu skaitā maizes ceptuvēs izmēģināti arī kailgraudu mieži un tritikāle. Plāno ekonomisko izaugsmi
R.Leitens atzīst, ka institūtam turpmāk jādomā ne tikai par zinātniskās darbības attīstību un selekciju, bet arī komercdarbību. Institūta apgrozījums ir ievērojami palielinājies, tomēr inflācijas ietekmē diemžēl kritusies peļņa.
Zinātnieku darbība no valsts puses pēdējos divos gados tiek atbalstīta, bet, kā atzīmē R.Leitens, tikai ar bāzes finansējumu, kas nodrošina nelielu daļu no zinātnieku algām. Tiek plānots, kā attīstīt ekonomisko darbību tā, lai gan zinātniskā darbība, gan ražošana nestu lielāku peļņu. Tādēļ tiek plānots piesaistīt finansējumu zinātnieku darbam, iesaistoties projektos.
Lai attīstītu ražošanu un ekonomisko situāciju, tiek strādāts pie meitas uzņēmuma izveidošanas komercdarbībai, tomēr R.Leitens vērtē, ka: „pagaidām runāt par šī uzņēmuma darbības virzieniem būtu
pāragri”.
Komentāri