Redakcija saņēma vēstuli no kādas raunēnietes. Ieskats rakstītajā:
“Vēršoties pie atbildīgajām amatpersonām, lai noskaidrotu sev interesējušos jautājumus, skanēja atbilde: “Kundze, man nav laika skaidrot jums likumus,” tāpēc savu problēmu uzticu avīzei, cerot rast kādu risinājumu, noskaidrot faktus un to atbilstību patiesībai.
Jau decembrī “Druva” rakstīja, ka Raunā, Parka ielā, tiek sodīti autobraucēji.
Ja jau kāds vainīgs, tad, protams, sods jāsaņem. Regulāri tiek sodīti ( līmētas soda kvītis) automašīnu īpašnieki pie daudzdzīvokļu mājām Parka ielā par automašīnu novietošanu neatļautā vietā. Sodīta tiku arī es pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. panta 10. punkta 11. daļas un Raunas pagasta padomes lēmuma nr. 10. Apzinos daļēji savu vainu!
Jau kopš vasaras beigām Parka ielā starp daudzdzīvokļu mājām sakarā ar ūdensvada izveidi notiek rakšana. Izrakti stāvlaukumi, ceļa braucamā daļa, noņemtas flīzes gājēju celiņiem, izrakts, izbraukāts zālājs, noņemtas ceļa apmales. Ziemā nekādi darbi nenotiek. Skats tiešām nepievilcīgs! Automašīnu šoferi tieši šeit tiek sodīti par automašīnu novietošanu uz zālāja, kura kopš rakšanas vairs nav. Kādu vakaru
ap plkst. 20 atgriezos no darba. Piebraucot pie mājas, ievēroju, ka
automašīnu nav kur novietot, jo stāvlaukums, kas paredzēts mūsu mājas iedzīvotājiem (tajā ir vieta tikai četrām automašīnām), aizņemts, tāpēc savu, uzbraucot ar sānu riteņiem, novietoju uz betona apmales ( tā pašreiz dara daudzi, laikam tāpat kā es domājot, ka viss jau ir izpostīts un ar savu rīcību nekaitēju). Izejot no mājas, konstatēju, ka man izrakstīta soda kvīts. Tas liek domāt, ka te varētu būt iesaistīts kāds “ziņotājs”, jo neticu, ka tik ideāli ir uzlabojies policijas darbs. Izlasot likumus, atradu faktu, ka lielākā daļa iekasētās soda naudas nonāk pagasta kasē.Te jau vēl vairāk apstiprinājās manas aizdomas, ka kādam te ir bijusi ļoti laba stratēģija, kā pagastam pelnīt ( likumīgi) naudu. Neliegšos, ka varbūt auto riteņi skāra arī zālāju. Jautājot policistam, vai varu iepazīties ar fotogrāfijām par manu pārkāpumu, skanēja atbilde: “Man nekas nav jārāda un jāatskaitās.” Pieļauju, ka šādu fotogrāfiju nemaz nav. Saprotu, ka esmu pārkāpusi likumu, bet smieklīgi un dikti principiāli tas viss te Raunā notiek.
Protams, nevienam nav jāatbild par manas mašīnas novietošanu, bet domāju, tīri cilvēcīgi, ka šajā situācijā arī nav jāsoda. Novirzīsim labāk visus policijas un pašvaldības spēkus un reālās darbības tur, kur tās tiešām ir vairāk vajadzīgas,” redakcijai raksta, kā pati sevi nosaukusi – “noziedzīgā” Raunas iedzīvotāja Solvita.
Redakcija atbildi meklēja gan pašvaldībā, gan policijā. Raunas pagasta padome pērn augustā noslēgusi līgumu ar rajona policiju par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontroli un piemērotā naudas soda administrēšanu. Tas darīts, jo ne viens vien iedzīvotājs bija neapmierināts ar autobraucēju braukšanas manieri centrā, automašīnu novietošanu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus. Pēdējā laikā Raunas centrā naktīs kļuvis klusāks, automašīnas vairs katrs neatstāj, kur iedomājas. Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba par vēstulē aprakstīto situāciju saka: “Nevienu nesoda tāpat vien. Soda tādēļ, ka pārkāpti
likumi. Ja mašīnu kādā vietā nav atļauts novietot, tad to arī nedrīkst darīt. Likumi gan laukos, gan pilsētās ir vienādi.” J. Goba skaidro, ka pārkāpumi, tai skaitā arī vēstulē minētais, tiek nofotografēti. Fotogrāfijā redzams, ka konkrētajā situācijā pārkāpums patiešām noticis, turklāt mašīna nevis tikai nedaudz uzbraukta uz apmales, bet puse automašīnas atradusies zaļajā zonā.
Vēstulē neizpratne pausta, ka soda kvīts ievietota vēlā vakarā, taču J. Goba norāda, ka tas nav nekas neparasts, jo arī šajā laikā inspektori pagastos strādā, notiek reidi.
Jau pagājušajā gadā Raunas, kā arī citu pagastu, tai skaitā Priekuļu, Drabešu, Cēsu un Līgatnes pilsētas iedzīvotāji vērsušies policijā, norādot, ka daudzviet automašīnas novietotas neatļautās vietās. J. Goba vērtē, ka nereti automašīnu novietošana brauktuvju malās apgrūtina satiksmi, pat rada avārijas situācijas. Tāpat arī pagalmos neatļautās vietās novietotās mašīnas var traucēt iebraukt ugunsdzēsēju, neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnām. Pagalmu iebrauktuvēs mašīnas var novietot, bet jāievēro ceļu satiksmes noteikumos noteiktais, ka attālumam starp pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli jābūt vismaz trim metriem.
“Normatīvajos aktos paredzēts, ka par stāvēšanu neatļautā vietā var pie auto piestiprināt soda kvīti, bet, lai sodītu, bija nepieciešama vienošanās starp valsts policiju un pagasta pašvaldību. Šāda vienošanās ar Raunas pašvaldību notika, un tai savukārt bija jāslēdz līgums ar CSDD. Sodīšanas funkcija, ko veic iecirkņa inspektori, tika uzticēta rajona policijas pārvaldei.
Noslēgtais sadarbības līgums paredz, ka pagasta pašvaldība saņem 70% un CSDD 30% no iekasētās soda naudas. Policijai no šīs summas netiek nekas. Inspektors turklāt ir valsts policijas darbinieks, kurš nav pakļauts pašvaldībai, un viņam sodīšanā nav nekādas personīgas ieinteresētības,” skaidro J. Goba. Šāds līgums ar Cēsu pilsētas domi noslēgts jau 2003. gadā. Tā kā problēma bija aktuāla arī pagastos, līgumi pērn noslēgti arī vairākām pagastu pašvaldībām.
Ja persona nepiekrīt sodam, to var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma kārtībā valsts policijā, taču, ja neapmierina arī šis pieņemtais lēmums, var vērsties administratīvajā rajona tiesā.
Komentāri