“Dažiem lauru vainagus dzīve galvā mauc, man tik zupā nogaršot vien lauru lapas ļauts,” tā savulaik skanēja kāda dziesma. Bet grūti pateikt, kas labāk, jo bez lauru vainaga kaut kā var iztikt, bet bez labām garšvielām, tostarp, lauru lapām, ēdiens būs pliekans. Novērtējot izcilu garšas buķeti, iespējams, reti aizdomājamies, kas to veido. Bet tieši prasme izmantot garšvielas raksturīga labam pavāram, viņš zina, ka garšvielas rada izsmalcinātas garšas nianses, veido ēdiena īpašo aromātu un krāsu. Sadarbībā ar “Santa Maria” mēģināsim no jauna iepazīt dažas populāras un visiem zināmas garšvielas. Sāksim ar slavas un gudrības simbolu – lauru lapām.
Kā zināms, antīkajā mitoloģijā lauru kokus uzskatīja par svētiem, kopā ar savu aizbildni – mākslas, gaismas un tikumiskās skaidrības dievu Apollonu tie simbolizēja gudrību un slavu. Valstsvīriem, olimpisko spēļu dalībniekiem un dzejniekiem lauru vainagus dāvināja kā slavas un atzinības simboli. Izsenis zināmas arī lauru koku dziednieciskās spējas – tonizējošā un sāpes remdējošā iedarbība.
Lauru koku dzimtene ir Mazāzija, bet šodien tos kultivē galvenokārt Itālijā, Grieķijā un Turcijā, arī Spānijā un ASV dienvidu daļā. Savvaļā lauru koks var sasniegt par 15 metru augstumu, bet rūpnieciski pārsvarā tos audzē krūmveida formā. Svaigi plūktas lapas ir ļoti rūgtas un aromātiskas. Lauru lapu ieguve galvenokārt ir roku darbs. Pēc novākšanas tās žāvē ēnā, lai saglabātu raksturīgo zaļo krāsu un iztvaikotu rūgtvielas, dodot vietu tipiskajam lauru aromātam. Ja žāvēšana notiek nepareizi, lauru lapas kļūst brūnas un zaudē lielāko daļu savu vērtīgo īpašību.
Kvalitatīvas lauru lapas ir zaļas, tām jābūt sausām, bez kātiņiem, nesalauztām. Pārlaužot kaltētu lapu, uzreiz izdalās raksturīgā smarža, tās garša ir tipiski asa un viegli rūgtena.
Kā garšvielai lauru lapai patīk dominēt, tāpēc ēdiena gatavošanā tā jālieto taupīgi. Zupām, gaļas ēdieniem, medījumam, zivīm, mērcēm, marinētiem ēdieniem, dažādām zivju un gaļas marinādēm tā piešķirs raksturīgo garšu un aromātu. Mēs visbiežāk lauru lapas izmantojam zupās, bet, lūk, viens pavisam vienkāršs piedāvājums, kā pagatavot gardus kartupeļus.
Krāsnī cepti kartupeļi ar lauru lapām. Ņemam 12 nelielus kartupeļus, astoņas ēdamkarotes olīveļļas, sāli, “Santa Maria” maltos melnos piparus un 12 “Santa Maria” lauru lapas. Nemizotus kartupeļus kārtīgi nomazgājam, nosusinām un gareniski dziļi iegriežam. Griezuma vietu uzmanīgi, cenšoties nepārplēst kartupeli, iesmērējam ar olīveļļu, uzkaisām sāli, piparus un ieliekam lauru lapu. Kartupeļus liekam karstumizturīgā traukā, apslakām ar atlikušo eļļu un cepam 180 grādu temperatūrā apmēram 45 – 50 minūtes, kamēr tie mīksti.
Šādi kartupeļi var kalpot kā lieliska piedeva kādam sulīgam gaļas ēdienam, bet lieliski garšos arī latviešu tradicionālajā salikumā ar biezpienu un siļķi.
Lai labi garšo!
Komentāri