Ceturtdiena, 16. janvāris
Vārda dienas: Lidija, Lida

Vardarbīgi izrēķinās arī meitenes

Druva
00:00
23.02.2008
6

“Druvas” redzeslokā pagājušajā nedēļā nonāca mobilā tālruņa video ieraksts, kurā uzfilmēts materiāls, kā viena vidusskolas vecuma meitene nežēlīgi spārda otru, tai, guļošai zemē, vairākkārtīgi sperot pa vēderu un seju. Apkārt stāv jauniešu bariņš, kuri uz notiekošo vienkārši noraugās, un kāds vēl to visu uzdrošinās uzfilmēt. Šāds ieraksts klīst pa jauniešu rokām no viena mobilā telefona uz citu. Sajūsminās un stāsta katrs savu stāstu.

Šobrīd šis videomateriāls nodots Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldei, kura veiks izmeklēšanu. Šokējoša ikdiena

Cēsu rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba atzīst, ka pēdējā laikā arvien vairāk sastopas ar šādu izrēķināšanos. Pie tam kautiņos nereti neiztiek bez skatītāju pulka un kāda, kurš to visu nolēmis arī uzfilmēt.

“Šogad jau bijis gadījums, kad skolēni nežēlīgi kaujas. Arī pērn bijis pāris šādu notikumu. Un jāsaka, ka arvien aktuālāka kļūst tieši meiteņu varmācīga izrēķināšanās,” saka J.Goba un, jautāts, kas notiek ar aculieciniekiem un tiem, kuri skatus cenšas uzfilmēt, pauž: “Arī notikuma aculieciniekus saucam uz policijas iecirkni un lūdzam sniegt paskaidrojumus. Lielākoties skolēni atbild, ka filmējuši tādēļ, lai video ievietotu portālā draugiem.lv vai parādītu paziņām. Bet šajā gadījumā jāuzsver, ka filmētājs notikušajā ir iesaistīts kā līdzdalībnieks, persona, kura notikušo redzējusi un nav centusies apturēt. Nemaz nerunājot, ja iznākums ir letāls. Taču jāsaka – jaunieši nereti neaizdomājas par šādām sekām.”

Jautājot, kādi visbiežāk ir iemesli šādai nežēlīgai cīņai vienam ar otru, rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks atbild: “Iemesli visbiežāk ir personiski konflikti, meitenēm zēnu nesadalīšana, kā arī savstarpēja mazo grupējumu cīņa un izrēķināšanās.”

To, ka lielākā daļa kautiņu nonāk līdz policijas redzeslokam, atzīst arī rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja otrās nodaļas inspektors nepilngadīgo noziedzības jomā Aivars Lamberts un uzsver, ka īpaši nežēlīgi kaujas tieši meitenes.

“Diemžēl jaunieši ir iemācījušies konfliktus risināt varmācīgā ceļā. Turklāt viņiem ir izveidojusies sistēma notikušo iemūžināt galvenokārt telefonu videokamerās. Un šajā gadījumā droši vien jārunā par to, ka masu mediji to popularizē, aicinot nofilmēt un parādīt kuriozākos, neticamākos vai kādus vēl gadījumus. Bet jebkurā gadījumā uz aculiecinieka sirdsapziņas paliek tas, ka bijis vērotājs šādai vardarbībai,” komentē A. Lamberts.

Arī Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa atzina, ka ik pa laikam tieši skolas vecuma jaunieši tiek ārstēti no gūtiem zilumiem un sistām brūcēm.

“Taču jāsaka, meiteņu kaušanās aktuāla kļuvusi tieši pēdējo trīs, četru mēnešu laikā. Iepriekš tas nebija tik izteikti. Mūsu jauniešu uzvedībā vērojama zvērīga rīcība, kas nav attaisnojama. Liela daļa skatījušies filmas un notiekošo neuztver reāli. Viņi nepadomā par to, ka šādi cilvēku var nosist vai nospārdīt,” saka A.Skrastiņa. Empātijas trūkums pret otra ciešanām

Runājot par vardarbību un jauniešu nežēlīgo izrēķināšanos vienam ar otru, psiholoģe Iveta Berķe atzīst, ka kaušanās un rēķinu kārtošana bijusi visos laikos. Jautājums, cik daudz par to runāja kādreiz un tagad.

“Ja agrāk uzbrūkoši pusaudži galvenokārt bija zēni, tad šobrīd fizisku agresivitāti izrāda arī meitenes, arī viņas iemācījušās šādu uzvedību, kura ļauj pakļaut un kontrolēt citus. Taču kopumā vērtējot šo situāciju, jāsaka- pusaudžu vecumposmā ikviens bērns izjūt psiholoģisku spiedienu, dažādas garastāvokļa maiņas, kā arī pārdzīvo iekšēju konfliktu starp to, kāds ir un kāds gribētu būt. Taču šo spiedienu var mazināt pozitīvi – sportojot, apmeklējot nodarbības, aizraujoties ar kādu

hobiju vai pavadot laiku kopā ar vecākiem un draugiem. Taču, ja pusaudzim ir konfliktu pilnas attiecības ar pieaugušajiem, ja pieaugušie ir zaudējuši autoritāti bērna acīs, kā arī ir emocionāli bezspēcīgi un klāt neesoši, tas rada pusaudzī izteiktu nedrošību, kā rezultātā iekšējā spriedze kļūst milzīga. Un viņi to mēģina mazināt, sitot, demolējot vai kā citādi ārdoties,” stāsta I.Berķe un piebilst, ja pusaudzim ir grūtības attiecību veidošanā, ja ir priekšstats, ka nākotnē nekas labs negaida un nav nekādu perspektīvu, piemēram, skolā neveicas, nevar iegūt izglītību, nav ģimenes atbalsta, parādās tendence savu vietu iekarot ar varu un fizisku spēku.

“Visbiežāk tieši novārtā atstāti bērni, ielu bērni veido bandas, kuras uzbrūk un laupa. Pie tam jāpiebilst, ka pusaudžiem svarīga ir piederība kādai grupai vai draugu lokam. Tādā tikuši, viņi tajā turas ar nagiem un zobiem, tādēļ var kļūt pat rupji, vardarbīgi un iesaistīties grupas kautiņos,” saka psiholoģe un uzsver, ka vardarbības brīdī psiholoģisko īpatnību dēļ pusaudži nonāk afekta stāvoklī, līdz ar to spēja kontrolēt notiekošo un savu darbību ir stipri vāja.

“Pusaudži varbūt teorētiski zina par sekām, kad kādu fiziski ievaino, bet, ņemot vērā, ka viņi vērsti galvenokārt uz pašu pārdzīvojumu, tad ne vienmēr spēj sekas paredzēt. Pie tam pusaudžiem raksturīga ir maģiskā domāšana – sliktais nevar notikt ar mani,” domās dalās psiholoģe, piebilstot, ka visbiežāk vardarbīgi ir tie pusaudži, kuri paši piedzīvojuši vardarbību – fizisku, emocionālu vai seksuālu.

Runājot par to, kāpēc šobrīd tik pašsaprotami tiek uztvertas lietas, kad otram dara pāri, I.Berķe saka: “Ja ikdienā bērni un pusaudži nemitīgi redz vardarbīgus skatus televīzijā, datorspēlēs vai vēl kur citur, tiek notrulināta viņu uztvere. Bērni pārstāj to uztvert kā kaut ko negatīvu. Pie tam nereti pusaudži sevi identificē ar kādu no redzētajiem varoņiem, iekšēji veidojot priekšstatu par paša neuzvaramību. Taču nav ko noliegt – vardarbība šobrīd tiek tiražēta visur. Tā ir prece. Jaunieši, redzot, ka otru sit, to vairs neuztver kā otra sāpes un pārdzīvojumu, bet kā preci. Tas ir empātijas trūkums pret otra ciešanām. Un to apzināties ir ļoti nepatīkami.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
35

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
83

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
154

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
51

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
78

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
91

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
56
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
22
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
18
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
29
5
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
28
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi