Zaubes pamatskolas 9. klases skolnieki Salvis Lazdāns un Gints Jakovļevs neslēpj, ka šobrīd aktualitāte numur viens ir atzīmju labošana un domas par gaidāmajiem eksāmeniem.
„Pavasaris tuvojas ātriem soļiem, un laiks skrien nemanot. Vispirms jau nepieciešamas izlabot visas sliktās atzīmes, lai mūs pielaistu pie eksāmeniem. Tagad, sevi vērtējot, jāsaka, mājas darbus neesmu pildījis vispār. Tik, cik stundās uz vietas darīts,” saka Salvis, Gints viņa teiktajam pilnībā piekrīt.
„Skolotāji jau pagājušajā gadā ik pa laikam atgādināja, ka būs eksāmeni, ka vajag mācīties, bet tas viss likās nenopietni. Šobrīd sajūtas ir citādas. Skaitām jau vairs ne mēnešus, bet nedēļas. Pa vidu vēl pavasara brīvlaiks un klases ekskursija. Laika atlicis pavisam maz,” piebilst Gints.
Jautāti, kur nolēmuši mācīties tālāk, puiši atbild, ka noteikti tā būs kāda no arodvidusskolām.
Salvis saka, mēģināšot startēt vismaz trijās profesionālās izglītības iestādēs. Viena būšot Jāņmuiža. Savukārt Gints nolēmis stāties Rīgas Tehniskajā koledžā automehāniķu specialitātē.
„Gribu prom uz Rīgu. Man tur ir draugi un paziņas. Nebaida krasā vides maiņa. Patiesībā gribas prom no laukiem,” saka Gints un dod vārdu Salvim: „Jebkurā gadījumā no pagasta būs jādodas prom. Te nav ne vidusskolas, ne nākotnē perspektīvu darba vietu. Esmu nolēmis apgūt ēku celtnieka profesiju. Tā šobrīd ir aktuāla. Pie tam ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Domāju arī par atalgojumu. Tas nav mazsvarīgi.”
Jautāti, pēc kādiem kritērijiem puiši izvēlas savas nākotnes mācību iestādes, saka: “Pieprasīta, labas atsauksmes un draugi jau tur mācās”.
„Mācoties profesionālās izglītības iestādēs, ir iespēja apgūt gan arodu, gan vidusskolas kursu. Neizslēdzu iespēju, ka nākotnē būs vēlēšanās vai nepieciešamība iegūt arī augstāko izglītību. Bet jebkurā gadījumā arods jau būs rokā un varēs arī maizīti pelnīt,” spriež Salvis.
Par pavadītajiem gadiem skolā puiši saka – tie pagājuši ātri. Un vērtē, ka gan skolotāji, gan klasesbiedri bijuši jauki.
„Drīzāk jau paši ne vienmēr esam bijuši paraugskolēni. Nereti neklausījām skolotājus, stundās darījām blakus lietas. Kādreiz apcelti klasesbiedri, taču tas nekad nav bijis aiz ļauna prāta,” saka Salvis.
„Būs interesanti pēc pāris gadiem atbraukt uz klases salidojumu un uzzināt, ko citi dzīvē sasnieguši un kādu izglītību ieguvuši,” saka Gints un atzīst, ka lielas skumjas par pamatskolas beigšanu neizjūt.
Komentāri