Energoefektivitātes pasākumiem pastiprinātu uzmanību pievērš visā Eiropā, darbu veikšanai atvēlot arī Eiropas Savienības līdzekļus. Latvijā šajā jomā galvenā uzmanība tiek pievērsta padomju gados celto daudzdzīvokļu māju un citu ēku renovācijai. Dzīvojamā fonda renovācijā Latvijā līderpozīcijās ir Cēsis, kur namu apsaimniekotājs, SIA “CDzP”, jau īstenojis 60 dažāda apjoma projektus. Tāpēc tieši Cēsīs notika “Hipotēku bankas” rīkotais seminārs “Daudzdzīvokļu namu renovācija”, kas pulcēja lielu skaitu interesentu no visiem Vidzemes rajoniem.
Viesi dabā iepazinās ar “CDzP” paveikto namu renovācijā. Uzņēmuma vadītājs Ģirts Beikmanis pastāstīja, ka daudzas mājas izvēlas siltināt tikai gala sienas, jo 103. sērijas ēkās no šīm sienām izdrūp ķieģeļi, kā rezultātā bojājas ēkas hidroizolācija, prom aizplūst siltums.
“Cilvēki sapratuši, ka renovācija ir vienīgā izeja, lai māja būtu siltumnoturīga. Ja arī pirms darbu sākšanas mājā ir kāds skeptiķis, kurš uzskata, ka tas nav vajadzīgs, pēc darbu veikšanas domas mainās, redzot un jūtot ieguvumu. Mājai ne tikai samazinās siltumnenerģijas patēriņš, bet pieaug arī komforts, kas ir ļoti būtisks faktors,” stāstīja Ģ. Beikmanis.
Pēc tam viesnīcā “Cēsis” turpinājās apaļā galda diskusija "Daudzdzīvokļu namu renovācija – kā tas notiek”. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārcis Eglītis pastāstīja, ka valsts izsludinātais pretinflācijas plāns liedzis šī gada valsts budžetā atvēlēt līdzfinansējumu energoefektivitātes uzlabošanai, lai arī šī joma noteikta par prioritāru.
“Esam panākuši vienošanos, ka 2009. gadā budžetā finansējums tam būs 6,9 miljoni latu. Valsts piešķirs 200 latu līdzfinansējumu māju
energoaudita veikšanai. Šī summa nesedz visas izmaksas, bet ceram, ka tas rosinās cilvēkus tos veikt. Otrs atbalsts būs 20 procenti no darbu izmaksām, veicot daudzdzīvokļu māju renovāciju. Nav noteikta ne minimālā, ne maksimālā atbalsta summa, tāpēc pašiem iedzīvotājiem jāizlemj, cik daudz viņi var atļauties. Ir tikai noteikums, ka šie darbi jāveic saskaņā ar energoaudita ieteikumiem. Jau šī gada nogalē varētu tikt izsludināti pirmie konkursi līdzfinansējuma saņemšanai,” stāstīja M. Eglītis, piebilstot, ka energoefektivitātes uzlabošanai
tiks atvēlēti arī ES līdzekļi.
Uzņēmuma “Ekodoma”, kas veic energoauditus, pārstāvis Gatis Žogla informēja par ieguvumiem, ko dod ēku siltināšana. Temperatūrai telpās pieaugot par vienu grādu, siltuma ekonomija palielinās par septiņiem procentiem. Viņš arī norādīja, ka nevajadzētu pārvērtēt energoaudita devumu: “Jāsaprot, ka energoaudita rezultātā netiek samazināts ēkas siltumenerģijas patēriņš. To dažkārt neizprot pat valsts līmenī. Ja grib rezultātu, jāveic ēkas renovācija, un energoaudits vislabāk var pateikt, ko nepieciešams darīt energoefektivitātes uzlabošanā,” teica G.Žogla.
Cēsu, kā arī Valmieras pašvaldības pārstāvji pastāstīja par sadarbību ar namu apsaimniekotājiem un paveikto dzīvojamā fonda uzlabošanā. Noslēgumā “Hipotēku bankas” Cēsu filiāles vadītājs Varis Dedumets informēja, kā banka var palīdzēt ēku renovācijā, akcentējot vairākus aizdevuma nosacījumu uzlabojumus. Tostarp pagarināts aizdevuma termiņš, un lēmuma pieņemšanai par aizdevuma ņemšanu pietiek ar 51 procentu mājas iedzīvotāju atbalstu.
Semināra dalībnieki atzinīgi novērtēja redzēto un dzirdēto, bet kāds Rīgas pārstāvis atzina, ka galvaspilsētā maksa par siltumu vēl ir pārāk maza, lai iedzīvotāji būtu ieinteresēti energoefektivitātes pasākumu veikšanā.
Smiltenes SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis norādīja, ka daudz atkarīgs no cilvēkiem un namu apsaimniekotāju aktivitātes: “Ģirts Beikmanis sadarbības veicināšanā ieguldījis lielu darbu, jo pats zinu, cik grūti pārliecināt iedzīvotājus. Cēsīs padarīts apbrīnojami daudz, viņi ir mums soli priekšā, te ir ko pamācīties.”
Komentāri