Ceturtdiena, 16. janvāris
Vārda dienas: Lidija, Lida

Nav sala. Kaitēkļi un augu slimības izdzīvo

Druva
00:00
27.02.2008
9

Siltā ziema uztraukties liek ne vienam vien, atceroties pērno pieredzi, kad labi pārziemoja kaitēkļi un augu slimības. Par prognozēm un aktualitātēm „Druva” sarunājās ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāju Vizmu Bērziņu. Visu izšķirs laika apstākļi

“Mūsu speciālisti pēc lauku apsekošanas vērtē, ka ziemāji aug apmierinoši, tomēr klimatisko apstākļu maiņai ietekme ir. Lielā nokrišņu daudzuma dēļ lauki cieš no mitruma. Jau novērojama pelēkplankumainība un miltrasa. Ja laiks nemainīsies, prognozējam, ka slimības varētu izplatīties. Šogad sala gandrīz nebija, ja tas tā arī nebūs tuvākajā laikā, kaitēkļi neizsals. Lielas problēmas varētu sagādāt maijvaboles un Kolorado vaboles. Bažas ir, tomēr visu izšķirs, kādi laika apstākļi būs martā un aprīlī,” skaidro V.Bērziņa.

Pērn šajā periodā, apsekojot augļkokus, tika konstatēts, ka uz viena zariņa ir pat 188 ievu – auzu laputs oliņu, šogad saskaitītas 85. Salīdzinājumam -1996. gadā bijušas tikai četras oliņas. Pērn bijušas bažas, ka kaitēklis varētu radīt draudus labībai, tomēr laika apstākļi aprīlī kaitēkļa attīstībai nebija labvēlīgi. V.Bērziņa vērtē, ka laputis var radīt ražas zaudējumus pat 50% apmērā, tādēļ to attīstībai jāpievērš liela uzmanība.

Nereti presē izskan bažas par to, ka līdz ar globālo sasilšanu arī Latvijā varētu ieviesties iepriekš nebijuši kaitēkļi un augu slimības. V.Bērziņa uzskata, ka pagaidām Vidzemē šādi procesi nav novēroti. Tomēr, iespējams, klimatiskie apstākļi ietekmējuši pērno ervīnijas (augļu koku bakteriālās iedegas) uzliesmojumu, kas neskāra Vidzemi. V.Bērziņa gan pieļauj, ka slimība šogad varētu atklāties neskartajos reģionos. Nopietna problēma, kas agrāk nebija, bet tagad Latvijā, tai skaitā Vidzemē, ir kartupeļu gaišā gredzenpuve. „Iespējams, klimatiskie apstākļi ļauj slimībai pārziemot, tādēļ tā izplešas par spīti ierobežošanas pasākumiem. Ja būtu bargas ziemas, kārtīgs sals, būtu mazāk slimību un

kaitēkļu.

Kartupeļu audzētājiem, arī mazdārziņu īpašniekiem, iegādājoties sēklu, vajadzētu raudzīties, lai tā ir kvalitatīva, sertificēta. Vēloties ietaupīt, audzētājs nereti nopērk ko lētāku, nesertificētu, bet tā saimniecībā iespējams ieviest slimības,” secina V.Bērziņa. Netiek izslēgts, ka slimības un kaitēkļus varētu ievest no citām valstīm, jo cilvēki no ceļojumiem atved eksotiskus augus.

V.Bērziņa uzskata, ka lauksaimniekiem jābūt gataviem lietot augu aizsardzības līdzekļus, jāpievērš liela uzmanība situācijai uz lauka, kā arī jaunumiem augu aizsardzības līdzekļu jomā. Jābūt gudram pircējam

V.Bērziņa pastāstīja, ka pašlaik aktīvi notiek aizsardzības līdzekļu lietotāju mācības, kas paredzētas gan tiem zemkopjiem, kuri vēl nav mācījušies un kuriem nav apliecības, gan tiem, kuriem apliecības piecu gadu termiņš pagājis, lai atjaunotu zināšanas un iepazīstinātu ar aktualitātēm.

„Sezonai sākoties, augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem un tirgotājiem jāatgādina precīzi ievērot normatīvos aktus. Pieredze rāda, ka notiek pārkāpumi tirdzniecībā un arī lietošanā, tad esam spiesti būt bargi un sodīt vainīgos, ierosinot administratīvo pārkāpumu lietas un uzliekot naudas sodus. Saņemam sūdzības no iedzīvotājiem, kuriem radušies kaitējumi no sējumu smidzināšanas ar augu aizsardzības līdzekļiem kaimiņu saimniecībās. Mūsu reģionā pagājušā sezonā ierosinātas 16 administratīvo pārkāpumu lietas, un visos gadījumos uzlikti naudas sodi.

Vērtējot augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietu kontroli, jāsaka, ka situācija ir uzlabojusies. Licencētās tirdzniecības vietas strādā kvalitatīvāk un ievēro normatīvos aktus. Tomēr reģionā ir pāris tirdzniecības vietas, kurās atkārtoti gada laikā konstatēti nopietni augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības noteikumu pārkāpumi,” skaidro V.Bērziņa.

Viens no pārkāpumiem ir aizsardzības līdzekļu pārtarošana. VAAD inspektori šādus pārkāpumus konstatē, aizbraucot pie augu aizsardzības līdzekļu lietotāja, pārbauda, kādi un cik līdzekļi iegādāti un lietoti.

Līdzīgas problēmas saistītas arī ar mēslošanas līdzekļu lietošanu un tirdzniecību. V.Bērziņa skaidro, ka nereti iespējams konstatēt, ka mēslojuma kvalitāte neatbilst uzrādītajai: „Zemnieks nopērk dārgu mēslošanas līdzekli. Nereti lauksaimniekam ir svarīgi, lai mēslojums saturētu kādu konkrētu elementu, piemēram, sēru, taču pēc kvalitātes pārbaudes atklājas, sastāvs neatbilst uzrādītajam un sēra nav atbilstošajā daudzumā.”

V.Bērziņa uzskata, ka arī pircējiem jābūt zinošiem un gudriem, rūpīgi pārliecinoties, kādu preci iegādā-jas, kam tā paredzēta, kāds ir lietošanas derīguma termiņš un sastāvs, lai vēlāk nebūtu sarūgtinājuma. Turklāt V.Bērziņa uzsver, ka augu aizsardzības līdzekļus vajag iegādāties licencētās tirdzniecības vietās, nevis no nezināmiem piegādātājiem un izplatītājiem.

V.Bērziņa iesaka izmantot Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstu, kas nesen izdots no jauna un pieejams lielākajās augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietās. Turpinās iesākto

V.Bērziņa atzīst, ka augu karantīnas jomā šajā sezonā joprojām prioritāte būs kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošanas programmai, pārbaudīs arī augļu dārzus un apstādījumus, lai kontrolētu ervīnijas izplatību. Ieplānotas pārbaudes, kā arī to vietu kontrole, kur iepriekš atklātas slimības. V.Bērziņa atzīst, ka būtiskas ir iedzīvotāju sniegtās ziņas par iespējamām slimības pazīmēm dārzā.

Šogad tiks turpināta arī latvāņu ierobežošanas programma. Reģionā uzmērītas latvāņu platības jau vairāk nekā tūkstoš hektāru. Plānots izveidot precīzu karti ar informāciju par latvāņu izplatību. „Ir zemes īpašnieki, kuri guvuši labus rezultātus ar intensīvo pļaušanu. Labi, ja iespējams izmantot gan agrotehniskās, gan ķīmiskās metodes,” vērtē V.Bērziņa. Viņa atzīst, lai gan daudzi zemju īpašnieki apzinās problēmas nopietnību un veic latvāņu apkarošanu, tomēr ir tādi, kuri latvāņu apkarošanai nedara gandrīz neko: „Diemžēl arī Cēsu rajonā, kas reģionā ir visbagātākais ar latvāņiem, ir ļoti daudz šādu platību.”

VAAD turpinās arī eksporta kravu un importa materiālu kontroli, lai apzinātu, vai Latvijā netiek ievestas augu slimības un kaitēkļi. Tāpat kontrolētas un apsekotas tiks stādu audzētavas un siltumnīcas, reģiona sēklaudzētāji. “Sezonu esam uzsākuši ar lieliem plāniem un apņemšanos. Arī turpmāk ceram uz labu sadarbību un atsaucību no klientu puses. Mūsu kopīgais darba mērķis ir, lai būtu vesels cilvēks, kvalitatīvi un veselīgi produkti, tīra, nepiesārņota vide,” uzsvēra V.Bērziņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
34

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
83

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
152

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
51

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
78

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
91

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
56
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
22
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
18
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
29
5
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
28
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi