Lai izpētītu situāciju un perspektīvas graudaugu nozarē, sadarbojas lauksaimniecības zinātnieki – Valsts Stendes graudaugu selekcijas un Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, Latgales zinātniskais centrs, kā arī Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs. Kopējais darbs notiek gadu, to veic Zemkopības ministrijas lauksaimniecībā pielietojamā zinātnes projekta “Tehnoloģiskie risinājumi graudkopības nozares attīstībai Latvijā” ietvaros. Pagājušajā nedēļā Priekuļos notika informatīvais seminārs par pirmā gada rezultātiem.
Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Līvija Zariņa, projekta vadītāja Priekuļos uzsver: „Pamatojoties uz situācijas analīzi ražošanas sektorā un zinātnieku pētījumiem, mērķis ir izstrādāt ieteikumus graudkopības nozares tālākai attīstībai Latvijā.”
L.Zariņa un projekta koordinatore, Stendes selekcijas institūta direktore Sanita Zute skaidro, ka apsekotas graudkopības 238 saimniecības, aptverot visu Latvijas teritoriju, analizēta graudu raža un kvalitāte, kā arī ieguldījumi – kādas tehnoloģijas un minerālmēsli izmantoti. S.Zute atklāja: „Gribam mudināt lauksaimniekus aizdomāties par to, cik tiek ieguldīts graudu audzēšanā, kāda ir iegūtā kvalitāte. Tāpat arī rēķināt, vai iespējams samazināt pašizmaksu, izmantojot agrotehniskās metodes un racionālāk lietojot resursus.”
Kā būtisku L. Zariņa uzsver arī otru pētījumu virzienu – graudaugu slimību ierosinātāju izplatības noteikšanu Latvijā, epidemioloģijas izpēti un kontroles metožu izstrādi. Apsekojot saimniecības, konstatēts, ka lielākoties ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti atbilstoši vajadzībai. Trešais virziens projektā ir audzēšanas tehnoloģiju analīze.
L. Zariņa vērtē, ka kvalitāti iespējams sasniegt, gan graudus audzējot konvencionāli, gan bioloģiski. Problēmas sagādā tehniskais nodrošinājums, jo liela daļa lauksaimnieku aizvien strādā ar vecu tehniku. Arī minerālmēsli kļūst dārgāki, tādēļ jāceļ ražīgums.
Gan L.Zariņa, gan Stendes institūta vadošā pētniece Ieviņa Stūrīte vērtē, ka bioloģiskajā graudu audzēšanā izveidojusies absurda situācija. Dobeles dzirnavnieks atklājis, ka vēlētos ražot bioloģiskos miltus, tomēr I.Stūrīte šaubās, vai pietiks zemnieku saimniecību, kuras piegādātu graudus. Problēma slēpjas faktā, ka līdz šim ar bioloģiski audzētajiem graudiem situācija bijusi līdzīga kā ar bioloģisko pienu – graudi lielākoties iepirkti, nešķirojot konvencionāli un bioloģiski audzētos.
Straupes zemnieku saimniecības „Upeslejas” saimnieks Ģirts Martinsons uzskata, ka ir bezjēdzīgi graudus audzēt bioloģiski, ja pēc tam tos saliek vienā katlā ar konvenciālajiem. Otra problēma ir, ka mazajām graudaudzēšanas saimniecībām ir gandrīz neiespējami saražot nepieciešamo apjomu, lai saimniekošana būtu izdevīga.
Veselavas pagasta zemnieku saimniecības “Marģeri” saimnieks Andis Elviņš par graudkopības nozares attīstību ir optimistisks, tomēr nākotni redz tieši sadarbībā un kooperācijā.
Liela daļa graudaudzētāju kā risinājumu raduši iespēju graudus eksportēt. Īpaši tas aktualizējies pērn, kad Eiropā bija graudu deficīts. S.Zute vērtē, ka situācija graudu tirgū, iespējams, būtu citāda, ja pārstrādes uzņēmumi būtu zemnieku īpašumā, tomēr pašlaik uzņēmumi izvēlas izdevīgāko ceļu un nereti izmanto ievestos graudus. Tam par iemeslu var būt neapmierinātība ar vietējo graudu cenu vai ražu neviendabīgo kvalitāti.
Pētījuma rezultāti liecina, ka liela daļa graudu tiek audzēti pārtikai, taču, ja tie neizdodas pietiekami kvalitatīvi, tiek pārdoti lopbarībai. S.Zute vērtē, ka pētījumi liecina – graudu rādītāji ir vidēji, ar labu proteīnu un lipekli, turklāt ar šādiem vidējiem rādītājiem apmierināti arī pārstrādātāji. „Zaudētāji ir gan tie, kuri izaudzē graudus ar zemāku kvalitāti, jo tos nopērk lētāk, gan arī tie, kuri sasnieguši augstu kvalitāti, jo par tiem nepiemaksā vairāk,” secina S.Zute.
Šajā sezonā graudu kvalitātes apsekojumus turpinās, meklējot kopsakarības starp izmantotajiem agrotehniskajiem pētījumiem un iegūtās ražas kvalitāti.
Komentāri