No 1. marta līdz 1. augustam būs slēgtas Līgatnes dabas takas, lai paveiktu daudzus darbus, kas būtiski uzlabos dabas parka infrastruktūru.
Gaujas Nacionālā parka administrācija kopš pērnā gada Līgatnes dabas takās realizē ERAF projektu, pārbūvējot vairākus objektus, ceļot jaunas telpas. Tagad plānots sākt darbu, paplašinot iebraucamo ainavu ceļu un sakārtojot vairākus gājēju ceļu posmus.
“Daudz tika padarīts jau pērnajā rudenī. Ir rekonstruēta “Pauguru” guļbaļķu ēka, tur būs ekspozīciju zāle un meža skolas nodarbības. Tas ir zīmīgi, ka tuvāk dabu apmeklētāji iepazīs tieši mājā, kurā savulaik dzīvoja zvērkope Velga Vītola un izaudzināja lācenītes – Ilzīti un Līzīti. Ēka vēl tikai jānodod ekspluatācijā un tas tiks izdarīts, kad būs pabeigti visi darbi pie sumbru voljēra labiekārtošanas – ir uzlikts jauns žogs, uzcelta jauna sumbru barotava, kas ir ērtāka gan lielajam zālēdājam, gan zvērkopjiem pie barības sadales un glabāšanas, vēl ir rekonstruēta sumbru apskates platforma. Vēl šajā posmā jāveic skatu torņa pārbūve. Tas gadu gadiem bijis ļoti iecienīts apmeklētāju objekts, jo, pakāpjoties 20 metru augstajā tornī, bija redzama plaša apkārtnes ainava. Cilvēki ļoti vēlējās šādi, it kā no putna lidojuma, baudīt dabu. Skatu tornis jau vairākus gadus ir slēgts drošības apsvērumu dēļ. Tagad mainīsim kāpnes, margas, klājus un blakus celsim zemāku skatu torni, lai tā izdotos kontrolēt apmeklētāju plūsmu augstajā skatu tornī. Līdz augustam viss minētais un vēl citi darbi jāpadara. Esam ļoti ierobežoti laikā,” skaidroja ERAF projektu vadītāja Kristīne Melece un paskaidroja, ka Gaujas Nacionālais parks ir Eiropas nozīmes dabas aizsargājamo teritoriju daļa, tāpēc infrastruktūru iespējams attīstīt, piedaloties “Natura 2000” ekotūrisma infrastruktūras attīstības programmā. Tas sekmē GNP attīstību, izmantojot Eiropas un valsts finansējumu, realizējot ERAF projektus. Kopumā parka infrastruktūras attīstībā tiek ieguldīti vairāk nekā divi miljoni latu, bet konkrēto darbu veikšanai Līgatnes dabas takās iztērē pusi no summas. Trīs ceturtdaļas līdzekļu iedalījusi Eiropas Savienība, 25 procentus naudas paredzējusi Latvija kā līdzfinansējumu.
“Februāra sākumā atzīmējām spāru svētkus jaunajam dabas taku apmeklētāju centram. Darbi turpinās. Drīz būvnieki liks jumtu un sāksies arī kanalizācijas sistēmas izbūve – mitrājā, niedru laukā. Tā realizējām zaļu ideju. Aprīlī sāksies taku rekonstrukcija, iebraucamā ceļa, arī stāvlaukuma pārbūve, galvenokārt paplašinot ceļu un auto stāvvietu. Ceļš blakus stāvlaukumam būs divu joslu, lai nodrošinātu ērtāku transporta iebraukšanu, izbraukšanu. Apmeklētāju centrā būs sanitārais mezgls, sabiedriskās tualetes,” turpināja Kristīne Melece un paskaidroja, ka dabas takas, kuras var izstaigāt parka apmeklētāji, ir gandrīz deviņu kilometru garumā, atsevišķos posmos labos arī gājēju ceļus, kāpnes, barjeras.
“Šajā gadā Līgatnes dabas takas atzīmēs savus 33 darba gadus. Tās ir bijušas atvērtas vasarās un ziemās. Tomēr administrācija pieņēma lēmumu šoreiz uz pieciem mēnešiem apmeklētāju tik iecienīto objektu slēgt, lai jau augustā cilvēki varētu novērtēt labi paveikto. Domājot par apmeklētāju drošību, dzīvnieku labsajūtu, nebija iespējams dabas takas atstāt atvērtas apmeklētājiem un izdarīt visu nepieciešamo. Mēs atvainojamies apmeklētājiem par radītajām neērtībām, jo nepārprotami gada siltais laiks ir tas, kad ģimenes ierasti izvēlas atpūtu pie dabas, bet ceram, ka pieaugušie un bērni, kas bija mums uzticīgi, atkal atbrauks augustā un siltajā, lapu košajā rudenī,” tā K.Melece.
Zvērkopji, uzzinot par pārmaiņām, pat bilduši, ka šī vasara būs arī pilnvērtīgas atpūtas laiks dzīvniekiem, kuri, lai arī pieraduši pie cilvēku čalām, labi jūtas arī vienatnē un klusumā.
“Zvērus pārbūvju laikā nepārvietos. Vienīgi jauna mājvieta būs aļņu ģimenei, kas aizņems daļu sumbru voljēra. Aļņu līdzšinējās mājās būs niedru lauks, kas kalpos attīrīšanas ietaisēm. Aļņi un sumbrs arī būs lielākie ieguvēji no jaunās infrastruktūras, ja vērtē, ko no padarītā iegūs dzīvnieki. Pārējais tiek darīts, domājot par apmeklētāju un arī dabas taku darbinieku interesēm. Pēc taku pārveides būs vietas, kur līdzīgi kā uz lāču laipas, iespējams daudz plašāk pārskatīt zvēru voljēru, pamanīt dzīvnieku dabiskajā vidē, to fotografēt,” pamatoja Kristīne Melece un paskaidroja, ka parka darbinieki pērn apmeklējuši arī vairākus dabas parkus citās Eiropas valstīs, krāta pieredze, kā vislabāk iedzīvotājiem, izmantojot šāda dabas parka iespējas, stāstīt par dzīvnieku pasauli.
Līgatnes dabas takas katru gadu apmeklē vismaz 60 tūkstoši cilvēku no Latvijas un ārvalstīm.
Komentāri