Raiskuma sanatorijas internātpamatskolas audzēkņiem nepieciešama jauna sporta un pasākumu zāle, lai stiprinātu veselību. Un vajadzīgs arī daudz vecāku mīlestības.
“Druva” uz sarunu aicināja skolas vadību, lai saprastu, vai skolu, kurā mācās 137 bērni ar īpašām vajadzībām no visas Latvijas, saņem pietiekami līdzekļu, lai audzēkņiem nodrošinātu visu nepieciešamo. Vadība uzsver – Izglītības un zinātnes ministrija izprot šīs un citu internātskolu, speciālo skolu vajadzības, bet finanšu portfeli dala valdība. Joprojām ir sarūgtinājums, ka 2008. gadā neizdosies remontēt ne Raiskuma skolas sporta, ne sarīkojumu zāli, jo, balsojot par valsts investīcijām šā projekta realizēšanai, valdības koalīcija līdzekļus nogrieza. Tajā pašā laikā par skolas budžetu iespējams nodrošināt mācību, audzināšanas darbu un knapināties sīkiem remontiem, bet ēkas sakārtošanai, kas skolas vajadzībām kalpo jau pusgadsimtu, naudas , saprotams, nav.
“Mēs nevaram paplašināt telpas, kurās atrodas sporta zāle, bet galvenais bija tās remontēt, mainīt grīdas segumu, siltināt sienas un jumtu, jo, pirms ventilācijas lūkas aizbāzām ar akmens vati, bija ne tikai auksts, bet arī caurvējš. Bērni nevarēja sportot. Zāle nav izmantojama arī aukstajās ziemās, jo telpā temperatūra bijusi ap plus astoņiem grādiem. Sporta nodarbības notikušas mazajās ārstnieciskās fizkultūras zālītēs. Sporta zāli sakārtot bija ļoti nepieciešams, plānojām iekārtot arī ventilācijas sistēmu, ērtas ģērbtuves. Tam bija jābūt, bet politiķi bez paskaidrošanas projektu noraidīja, kaut līdz apstiprināšanai Ministru kabinetā citās instancēs tas bija guvis atbalstu,” pērnajā rudenī notikušo atcerējās skolas direktore Maruta Drubiņa , bet piebilda, ka sarūgtinājums nav ļāvis mest plinti krūmos. Skola atkal raksta pieteikumu, lai šo nepieciešamību izvērtē 2009. gada finanšu plānos.
Neapstiprinātajā projektā bija paredzēts finansējums arī skolas sarīkojumu zāles pārveidei. Pirmkārt, lai tās skatuvi varētu izmantot bērni ratiņkrēslā, otrkārt , arī aktu zālē pasākumi notiek vēsumā. Nepieciešama tā pati telpu siltināšana, jāmaina arī griestu segums, kas jau kļuvis nedrošs, jāmaina apgaismojums, kas savu laiku nokalpojis. Skolas vadība ir pārliecināta, ka reiz plānotajiem uzlabojumiem valsts investīcijas tiks piešķirtas. Bet, centīgi ierēdniecību pārliecinot, jau izdevies nomainīt skolas logus, uzcelt katlu māju.
“Viss izdarāms ar lielu pacietību, neatlaidību. Projekti, kuri saņēmuši finansējumu, ir īstenoti līdz galam. Gribētos vairāk līdzekļu. Mums jānodrošina mācību darbs, bet prioritāte ir arī ārstniecība. Medicīnisko aparatūru izdevies kaut nedaudz uzlabot, ir vairāk inventāra ārstnieciskajai vingrošanai. Skolēnu skaits mūsu skolā nesarūk, kaut valstī uzsver integrācijas nepieciešamību vispārizglītojošās skolās,” sacīja Maruta Drubiņa, bet viņas vietniece audzināšanas darbā Baiba Duņēna pauda arī neizpratni: ” Ja cilvēki ir darba entuziasti un visu diennakti ir ar mieru pierādīt, kas skolai nepieciešams, tad rezultāts ir. Bet, ja mēs strādātu tikai astoņas stundas dienā, tad nezinu… Direktorei ir akmens cieta neatlaidība, tāpēc arī ministrijās un valdībā par Raiskuma skolu atceras, bet, ja visu laiku neatgādinātu, tad mūsu vajadzības paslīdētu garām. Nesaprotu, kāpēc nauda jāplēš ar plēšanu lietām, kas pašsaprotami būtu šādā iestādē jānodrošina.”
Sarunas turpinājumā pedagogi uzsvēra, ka, neraugoties uz dažādām situācijām, skolā netrūkst audzēkņu, skolotāju un ideju, kā risināt ne tikai izglītības jautājumus, bet arī pievērsties bērnu socializācijai, un visai bieži arī sociālo jautājumu risināšanai ģimenēs, kuru atvases apmeklē Raiskuma mācību iestādi.
“Par skolas dzīvi nevar runāt vien naudas izteiksmē. Aizvien biežāk bērni dodas uz teātra izrādēm, piedalās festivālos, brauc ekskursijās. Tas viņiem ir nepieciešams, jo lielāko daļu sava laika taču pavada tikai skolas sienās,” vērtēja Maruta Drubiņa, bet nenoliedza, ka šā gada budžetā, kaut bija paredzams elektroenerģijas, pārtikas preču, degvielas cenas kāpums, nav ierēķināta nodeva inflācijai. Un ir pretruna, proti, lai bērniem nodrošinātu labu un kvalitatīvu uzturu, kas ir bezierunu nepieciešamība, nākas taupīt uz izklaidēm, kuras savukārt vairo dzīvesprieku.
“Bērniem ir ļoti nepieciešama ģimenes, vecāku mīlestība un klātbūtne. Skolā viņi ir nodarbināti visu dienu- mācības, pulciņi, vingrošana, sarunas, bet bērni ilgojas pēc mājām. Sociālā spriedze ir arī mūsu audzēkņu ģimenēs. Tomēr, iespējams, tā nedrīkstu teikt, bet daudzu jautājumu risināšana ir atkarīga arī no vecāku attieksmes. Ir bērni, kuri katru nedēļas nogali dodas uz mājām. Ir audzēkņi, kuriem ir pārvietošanās grūtības, vecāki nedēļas nogales pavada kopā ar bērniem skolā, nakšņo internātā. Daudzi vecāki ir saprotoši, uzklausa pedagogu domas, bet tajā pašā laikā vismaz trešdaļa audzēkņu mājas neredz semestra garumā. Pāris mēnešus bērns nav bijis mājās, un viņš tiešām jūtas emocionāli slikti. Mēs vecākus uzrunājam, aicinām, bet seko atbilde- nav naudas, lai atbrauktu, aizvestu. Varbūt nesaku pareizi, bet, ja valsts maksā par šo bērnu pensiju, un nu jau vairs ne tikai santīmus, vai tad vecāki kaut pāris reižu mēnesī nevar pie viņa atbraukt, aizvest mājās? Vecāki taču neiztērē bērna vajadzībām arī to naudu, kas būtu nepieciešama, ja pusaudzis dzīvotu mājās- mācītos, ēstu, nodarbotos ar vaļasprieku. Ir vecāki, uz kuriem sevī dusmojos un mudinu rīkoties citādi,” skaidroja Baiba Duņēna.
Pēdējais lielais pārsteigums un reizē ieguvums, ko skolai sarūpēja tās audzēkņi, bija pašu nopelnītie līdzekļi, zīmējot Ziemassvētku kartītes. Raiskuma sanatorijas internātpamatskolas skolēnu darbus varēja iegādāties internetā, ielūkojoties mājas lapā www.kartinas.lv. Šo iespēju bija izmantojušas vairākas firmas un uzņēmumi, lai sveiktu klientus, sadarbības partnerus Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, bet skola, sadarbojoties ar firmu “DDC”, tā nopelnīja 1680 latus. Visi bērni priecājušies par savu veikumu, bet tagad ir gandarīti, ka var sēdēt uz jauniem, ērtiem skolēnu krēsliem un izmantot arī vairākus jaunus mēbeļu ražotnē pēc īpaša pasūtījuma izgatavotus galdus. Skolas vadība notikušo dēvē par labu piemēru, kā ļaut bērniem justies novērtētiem un spējīgiem uzlabot savas dzīves kvalitāti.
Komentāri