Ceturtdiena, 16. janvāris
Vārda dienas: Lidija, Lida

Amatiermāksla apvieno savējos

Druva
00:00
29.02.2008
7

No Straupes pagasta Dziesmu un Deju svētkiem gatavojas trīs deju kolektīvi un koris, kopumā 85 straupieši. Tik bagāti pagasti Latvijā ir retums.

Katru gadu kolektīvu tērpu krājums ticis papildināts. “Vēl jāpagūst šis tas pašūt, meistare strādā. Tas, kas jāpērk, sarunāts,” stāsta kultūras nama vadītāja Ināra Baltgalve. Jauniešu deju kolektīvam vēl vajag blūzes, bikses, svārkus, jāiegādājas pastalas. Vestes pašuva pērn. Vidējās paaudzes deju kolektīva pāris meitām vajag jaunus brunčus, dažiem puišiem vestes, senioru dejotājām blūzes un saktas, vīriem īsos mēteļus, koristēm svētkos būs jauni brunči. Šogad amatiermākslas kolektīviem Dziesmu un Deju svētku tērpu iegādei no pašvaldības budžeta tiks izlietoti ap 4200 latu. Pērn atvēlēti ap diviem tūkstošiem latu.

Šīgada budžetā kultūras norišu rīkošanai un amatiermākslas kolektīvu darbībai paredzēti ap 30 tūkstošiem latu.

“Dziesmu svētkos ļoti lielas būs transporta izmaksas. Labi, ka rajona padome atvēlējusi finansējumu. Tas būs liels atspaids, bet arī pašiem izdevumi nebūs mazi. Koris jāaizved uz atklāšanas koncertu, tad jāved mājās, atkal jābrauc uz svētkiem. Dejotāji, protams, bez autobusa nevar iztikt. Ja koris dzīvo Juglā, vai varēs izbraukāt uz Mežaparku? Vēl ir daudz jautājumu,” domās dalās pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš un piebilst, ka pēdējās nedēļās transporta cenas Dziesmu svētku dalībnieku vešanai cēlušās, ir skaidrs, ka kāps vēl. Labi, ka pagastā ir firma, kur var autobusus iznomāt.

Pašvaldības vadītājs lēš, ka Dziesmu un Deju svētki šogad pašvaldībai izmaksās ap septiņiem tūkstošiem latu – gan tērpu iegāde , gan transports uz Rīgu un kopmēģinājumiem Cēsīs.

“Pašvaldības atbalstu un sapratni esam jutuši vienmēr. Transports kolektīvam nekad netiek liegts, arī tērpi allaž tiek uzprišināti,” labus vārdus par pagasta padomi saka senioru deju kolektīva vadītāja Valentīna Ferbera un piebilst, ka dejotāju un vadītājas vienīgās rūpes – dejot. Pašvaldība senioriem dejotājiem, tāpat kā koristiem, nodrošina transportu, kas ikreiz atved uz mēģinājumiem un mājās. “Laukos senioru kolektīvam darboties nav viegli, pilsētās cilvēku krietni vairāk. Mums gribēšana tikt uz svētkiem ir tik liela, ka darām visu, lai izdotos,” pārliecību pauž Valentīna Ferbera. Viņa pirmoreiz svētkos piedalījās 1948. gadā.

Kāpēc pašvaldība atbalsta amatiermākslu, atvēl naudu kolektīvu darbībai? “Vai labāk, lai jaunieši blandās apkārt, vai dzied un dejo?” ar pretjautājumu atbild pašvaldības vadītājs Imants Kalniņš. “Tā ir piesaiste vietai, kurā dzīvo. Katram taču gribas kaut ko pēc darba darīt. Un vai nav labi, ja var nodarboties ar to, kas patīk, un saņemt klausītāju un skatītāju aplausus,” saka Imants Kalniņš un uzsver, ka lauku pašvaldībā prioritātei jābūt izglītībai, kultūrai un sportam. Ja tā nav, tad grūti runāt par uzņēmējdarbības attīstību, pagasta nākotni. Iespējas, kādas piedāvā konkrētā vieta, nosaka cilvēku vēlēšanos te dzīvot. Pēdējos gados par straupiešiem kļuvušas vairākas jaunas ģimenes, kuras iesaistījušās arī amatiermākslā.

“Otro sezonu darbojas jauniešu deju kolektīvs. Tas tika nodibināts pēc jauniešu iniciatīvas. Vairāki skolas un tehnikuma laikā bija dejojuši, atgriezušies Straupē, gribēja turpināt,” stāsta Ināra Baltgalve un atzīst, ka kolektīvs svētku repertuāru ir apguvis, nopietni strādā un dejotāji ļoti vēlas aizbraukt uz svētkiem.

Lai gan Straupe nav no lielajiem pagastiem, par dziedātāju un dejotāju trūkumu īpaša uztraukuma nav. “Senioru deju kolektīvam nav rezervistu, viņu pulks iet mazumā. Jāpierunā, jāpārliecina, lai nāk dejot. Pirmspensijas vecumā cilvēki šajā kolektīvā vēl negrib iesaistī-ties. Tā kā vidējās paaudzes kolektīvs ir spēcīgs, cerams, ka nākotnē būs arī seniori,” domās dalās Ināra Baltgalve.

Amatiermākslas kolektīvi Straupē allaž ar dziesmām un dejām kuplina pagasta svētkus. Viņu veikums ir pamanāms ne tikai uz skatuves. Pērn vidējās paaudzes deju kolektīvs talkā kopa Braslas upi. Koris savulaik uzstādīja piemiņas akmeni pirmajam diriģentam Dionīsijam Garklāvam un gādā, lai vieta vienmēr būtu sakopta.

“Katram pagasta iedzīvotājam taču ir prieks, kad savējie uzstājas koncertos, un gandarījums dzirdēt, ka viņi labi novērtēti skatēs,” saka Imants Kalniņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
34

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
83

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
151

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
51

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
78

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
91

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
56
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
22
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
18
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
29
5
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
28
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi