Pirmdien rajona padomes ārkārtas sēdē kārtējo reizi runāja par novadu veidošanu.
Rajona padome 8.aprīlī saņēma Cēsu domes, Drustu, Kaives, Liepas,
Mārsnēnu, Nītaures, Skujenes, Taurenes, Vaives, Veselavas un Zaubes pagasta priekšsēdētāju iesniegumu „Par Cēsu rajona padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu”, lai ar balsojumu izteiktu viedokli par iespēju veidot Cēsu novadu pašreizējās rajona administratīvās robežās.
Izvērtējot iesniegumu, rajona padome sagatavoja atbildi, kurā norādīja, ka iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu jānorāda sēdes darba kārtība un tam jāpievieno padomes lēmuma projekts, kas nav izdarīts. Atbilde tika nosūtīta visām 11 pašvaldībām.
10.aprīlī tika saņemts lēmuma projekts. Tad arī izsludināja ārkārtas sēdi.
Sēdē piedalījās visu pašvaldību vadītāji un raisījās plašas diskusijas. Rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis atgādināja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) par novadu izveidi priekšlikumus varēja
iesniegt līdz 1.aprīlim un ka tikai vietējā pašvaldība var lemt par savas administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās teritoriju grozīšanu, teritoriālo dalījumu, kā arī to, ka Ministru kabinets administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu izstrādā, pamatojoties uz vietējo pašvaldību lēmumiem. Visas rajona vietējās pašvaldības, sanāksmē 15.janvārī vienojoties, nolēma novada veidošanā ievērot brīvprātības principu. RAPLM 17.martā vēstulē uzsver, ka vietējām pašvaldībām jāpieņem savstarpēji saskaņoti lēmumi, ievērojot administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā kā viens no kritērijiem norādīts – jānodrošina optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu pašvaldību intereses.
”Lēmuma projektā ir trīs punkti, par kuriem juridiski rajona padome lemt nav tiesīga, tā nav rajona padomes kompetence,” atzina rajona padomes priekšsēdētājs. Projektā bija paredzēts, ka rajona padome neatbalsta likumprojektu, kas paredz no 12 pašvaldībām izveidot Cēsu novadu, aicina valdību veikt grozījumus likumprojektā un paredzēt Cēsu novadu veidot visām vietējām pašvaldībām, kā arī aicināt vietējās pašvaldības izvērtēt un pieņemt lēmumu par kopīgu Cēsu novada veidošanu.
Citās domās bija Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis: ”Mēs aicinām izteikt viedokli, nevis lemt par katru pašvaldību.” Arī Cēsu domes priekšsēdētāja Gints Šķenders atgādināja: ”Rajona pašvaldība ir otrā līmeņa pašvaldība un var pieņemt lēmumus, saistītus ar pašvaldību varu. Mēs, protams, varam spriest, kurš kuru pilnvarojis, katrs pašvaldības vadītājs ir pietiekami atbildīga amatpersona, lai saprastu, kad vajadzīgs deputātu pilnvarojums. Par lēmumprojekta redakciju var diskutēt. Lemt nedrīkstam, bet kā rajona padomes locekļiem mums ir tiesības aicināt.” Tālāk jau raisījās diskusija, vai par viedokli var balsot, arī pārdomas par nākotni, Saeimas un valdības rīcību. Kārtējo reizi izskanējušie viedokļi bija tādi paši, kā pirms mēneša, pusgada, gada. ”Ja paši neizlemsim, kāds izskatīsies rajons, pēc laika būsim, kur būsim, valdībai būs iemesls parādīt, ka pašvaldības netiek ar funkcijām galā. Vai katrs novads varēs veikt visas funkcijas? Vai ar mazajiem novadiem kāds rēķināsies, runās? Ar visa rajona iedzīvotājiem – 58 tūkstošiem cilvēku – tomēr rēķinātos. Vai tiešām dažas vietējās pašvaldības ir labākas par citām?” kolēģiem sacīja Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns un rosināja katram paust viedokli. Nītaures pašvaldības vadītāja Inese Menģele atgādināja – nepatīkami dzirdēt, ka citas rajona pašvaldības pret tām, kuras gribēja veidot Cēsu novadu, izturas ar skepsi. ”Strādājiet, domājiet, kā to kopus saimniekošanu veidot, redzēs, vai veiksies. Ja veiksies, mēs pievienosimies. Varbūt tomēr strādāsim kopā,” viedokli pauda Inese Menģele un uzsvēra: ”Novadu veidošana ir viens no pamatiem visas valsts attīstībai, arī Cēsu rajona. Katram savs krekls tuvāks, bet jādomā par visu rajonu.”
Mārsnēnu pašvaldības vadītāja Irma Vilka viedokli papildināja, sakot, ka rajona attīstītām pašvaldībām, kuras atrodas pie Cēsīm, ir lielākas iespējas. Lai tiktu uz Mārsnēniem, jābrauc cauri diviem pagastiem. ”Tagad attīstītie pagasti grib palikt patstāvīgi. Bet ko darīt tiem, uz kuriem jābrauc pa sliktiem ceļiem? Mums jājūtas vainīgiem, ka neatrodamies tuvu Cēsīm. Reformas mērķis ir līdzsvarota attīstība. Kāpēc mēs nevaram iet kopā? sacīja Irma Vilka un atgādināja, ka laiks skrien ļoti ātri un ir jāizlemj.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte informēja, ka sēdē deputāti jau izskatījuši 11 pašvaldību priekšlikumu un palikuši pie agrāk lemtā. ”Ne jau pēc reformas likumā noteikta datuma saule nespīdēs, cilvēki Latvijā nedzīvos. Bet viss, arī dzīve turpināsies,” kolēģiem sacīja Elita Eglīte un uzsvēra, ka tikai pašvaldību deputāti var lemt par Cēsu novadu un sen vairs nav tie laiki, kad priekšsēdētājs pateica, kā jābalso. Katram ir savs viedoklis, tikai diskusijā var nonākt pie risinājuma. ”Kāpēc Cēsu novads? Deputāti grib zināt argumentus. Mans viedoklis par Cēsu novadu ir tāds pats, kā deputātiem,” uzsvēra domes priekšsēdētāja un vēlreiz kolēģiem atgādināja, ka Amatas novads vienreiz likumu ir izpildījis. Tad bija paraugs visiem. Tagad paraugs kļuvis par peramo zēnu.
Līgatnes domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins notiekošo nosauca par traģēdiju. ”Mēs te runājam, ko Cēsis zaudē, ko rajons. Domājam par shēmu, kā apčakarēt valdību, kura mūs visu laiku čakarē,” sacīja Līgatnes mērs un piebilda: ”Ja jau 11 pašvaldības, veidojot Cēsu novadu, saprata, ka nevar galus savilkt kopā, kāda situācija veidosies rajonā, ja visi būsim kopā? Pētīsim, lai secinātu, ka šis projekts ir finansiāli neizdevīgs. Rajona funkciju dalīšanu gribam sākt, kad vilciens vēl nav pienācis, lai ir likumi, kas un kā, neviena komisija nevarēs sadalīt novadam funkcijas.” Aicinot balsot par iesniegto lēmumprojektu, Zaubes pašvaldības vadītājs sacīja: ”Ja lēmums būs pretlikumīgs, ministrija to atcels, materiālus zaudējumu nebūs un nevienam par to nebūs jāmaksā.”
Pašvaldību vadītāji tomēr nebalsoja. Pēc viedokļu apmaiņas šķīrās. Cēsu domes vadītājs Gints Šķenders ”Druvai” atzina, ka, neizveidojot Cēsu novadu, visi būs zaudētāji. ”Pēc laika varēsim teikt, ka politiķiem nebija drosmes. Kamēr mēs diskutējam, citi dodas uz priekšu. Vēsture parādīs, kam taisnība, nebūšu dusmīgs, ja par attīstību kļūdīšos,” sacīja Gints Šķenders.
Komentāri