Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Aitkopība nav vienkārša

Druva
23:00
27.05.2008
40
200805272327368362

Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecība “Jāņukalns” ir Latvijas tumšgalves šķirnes aitu saimniecība. “Jāņukalna” īpašniece Dagmāra Seņavska aitkopību uzsākusi pirms desmit gadiem. Tagad kūtī ir jau 75 aitu mātes un apmēram 100 jēru. Aitas saimniecība nodod zemnieku saimniecībai „Senlejas” vai kooperatīvam “Latvijas jēri”.

„Aitkopību uzsāku juku laikos, kad atbraucu uz laukiem no Rīgas. Sāku ar desmit aitiņām. Agrāk par šķirnes saimniecību varēja kļūt, ja bija 30 aitu mātes, tādēļ saimniecību palielināju, taču tad prasības mainījās. Bija jābūt 50 aitu mātēm, un atkal nācās paplašināties. Tagad prasība atkal mainījusies, jābūt vismaz 30 aitu mātēm, taču samazināt aitu skaitu nav nozīmes. Ja ir virs 30 aitām, tad darba apjomā jau vairs nav atšķirības. Tas tāpat ir liels,” uzskata D.Seņavska.

Īpaša uzmanība jāpievērš šķirnes izkopšanai. Saimniece atzīst, ka tas prasa lielu darbu vēl aizvien. D.Seņavska vērtē, ka šķirnes saimniecībām ir augstas prasības, tomēr arī atbalsts ir daudz lielāks salīdzinājumā ar tām, kurām nav šķirnes statusa. Latvijas tumšgalvu aitas ir to šķirņu skaitā, kas tiek īpaši subsidētas, tāpat kā zilo govju un balto cūku audzēšana. Saņemtas tiek gan valsts, gan Eiropas Savienības subsīdijas. Atbalstu “Jāņukalns” saņem arī kā bioloģiskā saimniecība. D.Seņavska uzskata, ka nemaz nebūtu pietiekami daudz līdzekļu, lai strādātu konvenciāli un pirktu, piemēram, kombikormu.

Aitkope apgalvo – ja nebūtu atbalsta, aitu audzēšana nebūtu izdevīga. Viņa neslēpj arī to, ka lauksaimnieki ir pārāk noslogoti ar dažādu dokumentu izpildi. Ne visi māk izmantot datoru, un arī tas apgrūtina formalitāšu sakārtošanu. Ar humoru saimniece stāsta, ka viņai ar visdažādākajiem dokumentiem ir pilns kabinets – tie nepieciešami gan kā bioloģiskajai, gan kā šķirnes saimniecībai, turklāt jāsakārto arī grāmatvedība.

Saimniecība strādā bioloģiski, aitas varētu pārdot kā bioloģiski audzētas, taču bioloģiskā un konvenciālā aitas un jēra gaļa diemžēl aizejot kopējā katlā, tāpat kā tas nereti notiek ar bioloģisko pienu. Tomēr veikalos gan novērots, ka bioloģiski audzētā gaļa ir dārgāka.

„Daudziem šķiet – nopirksim aitiņu, tā ēdīs zāli, un viss būs kārtībā, bet nekā. Pērn arī daudzi iepirka aitas, lai nodrošinātu konkrētu lopu vienību uz hektāru. Šogad jēriņi vairs netiek pirkti, jo cilvēki saprata, ka arī aitas ir jākopj un jābaro. Tām nepieciešama spēkbarība, laizāmais sāls, selēns, mikroelementi, vitamīni. Tas nav lēti.

Šķirnes saimniecībām obligāta prasība ir asins analīžu veikšana. Jāmaksā arī par cirpšanu, lai gan vilnu nav kur likt – stāv maisos, bet nevienam to nevajag,” stāsta D.Seņavska.

Cenu palielinājums „Jāņukalnā” nepaliek nepamanīts. Pērn bioloģiskie lopbarības milti pirkti par septiņiem santīmiem kilogramā, tagad jau par 17. Taču aitu iepirkuma cena desmit gadu laikā palielinājusies vien par apmēram divdesmit santīmiem (ap Ls 1,20 kilogramā), tā secinājusi saimniece, interesējoties par cenām februārī.

Taču barība aitām, tāpat kā gaļas liellopiem, nepieciešama augstvērtīga. Ja aita ievesta no citas valsts, piemēram, Vācijas, tās pieradušas pie leknām pļavām, tādēļ Latvijas apstākļos tām ir grūti. Latvijas tumšgalves D.Seņavska vērtē kā izturīgas, mazprasīgas un piemērotas vietējiem apstākļiem.

D.Seņavska atzīst, ka saimniekot nav viegli un vienam to paveikt būtu ļoti grūti. Taču tāpat kā citi lauksaimnieki, arī “Jāņukalna” saimniece piekrīt – palīgus lauku darbos atrast ir grūti. Tādēļ neatsverama ir ilggadējā strādnieka palīdzība saimniecībā.

Lai gan ar aitkopību nodarbojas vairākās Cēsu rajona saimniecībās, tomēr šī gaļa pieejama tikai atsevišķos veikalos, lielākoties Rīgā. Saimniece neslēpj, ka jēra gaļa kļuvusi par ekskluzīvu un dārgu produktu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
13

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
147

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi