Stalbes pagasta Rozulas pamatskolai apaļu jubileju svinības iekrīt liktenīgos brīžos. Vasarā pirms 20 gadiem, atzīmējot simtgadi, bija nopietns pamats domāt, ka skolai nebūs nākotnes, jo tieši togad Stalbes centrā durvis vēra jaunuzceltā vidusskola. Tomēr rozulieši savus bērnus turpināja sūtīt vietējā skolā. Katru gadu skolā tika uzņemti pirmklasnieki un mācību darbs turpinājās.
Šovasar skolas izveidošanas 120 gadē atkal aktuālākais jautājums ir par to, vai skolas vajadzībām celtajā ēkā nākotnē būs izglītības iestāde. Skolēnu skaits pēdējos gados strauji sarucis. Bērnu nav tik daudz, lai izveidotu 1. klasi. Pašlaik lielākā daļa audzēkņu ir nevis vietējie bērni, bet rehabilitācijas centra „Saulrīti” audzēkņi, kuri šajā skolā ir epizodiski – tajos mēnešos, kad iziet rehabilitācijas kursu Lielstraupē.
Rozulas pamatskolas uzturēšana pagasta padomei ar katru gadu sadārdzinās. „ Viena skolēna izglītošana mācību gadā jau izmaksā ļoti dārgi. Par bērniem, kas skolā mācās no citām pašvaldībām, mēs gan saņemam finansējumu starppašvaldību norēķinos, bet tā ir tikai trešā daļa no izdevumiem, ko prasa šīs skolas uzturēšana – ēkas apsaimniekošana, apkure, skolēnu ēdināšana un citi izdevumi, ” pastāstīja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš. „Tajā pašā laikā skolā ir spēcīgs skolotāju kolektīvs, pret mācību darba kvalitāti mums nav pretenziju.”
Pagasta padomes septiņi deputāti, kuriem jāizšķir skolas turpmākais liktenis, ir grūtas izvēles priekšā. Stalbes vidusskola nav piepildīta. Tā var uzņemt skolēnus no Rozulas. Taču, skolu slēdzot, pedagogi zaudēs darbu, tiks izjaukta gadiem veidota, atzīstama mācību iestāde, kura akreditācijā pirms četriem gadiem tika labi novērtēta. Ēkas, kas celtas skolas vajadzībām, paliekot tukšas, tiks pakļautas iznīcībai. Tāpēc deputāti nolēmuši vēl vienu mācību gadu turpināt skolas uzturēšanu un šajā laikā meklēt risinājumus.
„Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Ar tādu domu mēs strādājam,” apgalvo Rozulas pamatskolas direktore Ilze Krivašonoka, stāstot, kā skolotāji piemērojas jaunajai situācijai. Ir izstrādātas un apstiprinātas papildu mācību programmas. Pirms diviem gadiem, kad skolā uzņemti pirmie rehabilitācijas centra „Saulrīti” audzēkņi – atkarībās ieslīguši pusaudži un arī jaunieši vecumā līdz 18 gadiem ar lieliem robiem mācībās, sākts īstenot mazākumtautību izglītības programmu un korekcijas izglītības programmu, lai skolēni atgūtu pamatizglītībā iekavēto. Skolotāji uzņēmušies grūtu darbu. Pieredze izglītības jomā ļauj to sekmīgi īstenot, bet izdegšanu darbā palīdzējušas novērst sarunas ar psihologu. Daļa no „Saulrītu” audzēkņiem nākamnedēļ Rozulā varēs saņemt dokumentu par iegūtu pamatizglītību.
Apņēmība iesaistīties grūti audzināmu bērnu izglītošanā, tādējādi palielinot tik trūkstošo skolēnu skaitu, attaisnojusies tikai daļēji. Skolas uzturēšana arvien prasa pārāk daudz no pagasta budžeta. Lūgumi atbalstīt Rozulas pamatskolas iniciatīvu īstenot korekcijas programmas atkarībās nonākušiem pusaudžiem nav guvuši atsaucību ne Izglītības un zinātnes, ne Labklājības ministrijā.
Direktore Ilze Krivašonoka skolas lietderību saskata vēl kādā iespējā – audzēkņus no tālākām vietām varētu piesaistīt, ja skolai būtu internāts. Taču ēka, kurā kādreiz atradās internāts un ļoti noderēja, kad 70. un 80. gados Rozulā mācījās Cēsu problēmbērni, neatbilst vairs mūsdienu prasībām un tajā nepieciešamas lielas investīcijas. Projekts, kas skolā tapa investīciju piesaistei no valsts un iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā , pirms diviem gadiem neguva atbalstu. Pagaidām finansēm nav atrasts cits risinājums. Direktore ir bažīga, ka nenoteiktība no gada uz gadu par skolas turpmāko pastāvēšanu iekavējusi būtiskus procesus. Tā kā skolas ēka ir pietiekami veca, tajā nepieciešami uzlabojumi, bet tie arvien tiek atlikti. „Labi vismaz, ka beidzot deputāti ir sapratuši, ka skolu nevar likvidēt, pirms nav izmēģināti visi varianti skolas saglabāšanai un nav zināms, kas šajā vietā būs turpmāk,” lēmumu pagarināt skolas darbību vēl par gadu komentēja I.Krivašonoka.
„Es atbalstu centību, ar kādu skolas vadība grib mācību iestādi uzturēt pie dzīvības, tāpēc balsoju par reorganizācijas nogaidīšanu vēl vienu gadu, bet man jāsaka, ka dzīves ritms ir pārāk straujš, pārmaiņas ir neizbēgamas un skolai nākotnē būs grūti pastāvēt,” sacīja deputāts Jānis Bērziņš. „Šo skolu labi zinu, jo tajā ir mācījušies mani bērni, un ar izglītības kvalitāti esmu bijis apmierināts, taču laiki mainās. Varu uzteikt pedagogus, ka viņi nemet plinti krūmos. Viena no iespējām, ko esam izskatījuši, ir internātskolas atvēršana, bet tam nepieciešams ļoti liels finansiāls ieguldījums, un pagaidām nav risinājuma, no kurienes to iegūt.”
Deputāts Jānis Lauga uzsvēra, ka demogrāfiskā situācija, kad samazinās skolēnu skaits, un valsts ekonomiskā situācija, kad ģimenes aizplūst no laukiem, atstājusi iespaidu arī uz Stalbes vidusskolu: „Šī skola celta 400 skolēnu vietām, bet piepildīta nav pat puse. Jāteic, ka Stalbes pagastam uzturēt divas skolas ir ļoti neizdevīgi. Taču slēgt Rozulas pamatskolu, pirms nezinām, kas varētu būt šajā vietā, nozīmē veco ēku atstāt postam, un to nevar pieļaut. Internātskola varētu būt viens no risinājumiem, arī tas, ka skolā mācītos problēmbērni no citurienes, bet pagaidām nav variantu, no kurienes mums piesaistīt līdzfinansējumu internāta ēkas un telpu izveidošanai. Ir jautājums, vai līdzfinansējumu varētu saņemt no Eiropas Savienības, ja valsts ir atteikusi. Direktore ir apņēmusies par to interesēties.”
Uzrunātie deputāti atklāja, ka apsprieduši ideju Rozulas pamatskolas vietā ar laiku izveidot sociālo māju Pārgaujas triju pagastu vajadzībām. Ideja par pansionātu tagad ir izteikta Straupes un Raiskuma pagasta padomei sarunās par Pārgaujas novada veidošanu. Kāds būs sarunu rezultāts, nav zināms.
Komentāri