Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Tīklu dēļ uzrīda suņus

Druva
23:00
06.06.2008
25
200806070029587453

Došanās zvejas un atpūtas kuģu satiksmes noteikumu ievērošanas kontroles reidos ne vienmēr ir mierīga. Nereti nākas saskarties ar pārkāpēju negatīvu, pat agresīvu attieksmi, pārkāpumus ir grūti atklāt un pierādīt.

“Druvai” maija beigās bija iespēja piedalīties reidā pa Alauksta un Inešu ezeru. Rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba un pārvaldes kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Ģirts Fūrmanis kopā ar Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecāko inspektoru Uldi Lencbergu pirmo reizi izmantoja pirms mēneša policijas lietošanā nodoto jauno motorlaivu.

Ar motorizētajiem ūdenstransporta līdzekļiem tajā dienā Alaukstā un Inesī neviens neatpūtās, tomēr policisti un vides inspektors vērtē, ka šāds atpūtas veids kļūst aizvien populārāks. Lai brauktu ar motorizēto ūdenstransportu, tam jābūt reģistrētam, nepieciešama atbilstoša vadītāja apliecība. Pērn policija konstatēja vienu noteikumu pārkāpēju. Pārkāpumi šogad vēl nav konstatēti, tomēr vasaras sezona ir tikai sākusies.

Arī pie Alauksta sastaptais Vecpiebalgas pagasta padomes deputāts Aivars Avens uzskata, ka policijas aktivitātes ir nepieciešamas: „Profilakse nekad nenāk par sliktu. Problēmas ezerā ir. Aktualizējas tieši ūdens motociklistu visatļautība. Jo biežāk atbrauks policija, jo situācija vairāk uzlabosies.”

Arī makšķernieks Aleksejs Guščins no Rīgas ūdens transporta un zvejas kontroli vērtē pozitīvi. Arī makšķernieki cenšas ziņot inspektoriem, ja pamanītas nelikumības. Ūdensmoču popularitāte makšķerniekam šķiet pat bīstama, ja notiek atpūtnieku iecienītās vietās, jo „ūdenī ir grūti nobremzēt, ja tiek braukts lielā ātrumā. Var notikt nelaime, tāpat kā uz ceļiem, braucot lielā ātrumā.”

Reidā lielāko uzmanību U. Lencbergs, Ģ. Fūrmanis un J. Goba tomēr veltīja nelegālās zvejas kontrolei – meklēti tika nelikumīgi izlikti murdi un tīkli. Murdus atradām, taču legālus. Braukājot pa viļņaino Alaukstu, U. Lencbergs atceras, ka 90. gados bijis ļoti daudz pārkāpumu, arī vēl pirms pāris gadiem nelikumību bijis vairāk. Situācija uzlabojusies, tomēr problēmas nav zudušas.

Ezeros un upēs nelikumības atklāt ir grūti. Tas prasa daudz laika un pacietības. Liela daļa reidu līdzinās „Druvas” piedzīvotajam – apsekota plaša teritorija, bet nekas nelikumīgs netika atrasts. Tā ir priecējoša ziņa, jo aizvien vairāk zvejas un makšķerēšanas cienītāji ievēro noteikumus, iegūst licences. Taču U. Lencbergs, Ģ. Fūrmanis un J. Goba saka, ka zvejas pārkāpumus nereti ir grūti gan atrast, gan pierādīt. Būtiski pārkāpēju notvert notikuma vietā, kad tiek ielikti murdi vai tīkli, kad lašu dūrējs nogalina dārgo zivi. Taču, ja cilvēks tiek pieķerts, ņemot tīklus no ezera vai stāvam blakus pierādījumiem, vainu pierādīt ir grūtāk. Šādos gadījumos arī pats iespējamais pārkāpējs visiem spēkiem cenšas iestāstīt un pierādīt savu nevainīgumu.

Nesen policijas un vides inspektora kopīgajā reidā Ģ. Fūrmanis un U. Lencbergs devušies uz kādu Vecpiebalgas ezeru pārbaudīt informāciju par iespējamu tīklu izlikšanu. Pa ceļam viņi iegriezušies pārbaudīt nelielu, klusu ezeru Dzērbenes pagastā. Bijusi jau stipra krēsla, apmēram ap plkst. 23, un ezerā saskatītas divas laivas. Lai noskaidrotu, ko tajās esošie dara, apmēram divas stundas pavadītas, klusi apstaigājot un četrrāpus izložņājot ezera krastus. Aizdomas par nelikumību izrādījās veltas – laivās esošie puiši, izbraukdami krastā, uzrādījuši visas nepieciešamās atļaujas. Taču, vēlāk nokļūstot galamērķī, konstatēts, ka pa to laiku četrus tīklus nezināmi pārkāpēji jau paspējuši izlikt.

Lai gan var klusi sēdēt krastā un gaidīt tīklu īpašniekus, var gadīties, ka viņi tik ātri neatgriežas, ka uzzinājuši par reidu. Ja tīkls tiek izvilkts, vainu pierādīt ir grūtāk. Uzzinot par nelikumību, ilgi gaidīt nedrīkst. Ļoti svarīgi ir laikus izņemt tīklus un notvertās zivis palaist brīvībā. Ja tās tīklā pabijušas pārāk ilgi, var iet bojā. Vasarā asari un zandarti nobeidzas nepilnas stundas laikā.

U. Lencbergs uzskata, ka liela nozīme ir policijas klātbūtnei zvejas noteikumu kontrolē, jo pret policijas formu pārkāpējiem ir lielāks respekts. „Pie kādas laipas stāvēja laiva, arī apmēram 10 metrus garš tīkls. Atradām arī makšķeres, kuras bez uzraudzības nemaz nedrīkst atstāt. No mājas tuvojās cilvēks, kuram jautājām, kam pieder laiva, tīkli un makšķeres. Viņš atbildēja, ka neko nezinot, taču, kad sākām tīklus ņemt ārā, satraukti vaicāja, kādēļ tos aiztiekam. Vēlreiz paskaidrojām, ja tas ir viņa īpašums, tiktu sastādīts izņemšanas akts un ierosināta administratīvā lieta.

Kuram gan citam, ja ne konkrētās mājas saimniekiem varēja piederēt šīs mantas? Ne jau kaimiņi no pretējā ezera krasta tur būtu nolikuši savus tīklus,” atminas U. Lencbergs. Tomēr vīrietis nav vēlējies atzīt vainu, turklāt turpinājis izrādīt neapmierinātību par policijas un vides inspektora aktivitātēm. Sācis pat stumdīties, taču policijas klātbūtne radījusi respektu un situācija atrisinājusies bez negadījumiem.

Tomēr gadās arī trakāki reidi. Ģ. Fūrmanis atminas, ka Drustos kādam saimniekam izrakstīti vairāki protokoli, turklāt ne tikai par nelikumīgu zvejošanu, bet arī par pretošanos, nepakļaušanos, arī par dzīvnieku turēšanas pārkāpumiem. Ģ. Fūrmanis un U. Lencbergs notikumu atceras spilgti: “Braucām pa ezeru. Skatāmies, maza pussaliņa un tur laiva, kurā pulka slapju tīklu.” Kad reida dalībnieki izkāpuši un uzsākuši pētīt atrasto, atskanējušas suņu rejas un no māju puses tuvojusies sieviete. Viņai par laivas un tīklu atrašanos jau bijis sagatavots stāsts, viņas vīram esot dīķi, kuros zvejots, un vēlāk zivis, kā arī laiva ar tīkliem atvesta un ielaista ezerā. Sieviete pasaukusi arī vīru, taču nepatīkams bijis pārsteigums, kad saimnieku trīs suņi, divi ļoti lieli, riedami skrējuši vides inspektora un policista virzienā. “Nobļāvos mierā! Suņi paklausīja, bet beigās saimnieku nevarēja nobremzēt. Viņš sāka lamāties, ārdīties,” stāsta U. Lencbergs. Sastādīti vairāki protokoli.

Situācijas mēdz būt dažādas. Aizvien vairāk ir zvejotāju un makšķerētāju, kuri noteikumus ievēro, nepiesārņo dabu, taču arī pārkāpēju netrūkst. Visi trīs piekrīt, ka pārkāpēji ir dažādi. Daļa zivis zvejo, lai tās pārdotu un par nopelnīto nopirktu pudeli grādīgā. Taču lašu dūrēji rēķinās ar lieliem ienākumiem, tādēļ ir daudz mērķtiecīgāki. Šādi pārkāpumi tiek rūpīgi plānoti, ar nopietniem sagatavošanās darbiem, liela uzmanība tiek pievērsta, lai viņus neizdotos atklāt un pieķert notikuma vietā.

Pārkāpumus izdara arī ļoti turīgi cilvēki, kuri, uzzinot par pāris desmit latu sodu, jautā: “Kas tad tā par naudu?”

„Noziegumi un pārkāpumi, kas saistīti ar zivju aizsardzību, ir strauji samazinājušies, gribētos ticēt, ka samazināsies vēl,” reida noslēgumā secināja U. Lencbergs.

Pirms mēneša rajona padome Valsts policijas rajona pārvaldei lietošanā nodeva jaunu motorlaivu, lai būtu iespējams veikt atpūtas kuģu satiksmes noteikumu ievērošanas

kontroli iekšējos ūdeņos. Policija turpina sadarboties arī ar Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoriem zvejas noteikumu kontroles veikšanā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
49

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
166

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi