Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Zāle varēja būt labāka

Druva
23:00
06.06.2008
58
200806070036378800

Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Gaidas” lopbarībai zāle jau nopļauta, tomēr laika apstākļu dēļ tā šogad izaugusi ne tik laba, kā citus gadus. Skādi nodarījis sausums un mežacūkas.

“Gaidu” saimniece Vita Dalbiņa stāsta, ka apmēram 50 hektāru platībā stiebrzāle jau nopļauta un satīta ruļļos. Jācer uz lietu un labi padevušos atālu. Vēlāk tikpat lielā platībā kā stiebrzāle pļauts tiks āboliņš.

Lauksaimniece atzīst, ka laika apstākļi šogad lopbarības gatavošanai nav labvēlīgākie, jo ir pārāk liels sausums. V. Dalbiņa skaidro, ka zāli ilgāk audzēt nav bijusi jēga, jo tā kļūtu kokaina, arī tās vērtība samazinātos.

” 2006. gadā bija tāda pati situācija kā šogad. Toreiz pļavas meklējām citos pagastos, lai kaut cik varētu nopļaut zāli un lopiem nodrošinātu barību. Šogad satraukuma nav, jo

vēl daudz ruļļu saglabājušies no pērnās vasaras. Vēl līdz vēlam rudenim barosim lopus ar pagājušā gadā sagatavoto barību.

Ja govis tur kūtī nepiesietas un ganībās nelaiž, tad skābbarības nekad nevar būt par daudz. Labāk visu, kas izaudzis, sagatavot, jo nekad nevar zināt, kāds būs nākamais gads,” skaidro V. Dalbiņa.

Līdz ar sausumu lielus postījumus izdara arī mežacūkas, kas savairojušās jūtami. Tās izrakņā un noposta pat pirmā gada zālāju sējumus.

Lai nodrošinātu ekonomiskāku darbību, šogad ar Eiropas fondu atbalstu nopirkts jauns traktors un prese. Saimniece uzskata, ka tas ir būtisks ieguldījums, jo ar šo tehniku strādāt būs iespējams vismaz piecus, astoņus gadus. Tehnika dod iespēju ruļļus izveidot lielākus, taču ar mazāku plēves patēriņu. Tas ir būtiski, jo cenas palielinās ne tikai benzīnam, bet arī plēvei.

Kā saimniecība iztur piena krīzi valstī? V. Dalbiņa atbild: “Ko dos vaimanāšana? Neko. Mēs situāciju, politiku ietekmēt nevaram. Redzējām taču, kā veicās skolotājiem un ārstiem.

Cenšamies izdzīvot. Citu risinājumu, kā vien strādāt, mums nav, jo jāpilda Eiropas saistības, kredītsaistības. Cik ilgi tā varēsim? Saimniecībā jau tā viss ir maksimalizēts, vairāk ne uz ko nevaru ietaupīt. Pašlaik atņemam vienīgi pa-ši sev – aizliedzam sev ko nopirkt, remontēt māju, bet govīm neko nenoņemam. Ja govs jābaro, tad jābaro, ja jāslauc, tad jāslauc.”

V. Dalbiņa uzskata, ka pārprofilēties pašlaik nav iespējams. Viss piemērots un izveidots atbilstoši piena lopkopības saimniecības vajadzībām un prasībām, uzcelta kūts, iegādāta tehnika. Saimniece uzsver, ka būtiskas ir zināšanas un 16 gados uzkrātā pieredze: “Es taču nevaru pēkšņi visu mainīt. Saka jau, ka no cukurbietēm varēja pāriet uz graudkopību, bet tas bija citādāk. Mēs esam ieguldījuši pavisam atšķirīgā nozarē.”

Saimniecībā ir 50 slaucamas govis, taču rudenī visas kūtī paredzētās 60 vietas, visticamāk, būs aizpildītas, jo pavasarī no Vācijas atvestas grūsnas teles.

Īpaša uzmanība saimniecībā tiek pievērsta, lai govis ir augstražīgas un dod kvalitatīvu pienu. Tas arī izdodas, pienu saimniecība pārdod lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Trikāta KS”. Par litru piena saimniekiem samaksā 17 santīmus, vēl pirms dažiem mēnešiem maksāti 27. V. Dalbiņa neslēpj – piena nozares krīzes rezultātā cena kritusies par desmit santīmiem. Tas ir būtisks samazinājums, un to saimniecība izjūt. “Vienmēr centos nepaļauties uz subsīdijām. Gatavojos tam, ka reiz tās var nebūt, bet šis ir pirmais gads, kad subsīdijas patiešām gaidu. Tāda tagad ir situācija,” secina V. Dalbiņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
28

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
40

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
169

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi