Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Sākt var arī ar mazumiņu

Monika Sproģe
00:00
27.11.2016
14
Piens1 1

Septiņi hektāri lauksaimniecības zemes un divas slaucamas govis – tādi bija Kocēnu novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības “Zilūži” pirmsākumi, kad to 1993. gadā nodibināja Jāņa Grasberga vecāki. Saimniecības darbībā iesaistoties visai ģimenei, izmantojot valsts atbalsta iespējas, saimniecība pamazām attīstījusies. Pašlaik “Zilūžos” ir 200 slaucamas govis, 850 hektāri zemes, audzē lopbarību un graudus. Šogad “Zilūži” ir Zemkopības ministrijas balvas “Sējējs” ieguvēji, tāpēc “Druva” brauca lūkot panākumu atslēgu.

Daļu saražotā piena saimnieki pārstrādā un realizē, paši piegādājot klientiem. Uz šādu piena realizācijas pieeju saimniekus pamudinājusi iepriekšējā piena krīze, kas bija 2008. gadā. “Toreiz realizējām tikai svaigpienu. Apbraukājām mājas un iepildījām pienu pircēja traukā. Ģenerējot idejas, piena pārstrāde man vienmēr likusi lauzīt galvu. Pašlaik paši gatavojam arī saldējumu, biezpienu, krējumu, jogurtu, kefīru, sviestu ar garšām un bez piedevām,” saka saimnieks Jānis Grasbergs, bet viņa brālis Valts piebilst: “Pirmie maršruti bija pa mīļākajām vietām uz Viļķenes pusi, Vecpiebalgu, bet tagad “Zilūži” aptver visu Vidzemi un iesniedzas arī Rīgā. “Zilūžu” saimniecībā viss sākās ar kodoliņu, proti, mums pašiem, bet tagad saimniecībā nodarbināti 29 cilvēki.”

Taujājot, kas var palīdzēt piensaimniekiem šajos grūtajos laikos, Jānis saka, ka tieša palīdzība nebūs nosaucama, jo viss atkarīgs no katras saimniecības apstākļiem: “Šis gads bija raksturīgs ar to, ka cieta gan graudu, gan piena nozare, parasti ir vai nu viens, vai otrs. Piensaimniekiem klasiski iesaka paplašināt vēl kādu blakus nozari, un tā parasti ir graudkopība. Vienmēr tā ir bijis – ja ir augsta piena cena, tad graudkopībā zema, un otrādi. Domāju, ka mūsu zemniekiem jātiecas uz to, lai maksimāli samazinātu pašizmaksu, par kādu var saražot graudu un piena tonnu. Uz pasaules tirgus fona mūsu pašizmaksai ir jābūt zemākai, jo mums ir zemākas darba resursu, degvielas un elektrības izmaksas, arī zemes resurss mums ir lētāks nekā ārzemēs, un tā ir mūsu lauksaimnieku priekšrocība. Latvijā piena pašizmaksai būtu jābūt mazākai par 25 centiem par kilogramu, un pie šādiem apstākļiem pasaules biržas piena cenu kritumam mūs nevajadzētu skart.”

Pēc Grasbergu domām, piena krīze, kas sākās pirms diviem gadiem un tagad beidzas, jo ir cenu kāpums, bija vairāk politiski izraisīta embargo dēļ ar Krieviju, jo mūsu apvidus strādāja uz austrumu kaimiņa pusi: “Ne tik daudz mēs paši tirgojām pienu uz Krieviju kā ķēdīte: mēs vedam uz Lietuvu, Lietuva uz Poliju un Polija uz Krieviju. Tiklīdz Krievijas tirgus aizvērās, ārzemju pārstrādātājiem mūsu pienu vairs nevajadzēja. Vietējā tirgū pienu nebija, kur likt, un tirgus uz Eiropu mums nemaz nebija veidots. Cena nokrita zem Eiropas cenas, kas vienubrīd bija 28 centi, mums tobrīd 16 centi. Tas ietekmē arī pārstrādes uzņēmumus, kas ir ieinteresēti paņemt vienā punktā pēc iespējas vairāk piena. Līdz ar to mazām saimniecībām vairāk jādomā par kooperāciju. Arī mēs, dienā saražojot sešas tonnas piena, skaitāmies maza saimniecība. Tātad nedaudz vairāk par divām tonnām piena mēs pārstrādājam un realizējām tiešā tirgošanā, bet pārējās četras tonnas nododam Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai (LPPKS) “Piena loģistika”, kuru 2015. gadā nodibināja 13 zemnieku saimniecības, kuras nodarbojas ar piena ražošanu.”

Brāļi Jānis un Valts uzskata, ka trīs lieli kooperatīvi uz visu Latviju ir īstā zelta atslēga, kā Latvijas zemniekam neiekļūt no vienas krīzes nākamajā. “Pašlaik ir aptuveni 90 mazi piena kooperatīvi, kas ir ļoti daudz. Savā saimniecībā mācāmies no ASV pieredzes, jo Eiropa ir pieradusi pie subsīdijām, līdz ar to arī pašizmaksas ir palaistas pašplūsmā. Amerikā subsīdiju nav- piens jāsaražo par tirgus cenu, bet mums piemaksā septiņus centus par kilogramu, un, ja mēs ar to vēl nevaram saražot, tad mēs nemākam saražot, tur tā bēda. Ja Latvijā darbotos tikai trīs lieli kooperatīvi un mēs pienu nodotu ar to starpniecību,savukārt pārstrādes uzņēmumi slēgtu līgumus ar kooperatīvu, kā tas notiek ar graudaudzēšanu, tad tirgus nebūtu tik mazs un saskaldīts. Tagad pārstrādātāji no ražotājiem vāc pa tonniņai graudu, pienu, kāds vēl diņģējas par cenām-tas viss prasa resursus. Manuprāt, pirkšanas – pārdošanas procesam jānotiek elektroniski un maksimums piecu minūšu laikā. Ar tādu pieeju mēs samazināsim pašizmaksu. ASV viens kooperatīvs dienā savāc precīzi visas Latvijas piena apjomu, un tur nelielā būdiņā sēž divi cilvēki: viens, kas koordinē, kur pienu vest; otrs – no kurienes vest. Savukārt mums pie katra mazā kooperatīva ir biroja ēka. Protams, mēs esam jauni. Atjaunotās Latvijas vēsture ir tikai 25 gadus jauna, kamēr ASV 200-300 gadu sena pagātne. Mēs vēl būvējam, ceļam, veidojamies, tāpēc arī tas jāiekļauj pašizmaksā, bet mācīties vajag. Katrā ziņā ,ja esi mazs, tad jāatrod sava niša. Ja vēlies industriāli strādāt, tad strādā ar 500 govīm vai arī domā kaut ko interesantu. Ar 50-100 govīm grūti dabūt zemu pašizmaksu,” bilst Jānis.

Pavisam saimniecība realizējusi 12 ES līdzfinansējuma projektus, un saimnieki atzīst, ka saistības ar bankām ir lielas. Visas ēkas un traktortehnika iegādāta, pateicoties projektiem, kas arī domāti izaugsmei. “Līdz 2020. gadam maksimāli jāapgūst projekti, kas paredzēti izaugsmei, jo pēc tam visas ES dalībvalstis spēlēs pēc vieniem noteikumiem un Latvija jau vairs nebūs jaunpienācēja, skaitīsimies vecā dalībvalsts, piepulcēsies jaunas, tad mūsu uzdevums būs palīdzēt tām,” tā Jānis.

Taujāts, kā nodrošināt lauksaimniecības nozares turpmāko attīstību, Jānis atbild: “Viss sākas no jebkura ierindas pilsoņa, kas ieiet veikalā, – cik mēs esam nacionāli? Mēs lamājam valdību, ka veikala plauktos pieejama Polijas prece, bet tirgus tā darbojas: ir pieprasījums, ir piedāvājums. Salīdzinot cenas veikala plauktos, vietējais iedzīvotājs izvēlas citas valsts preci tikai tālab, ka tā bijusi par diviem centiem lētāka. Tātad viņš sevi pārdeva divu centu dēļ, atbalstot ārzemju ražotāju. Ja mēs ar savu pienu gribētu iespraukties Somijas tirgū, mēs izgāztos, jo somi mūsu pienu nepirktu. Viņi ir ļoti nacionāli noskaņoti. Tāda attieksme jāpanāk arī savā valstī, tad būs, kas ražo un kas atbalsta vietējo ražotāju.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
42

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
97

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi