Novembrī Cēsīs notikuši vairāki incidenti, kas sabiedrībā izraisījuši plašākas diskusijas par drošību pilsētā. Naktī uz 18.novembri tika izsisti visi logi partijas “Vienotība” birojam Rīgas ielā, dažas dienas vēlāk ugunsgrēks izcēlās Ruckas muižas ēkā. Decembra sākumā Raiņa ielā lielā platībā dega vienstāvu noliktavas ēkas piebūve. Uz sarunu par situāciju pilsētā aicināju Cēsu pašvaldības policijas priekšnieku Valdi Sviķi, novada pašvaldības administrācijas vadītāju Jāni Gobu, šo jautājumu pārrunāju ar Valsts policijas Vidzemes reģiona Cēsu iecirkņa priekšnieku Aldi Pāži.
– Cilvēki atceras, ka notika vairākas šķūnīšu dedzināšanas vecpilsētā, tās tuvumā. Vai atkal iestājies dedzināšanas laiks?
A. Pāže: – Par abām minētajām lietām notiek izmeklēšana, tāpēc neko plašāk nevēlos komentēt, varu vien piebilst, ka nekādas paralēles starp notikumiem nevelkam. Tām nav saistības arī ar agrāk notikušajām dedzināšanām, jo viens no dedzinātājiem ir ieslodzījumā, otrs – ārstniecības iestādē.
Minētos notikumus pilsētā – dedzināšanu, logu izsišanu – negribu saistīt ar to, ka sliktāka būtu kļuvusi drošība, tā ir vienkārša sakritība.
J. Goba: – Šie negadījumi nedaudz satrauc cēsniekus, bet piekrītu, ka kopumā nekāda satraukuma par drošību pilsētā nav. Protams, ik palaikam notiek šādi gadījumi, ko izraisa cilvēki, kuri nerespektē nekādas sabiedriskās kārtības normas, kuri tendēti uz pārkāpumu izdarīšanu. Policijai jāstrādā, lai šos nekārtību cēlājus aizturētu.
V. Sviķis: – Ja runājam par izsistajiem “Vienotības” logiem, esmu pārliecināts, ka tā bija cilvēka apzināta rīcība, vērsta tieši pret šo objektu. Ja viņam būtu vēlme vienkārši izsist kādu lielu logu, to taču netrūkst visā Rīgas ielā. Varēja iet un sist visus, bet nē, viņš pie konkrētās ēkas pat atgriezās pēc 20 minūtēm, lai pabeigtu “darbu” līdz galam. Domāju, tas nebija darīts ar domu apdraudēt sabiedrības, cilvēku drošību.
J. Goba: – Tas nenozīmē, ka mums jāizliekas, ka nekas nav noticis. Katrs šāds gadījums liek padomāt, kā rīkoties, kā uzlabot situāciju, lai nekas tāds otrreiz neatkārtotos. Liek pārdomāt, vai policijas darbinieki – pašvaldības un valsts – darījuši visu iespējamo, lai to novērstu.
Taču arī iedzīvotājiem vajadzētu aktīvāk ziņot policijai, redzot, ka notiek kādas nekārtības, nelikumības. Cilvēks redz, nošausminās, tas arī viss. Nav jāiet un jācenšas ieviest kārtību, pietiek piezvanīt policijai, ka notikums piefiksēts.
– Vai videonovērošanas kameras sniedz nepieciešamo devumu drošības nodrošināšanā?
J. Goba: – Var jau teikt, ka tūkstoši iztērēti, rezultāts nav nekāds, es tam nepiekrītu. Vairāki vainīgie notverti, pateicoties tieši tam, ka videokamerās fiksēts pārkāpums. Piemēram, gadījums, kad kāds Rīgas ielā lēkāja pa mašīnām, sita tām stiklus. Cik reižu Līvu laukumā nav demolējuši strūklaku, gājuši tur peldēties, vainīgie piefiksēti un aizturēti. Saprotam, ka nepieciešams uzlabot videokameras, lai tās sniegtu iespējami labāku attēlu, ka pašvaldībai jādomā par atbilstošu ielu apgaismojumu.
Tomēr gribu teikt, ka arī iedzīvotāju attieksme pret savu pilsētu mainījusies. Kad pilsētā pirms vairākiem gadiem uzstādīja pirmos dekoratīvos puķu podus, to mūžs bija īss, jau pirmajās dienās tika sasisti, apgāzti, puķes izrautas. Tagad tie ir atsevišķi gadījumi.
V. Sviķis: – Tas, protams, neizslēdz šādu gadījumu atkārtošanos. Vasarā nakts dzīve pilsētā ir rosīgāka, kafejnīcas strādā, cilvēki lieto alkoholu un nenoliedzami ir skaļāki, bravurīgāki. Ļoti iespējams, ka garāmgājējiem tas nav patīkami, varbūt dažam pat bailīgi, taču ļoti reti fiksēti gadījumi, kad uzbrukts kādam garāmgājējam.
– Iedzīvotāji bieži pārmet, ka ielās neredz policistus.
V. Sviķis: – Policijas klātbūtne jau nav galvenais rādītājs, tas, kurš tendēts izdarīt noziegumu, to arī izdarīs.
J. Goba: – Policistu klātbūtne ielās var darboties arī pretēji, un tūrists, redzot ielās daudz policistu, var sākt domāt, ka te nav droši.
A. Pāže: – Man gan gribētos, ka policija – valsts policija, pašvaldības policija – ir vairāk redzama. Lai mazāk sēžam mašīnās, bet vairāk esam uz ielas. Izmaiņas, kas ar nākamo gadu notiks Valsts policijā, vērstas uz to, lai iecirkņa inspektori vairāk būtu redzami savās teritorijās. Arī tas ir preventīvais darbs. Manā uztverē īsts iecirkņa inspektors ir tāds, kurš savu teritoriju apstaigā kājām, nevis brauc ar mašīnu. Pilsētā iedzīvotāji grib redzēt policistus ielās, taču jāsaprot, kādi ir mūsu resursi, nevaram nolikt posteni pie katras mājas.
– Cēsīs izveidojusies laba sadarbība starp valsts un pašvaldības policiju.
J. Goba: – Manuprāt, pašvaldības policija ir liels atspaids Valsts policijai, kas savus spēkus var nekoncentrēt uz pilsētu, bet novirzīt uz iecirkņa pārējo teritoriju. Abas policijas sadarbojas, pašvaldības policija dodas talkā arī gadījumos, kad uz Veclaicenes šosejas Vaives pagastā notiek kāda avārija un nepieciešams regulēt kustību.
A. Pāže: – Sadarbība ar pašvaldības policiju notiek. Pagājušajā nedēļā notika tikšanās Valsts policijas vadības līmenī ar pašvaldību pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību starp valsts un pašvaldības policiju. Ir situācijas, kas dublējas, ko varētu atrisināt pašvaldības policija, bet tās tiek nodotas Valsts policijai. Likumā “Par policiju” rakstīts, ka pašvaldības policija ir atbalsts valsts policijai, lai to atslogotu, valsts policija varētu izmeklēt noziedzīgos nodarījumus. Protams, kopīga darbošanās sabiedriskās drošības nodrošināšanā ļauj palielināt kapacitāti.
– Ko vēl varētu uzlabot, lai cilvēki justos drošāki?
V. Sviķis: – Svarīgs faktors ir pilsētas apgaismojums. Tas palīdz nodrošināt labāku redzamību videonovērošanas kamerās, turklāt cilvēks uz apgaismotas ielas jūtas drošāk.
J. Goba: – Tagad, izstrādājot projektus kādas teritorijas labiekārtošanā, tiek paredzēts, ka uzstādīs videonovērošanas kameras, būs labāks apgaismojums. Teritorija, ko pašvaldības policija var novērot, arvien paplašinās. Smilšu laukumā uzstādījām kvalitatīvu kameru, kas reaģē uz kustību, pievelk tuvāk kustīgo objektu, kas ļauj fiksēt automašīnu numurus.
V. Sviķis: – Gribu gan norādīt, ka videonovērošanas kameras nav brīnumnūjiņa. Ja tā būtu, saliktu tās visos stūros un dzīvotu mierā. Taču droši varu apgalvot, ka tās daudz palīdz nekārtību novēršanā. Videokameru ierakstus aktīvi izmanto Valsts policija, tie nereti palīdzējuši notvert vainīgos. Videokameras palīdzējušas no publiskām vietām dabūt prom alkohola lietotājus. Tas nenozīmē, ka viņi dzer mazāk, bet to nedara publiskajās vietās – Vienības laukumā, stacijas tuvumā, Rožu laukumā.
– Vai nav domāts par papildu policistu pieņemšanu darbā, lai būtu vairāk patruļu?
– V. Sviķis: – Situācija nav tāda, ka būtu nepieciešami vēl policisti. Ja varam nodrošināt darbu pašreizējā režīmā, ar to pietiek. Vēl daži policisti nenozīmē, ka pilsētā vairs nekausies, nelietos alkoholu, nebūs sīkā huligānisma.
J. Goba: – Manuprāt, būtiski, ka tika nosargāts esošais režīms, ka pašvaldības policija strādā 24 stundas un septiņas dienas nedēļā. Ka nav kādu tukšo brīžu, lai gan vienu laiku tika runāts, ka finansējuma taupīšanas nolūkos pašvaldības policija varētu kādas dienas nestrādāt. Taču zināms no pieredzes, ka nelaime notiks brīdī, kad policijas nebūs.
V. Sviķis: – Tiem, kuri zvana pašvaldības policijai, ir vienalga, kāda diena vai kura diennakts stunda. Viņam vajag palīdzību konkrētajā brīdī, un jābūt šai drošības sajūtai, ka jebkurā brīdī to varēs saņemt.
– Var runāt par kādām problēmām?
J. Goba: – Galvenā problēma, ka pilsētā joprojām nav atskurbtuves. Jautājums uz priekšu virzās ļoti lēnām. Kā zināms, pirmais iepirkuma konkurss būvniecībai beidzās bez rezultāta, jo bija nemitīgas pārsūdzības. Tagad noslēdzies otrais iepirkums, esam saņēmuši 12 uzņēmumu pieteikumus, un ceru, ka šajā mēnesī pieņemsim lēmumu, kurš ir uzvarētājs. Tad nākamā gada sākumā varētu sākt būvniecības darbus, un jau vasarā vai rudenī uz atskurbtuvi varētu nogādāt pirmos klientus.
Esam vienojušies ar pārējiem septiņiem vēsturiskā Cēsu rajona novadiem, ka viņi atbalsta atskurbtuves izbūvi Cēsīs un gatavi nākt ar līdzfinansējumu, ja kāds no viņu novada nonāks atskurbtuvē.
V. Sviķis: – Atskurbtuves esamība mums atvieglotu darbu, jo nebūtu jālauza galva, kur likt kārtējo dzērāju. Tas arī uzlabotu kopējo drošību. Tagad, ja redzam, ka cilvēks pats saviem spēkiem var tikt mājās, ļaujam iet, bet tas nenozīmē, ka viņš aiziet, ka pa ceļam kaut ko nenodara citiem vai kāds nenodara pāri viņam. Vai, ja ģimenes skandālā konstatējam, ka kāds pārlieku iedzēris, varētu aizvest, lai izguļas. Tagad aizvedam uz policiju, pēc četrām stundām viņu izlaiž, viņš iet mājās un turpina skandalēt.
Mums bieži ir izsaukumi no dzelzceļa stacijas, kur aukstā laikā uzturas bezpajumtnieki. Ja viņi tur atklāti nelieto alkoholu, neko nevaram darīt, pat ja persona tur atrodas iereibusi. Ja būtu atskurbtuve, varētu nogādāt tur.
Komentāri