Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Krūmi pārtop naudā

Monika Sproģe
00:00
27.12.2016
98
Mareks Graholskis 10

Lauku atbalsta dienesta (LAD) aplēses liecina, ka tikai 15,8% no apsekotajiem 2 298 796 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir apstrādāta, bet liela daļa no tās aizaugusi ar krūmiem. Kas vienam posts un nelaime, citam iespēja. Tā līgatnietis Mareks Grahoļskis pirms četriem gadiem, dibinot “Abrus Ik”, aizaugušajās platībās saskatīja iespēju ražot šķeldu. “Mēs sākām no nulles. Pa šo laiku esam iegādājušies divus koku izvešanas traktorus, šķeldošanas tehniku, trīs kravas automašīnas. Eiropas līdzfinansējuma mums nav, toties ir laba sadarbība ar “Swedbank”. Viņi noticēja, ka mēs spēsim, un mēs darām, ko varam,” saka uzņēmējs.

Ja vēl nesen valdīja uzskats, ka mežsaimniecība ir biznesa un labas peļņas ādere, tad tagad lietas esot krietni pamainījušās, šķeldas ražošanai nepieciešamās investīcijas, lai arī mazākas nekā mežizstrādē, tomēr ir pietiekami augstas. M. Grahoļskis uzsver vēl dažus faktorus: “Ir mainījies eksports, kokmateriālu cenas ir krietni kritušās, līdz ar to mežizstrādes peļņa ir tuvu nullei. Taču apstāties arī nedrīkst.”

Uzņēmuma īpašnieks stāsta, ka lielākie pakalpojuma ņēmēji esot zemnieku saimniecības, privātpersonas un pašvaldības, kas vēlas sakopt ceļmalas. Šķelda pieprasīta apkures vajadzībām, taču pieprasījumam esot sezonāls raksturs: “Apkures sezonā šķeldas pieprasījums ir liels, bet vasarā niecīgs. Līdz ar to vasarā jāveido uzkrājumi, lai ziemā būtu, ko realizēt. Mēs strādājam visu cauru gadu. Darba pietiek, jo pakalpojumu sniedzam bez maksas. Par samaksu paturam kokus un krūmus, no kā saražojam šķeldu, bet saimniekam atstājam sakoptus laukus, notīrītas mežmalas un iztīrītus grāvjus. Manai komandai darba netrūkst.”

Rezervēti pret krūmu šķeldu daudziem liek izturēties plaši izplatītais viedoklis, ka tā esot mazāk kvalitatīva par meža šķeldu. Pret to gan uzreiz var iebilst, jo tieši meža šķelda, sevišķi no celmiem ražotā, satur daudz vairāk smilšu, kas, karstumā kūstot, veido stiklu un bojā kurtuvi. Krūmiem smiltis uzkrājoties vienīgi lapās. Tomēr vairāk par visu tas nav šķeldas, bet gan tehnoloģijas jautājums. Ja siltuma vai enerģijas ražotāji orientējas uz šķeldu, tad viņiem jāiegādājas arī attiecīgas iekārtas, kas pieejamas tirgū. Tad nekādas smiltis tos neapdraudēs. Savukārt šķeldas kvalitāti nosakot tās ražotāju pieredze un zināšanas.

“Abrus IK” saražoto šķeldu realizē Rīgā un piegādā pašvaldību katlumājām. “Tāpat sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Gadu gaitā redzam, ka Vidzemē sakopto platību ir arvien vairāk, tāpēc pievēršamies šķeldas ražošanai arī no mežizstrādes atlikumiem,” saka M. Grahoļskis, piebilstot, ka šajā darbā ir dažādi izaicinājumi, gan tīri tehniski, gan nozarei kopumā.

Līgatnietim šķiet, ka jaunie Ministru kabineta noteikumi mežizstrādē strādājošos nedaudz apdala. “No šī gada iekšzemē realizētai šķeldai ir ieviests reversais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīms. Nodokli valsts budžetā maksā tikai gala patērētājs. Proti, pēc vispārīgā principa pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan nodokli, kurš tam būtu jāieskaita valsts budžetā. Reversajā sistēmā pircējs pārdevējam samaksā tikai noteikto cenu, bet nodokli bez starpniekiem pats ieskaita valsts budžetā. Mūsu nozares produktiem PVN vairāk netiek atdots, taču mēs pērkam degvielu, auto rezerves daļas un tajā brīdī nodokli maksājam, tas nozīmē, ka tērējam savus līdzekļus, vēlreiz maksājot PVN. Šī sistēma domāta, lai izskaustu krāpniecību, bet, kas ir shēmotājs, tāpat sashēmos. Cilvēks pēc savas būtības meklē vietu, kur ir izdevīgāk, kur var nopelnīt. Uzņēmumu rada nolūkā gūt peļņu, bet traucē tas, ka valdībai nav skaidru vadlīniju, nav nākotnes plāna ne nodokļu politikā, ne pa nozarēm, līdz ar to cilvēki kaut ko iesāk, tad pamet, mēģina ko citu. Bizness neveicas, atkal pamet. Tautsaimniecībā jāievieš skaidrība, kas būs tas, ar ko mēs startēsim ne tik vien pašmājās, bet arī starptautiskā līmenī. Tā būtu daudz vienkāršāk plānot savu uzņēmējdarbības attīstības nākotni. Uzņēmēji Latvijā varētu justies drošāki, stabilāki.”
Otrreiz šāda veida uzņēmējdarbību M. Grahoļskis neuzsāktu: “Pirms četriem gadiem konkurence bija krietni mazāka un šķeldas cena bija augstāka pa 30%. Tagad šķeldas cena ir kritusies, bet degvielas cena ir tādā pašā līmenī, darbaspēka izmaksas kļūst tikai lielākas, neskatoties uz to, ka mūsu saražotā produkta cena krītas un krītas. Gaišāks skats nākotnē ir tikai tālab, ka šobrīd Rīgā tiek būvētas trīs lieljaudu koģenerācijas stacijas. Tur būs vajadzīgs milzīgs šķeldas daudzums, līdz ar to ir cerība, ka šķeldai cena varētu nedaudz pakāpties un mēs vēl dzīvosim.”

Vaicāts par darbaspēku, M. Grahoļskis nosaka: “Es nesaprotu šos vārdus – Latvijā ir bezdarbs! Drīzāk Latvijā nav normāla darbaspēka. Savu skādi nodara arī dīvaini valsts apgalvojumi. Tā, piemēram, kaut kādi dati, kas pauž, ka Latvijā esot cēlies labklājības līmenis. Skaidrs, ka pie manis ierodas darbinieks un prasa algas pielikumu, jo, redz, tā runā. Es skatos apkārt, bet neredzu to dzīves līmeņa uzlabojumu. Darbinieks palūkojas, arī neredz. Īstenībā nekas jau nav uzlabojies. Viss, kā bijis, tā palicis. Tāda tautas tracināšana ļoti nepatīk.”

Savulaik Vidzemes reģiona zemnieki šķeldu ievērojamos daudzumos no Skultes un Salacgrīvas ostām eksportēja uz Skandināvijas valstīm. Kopš pagājušā gada eksporta apjomi samazinājušies un vidzemnieki šķeldu ved uz Igauniju, kur uzceltas vairākas lielas ar šķeldu kurināmas katlumājas un koģenerācijas stacijas. Interesanti, ka mūsu ziemeļu kaimiņi par šķeldu maksā vairāk nekā skandināvi, kuri turpina ražotājiem un eksportētājiem diktēt savus nosacījumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
9

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
51

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
40

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi