Redakcijā apsveikuma kartītes ar vēlējumu aizvadītajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā krājas uz galda. Tik dažādas, krāsainas. Un krietni vairāk nekā iepriekšējo gadu nogalēs. Pamazām vien vecā tradīcija – sūtīt apsveikuma kartītes – atgriežas, ir tipogrāfiski iespiestas, ir pašu darinātas. Ar dzejas rindām un labiem vārdiem. Vēlējums, ja ne ar roku rakstīts, tad vismaz parakstīts, lai saņēmējs zina, kurš tieši šo labo vēsti sūta.
Cilvēki sveicienus un vēlējumus sūtījuši arī ļoti senos laikos. Pavisam ne tik sen bija arī tādas apsveikumu telegrammas. Tad labos vārdus un kādu bildīti sūtīja pa faksu, pēdējos gados aizvien vairāk e-pastā. Ja pirmajos gados tos tiešām izdrukāja, nu vairs ne. Godīgi sakot, daudzi paliek pat neatvērti. Steidzīgs laiks. Bet apsveikuma kartīte, nolikta pie eglītes, uz galda, palodzes vai citā redzamā vietā vairākkārt tiek paņemta rokās, pārlasīta. Domās sūtīti labu vārdu vēlējumi rakstītājam.
Par apsveikuma kartīšu prototipu daži uzskata viduslaiku gravīras un litogrāfijas ar kristietības motīvu attēlojumiem. Tās arī pasniedza kā dāvanas Lieldienās un Ziemassvētkos. Vēlāk uz gravīrām sāka attēlot ne tikai reliģiskas tēmas, tās izmantoja kā ielūgumus uz svinībām. Ķīnieši domā, ka kartītes radušās no vizītkartēm, kuras pēc Senās Ķīnas etiķetes prasībām bija pieņemts atstāt pie mājas sliekšņa, ja apsveicējs nebija sastapis mājās apsveicamo. Uz vizītkartēm nebija zīmējuma, tās bija sarkanā krāsā, uz tām vēlējumi. Parasti tika vēlēta veselība, ilgs mūžs, laime un labklājība.
Tiek uzskatīts, ka pirmo mūsdienīgo Ziemassvētku kartīti radīja angļu mākslinieks Dobsons 1794. gadā. Kartītē, kuru viņš uzdāvinājis draugam, bija attēlota ziemas ainava un ģimene pie eglītes. Pirmā drukātā un pa pastu nosūtītā Ziemassvētku kartīte bija 1843. gadā. To sūtīja sers Henrijs Kouls Apvienotajā Karalistē. Kartītes zīmējumu radīja H. Koula draugs mākslinieks Džons Horslijs. Kartītē redzama ģimene, kura pulcējusies ap Ziemassvētku pusdienu galdu, bet abās sānu daļās attēloti ļaudis, kas aprūpē nabadzīgos. Pēc šīs skices Londonā tika izgatavots 1000 melnbaltu kartīšu, ko pēc tam izkrāsoja ar roku. Daudziem bijušas pretenzijas pret kartīti, jo tajā attēlots bērns, kuram tiek pasniegta vīna glāze. Mūsdienās ir saglabājušās apmēram desmit šīs tirāžas kartītes.
Pasta atklātņu, tas ir, vēstuļu bez aploksnes, izgudrotāji skaitās franču – prūšu kara dalībnieki 1870. gadā. Karavīriem vēstuļu papīra un aplokšņu aptrūkās, viņi, lai nodotu ziņu tuviniekiem, izmantoja no kartona izgrieztus taisnstūrus. Ja laikā starp kaujām nebijis, ko darīt, karavīri šos taisnstūrus izrotājuši ar zīmējumiem.
Viss attīstās – arī apsveikuma kartītes līdz ar poligrāfijas attīstību vizuāli mainās, tematiku nosaka laikmets. Bet vēlējumu saturs nemainās.
“Druvai” adresētie apsveikumi ir ne tikai mums, redakcijas darbiniekiem, arī ikvienam lasītājam. Kopā pāršķirstīsim kartīšu kaudzīti, palasīsim.
“Lai ikvienā no mums mājo sirsnība, ticība brīnumiem un apņēmība jauniem darbiem!” novēlējis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sūtītajā apsveikumā jauno gadu novēl krāsainu, idejām bagātu un veiksmīgu! Mierpilnu jauno gadu ikvienam novēlējis Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, bet skaistiem notikumiem bagātu – Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Apsveikumā, kuru Valmieras pilsētas pašvaldības vārdā parakstījis domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, vēlēts radošs un panākumiem bagāts nākamais gads. Var vien piebilst, ka apsveikuma kartītes autors ir Valmieras Mākslas skolas audzēknis un nauda, kas iztērēta par tās iegādi, tiek ziedota Valmieras novada fondam ieceru un projektu īstenošanai. Kartītei klāt no koka izgriezta eglīte ar uzrakstu “Valmiera”.
“Lai 2017.gadā būtu darbs, kas iepriecina, draugi, kuriem var uzticēties, domas, kas nes gaismu, un idejas, kas spārno,” apsveikumā, uz kura lepni gozējas gailis, novēl “Latgales Drukas” vadītāja Ilona Kazaka. Komunikāciju aģentūra “Tava”, “Druvas” sadarbības partnere, apsveikumam izmantojusi 12 pazīstamu rakstnieku un dzejnieku citātus, katram mēnesim savu, kas izskan kā atziņa. Kaut vai – “Netici blēņām, bet zini, ka arī viena pagale deg” (O.Vācietis) vai “Ja jautājumu nav, tad atbildes netiks dotas” (Velta Sniķere), vai “Viss mainās, lēnām, ātri – ļoti drīz, bet mainās viss, turklāt – uz labu viss” (Mirdza Bendrupe). “Jaunā gada tuvošanās vieš mūsos cerības un iedvesmo jauniem mērķiem!” atgādina un reizē ikvienam novēl AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone, bet SIA “CDzP” kolektīva vārdā Ģirts Beikmanis: “Lai Ziemassvētku miers un klusums dod spēku visu cerību un domu piepildījumam Jaunajā gadā!” Uz galda vēl citu iestāžu, organizāciju apsveikumi, vēlējumi… Katrs īpašs, paldies!
“Druva” cītīgā lasītāja, krustvārdu mīklu autore Vizma Kronīte pati darina apsveikumus. Nākamā gada vēlējumu “Druvai” – lai neapsīkst radošā dzirksts un pietiek enerģijas atspoguļot notikumus avīzes slejās visa nākamā gada garumā -, rotā lepns, pārliecināts, draudzīgs un gudrs gailis.
Lai mums visiem piepildās vēlējumi, kurus sakām cits citam!
Komentāri