Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Vidzemes ūdenskrātuvēs papildina zušu krājumus

Jānis Gabrāns
13:32
11.05.2017
83
Zusi Fotomarta

Daudzās Vidzemes upēs un ezeros šonedēļ zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvji kopā ar Valsts vides dienesta inspektoriem ielaida zušu mazuļus, lai veicinātu šīs zivju sugas populācijas palielināšanos. “BIOR” zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Birzaks pastāstīja, ka Eiropas Savienībā pieņemta regula, kas nosaka, ka visām dalībvalstīm jāiesaistās zušu krājumu atjaunošanā: “Gribu uzsvērt, ka mazuļu ielaišana Latvijas ūdenstilpēs tiek veikta, lai saglabātu zušu sugu mūsu valstī, nevis lai papildinātu zvejas un makšķerēšanas resursus. Zutis ir aizsargājama suga, pēdējās desmitgadēs tās īpatņu skaits būtiski samazinājies visā Eiropā, tāpēc mazuļu ielaišanas programmu finansē Eiropas Savienība.”

Šonedēļ ūdenskrātuvēs ielaists vairāk nekā miljons zušu mazuļu, kas uz Latviju pirmdien atceļoja no Lielbritānijas. Pēc inventarizācijas veikšanas Doles zivjaudzētavā zušu mazuļi tika nogādāti Vidzemes, Zemgales un Pierīgas upēs un ezeros.

J. Birzaks stāsta, ka cilvēki vēl nav iemācījušies izaudzēt zušu mazuļus, tāpēc tie tiek iegūti nozvejas ceļā, taču ar ļoti saudzīgām metodēm. Uz Latviju atvestie zušu mazuļi iegūti Liel­britānijā laikā, kad tie ienāk upēs no Sargasu jūras, kas ir zušu nārsta vieta. Mazuļi tiek noķerti ar īpaši smalka tīkla murdiem, kas līdzīgi tauriņu ķeramajiem. No­zvejas brīdī zušu mazuļi ir apmēram septiņus centimetrus gari.

“Labākā zušu mazuļu nozvejas sezona ir janvārī, tad tie kādu laiku tiek turēti īpašos baseinos, pirms vest uz Latviju. Mums ir nosacījums, ka tos laižam maija sākumā, kad ūdens nedaudz iesilis, jo zivs sāk baroties tikai pie kādiem +10 grādiem. Patiesībā šobrīd būtu vēl nedaudz par agru, jo pavasaris ļoti iekavējies, ūdens nav pietiekami uzsilis, bet arī Lielbritānijā tos ilgāk nevarēja turēt,” skaidro “BIOR” pārstāvis.

Zušu krājumu papildināšana Latvijas ezeros un upēs tiek veikta saskaņā ar Latvijas Nacionālo zušu krājumu pārvaldības plānu. Tas nosaka, ka mazuļi tiek laisti tajās upēs un ezeros, kur ceļā uz jūru nav šķēršļu spēkstaciju veidā. Ja zušiem nāktos doties cauri turbīnām, mirstība palielinātos, lai gan tāpat tā jau ir liela. J. Birzaks norāda, ka optimistiskākajā variantā no tagad ielaistajiem izdzīvos un pieauguša zuša vecumu sasniegs vien kādi desmit procenti: “Tāpēc zivīm ir tik daudz pēcnācēju, ka liela daļa iet bojā.”

Kopumā no Lielbritānijas piegādāti apmēram 1,05 miljoni zušu mazuļu, par ko samaksāts 231 000 eiro. Kā jau minēts, izmaksas pilnībā segtas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda. Vid­zemē visvairāk zušu mazuļu ielaists Burtnieku ezerā – apmēram 400 600 – un Gaujā – aptuveni 106 000 mazuļu. Gaujā zivis ielaistas Cēsīs, Līgatnē, Valmierā, Siguldā un Virešos. Vēl zivju krājumi papildināti Limbažu Liel­ezerā, Salacā, Vitrupē un citviet.

J. Birzaks stāsta, ka zušu mazuļi pēc ielaišanas Gaujā, paklausot migrācijas instinktam, virzīsies augšup pa straumi un uzturēsies seklākās un akmeņainākās vietās, kur iespējams paslēpties. Gada laikā tie paaugsies līdz 15 centimetriem. Viņš norāda, ka makšķernieki šonedēļ ielaistos zušus sāks manīt pēc pieciem gadiem, kad tie būs 30 – 40 cm gari, taču tos drīkst ķert, kad tie sasniedz 50 centimetrus.

“Pēc aptuveni pieciem se­šiem gadiem daļa nu jau pieaugušo zušu varētu sākt sajust vēlmi doties uz nārsta vietām Sargasu jū­rā, bet daļa paliks tepat, nodzīvojot pat 20 – 30 gadus. Tomēr kat­ru gadu kāda daļa migrē prom. Pēc nārsta zivs iet bojā, bet pēcnācēji atgriežas savu vecāku dzīves vietās. Zušu resursu atjaunošanas plāna kopējā ideja – palielināt pieaugušo zušu daudzumu, kas migrē uz okeānu, lai pēc tam zušu krājumi papildinātos ar mazuļiem no nārsta vietām,” stāsta J. Birzaks.

Iesāktais darbs turpināsies arī nākamgad, kad zušus laidīs Kur­zemes upēs, Daugavas lejtecē, Pierīgas ezeros.
Zušu mazuļi, īstenojot līdzīgu projektu, Latvijas ūdenstilpēs tika ielaisti arī 2012.gadā, un kontrolzvejas dati apliecina zušu skaita pieaugumu.

Ne jau tikai zušu krājumi šogad tiks papildināti, ūdenskrātuvēs nonāks arī daudzu citu zivju sugu mazuļi. Informācija vēsta, ka šogad no zivjaudzētavām dabiskajos ūdeņos tiks ielaisti apmēram 14 miljoni lašu, taimiņu, līdaku un citu zivju sugu mazuļi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
42

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
97

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi