Frančeska Ilstere ir piecu bērnu māmiņa, palīdzējusi aprūpēt 14 mazbērnus un nu jau ir vecvecmāmiņa četriem mazuļiem. Kopā ar vīru Jāni aizvadīti piecdesmit laulības gadi. Šodien, Mātes dienā, viņi uzņems viesus.
– Kādas ir sajūtas par Mātes dienu?
– Tie ir skaisti svētki, kas jāsvin! Protams, bērniem mamma jāatceras arī ikdienā, bet šajā dienā viss tomēr liekas tā īpašāk. Arī mani bērni, kuri var – atbrauc, kuri netiek – piezvana!
– Kāda ir ikdiena ar tik kuplu ģimeni?
– Parasti mājās esam tikai mēs ar vīru. Bet to, ka ģimene ir liela, izjūtu ik dienu. Mēs bieži sazvanāmies. Tā kā esam tik daudzi, tad, protams, arī jubilejas sanāk ļoti bieži. Ja neizdodas aizbraukt ciemos, tad viens otru apsveicam pa telefonu. Kad bērni ar ģimenēm atbrauc ciemos, tad mūsu mājā ir patīkama rosība. Man pat tagad ir neiespējami iedomāties, kāda būtu dzīve ar mazāku ģimeni.
– Vai jau pirms pirmā bērna zinājāt, ka gribēsiet lielu ģimeni?
– Nē, tas pavisam noteikti nebija plānots. Viss notika pats no sevis. Neteikšu, ka audzināt piecus bērnus bija viegli. Nē, gluži pretēji – tas bija pat ļoti, ļoti grūti! Bet esmu priecīga, ka man bērni ir, un neparko negribētu kaut ko mainīt. Sākums gan bija pavisam smags – apvienot darbu ar rūpēm par bērniem. Katru rītu bija jāapkopj lopiņi un tad vēl jāpaspēj sagatavot visus bērnus skolai. Bija, ko noskrieties. Tagad, atskatoties uz tā laika notikumiem un ikdienu, gribas teikt, ka labu darbu esam izdarījuši.
– Kādas ir lielas ģimenes priekšrocības?
– Ļoti novērtēju to, ka man vienmēr ir kāds, ko gaidīt! Tāpat esmu priecīga, ka ir, ar ko parunāties. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi – ka neesi viens un tev vienmēr blakus ir ģimene. Jo tieši ģimene ir tā, kas vienmēr atbalsta un tur par tevi rūpi. Lai arī kur tu būtu un ko darītu, jāatceras, ka tev ir tava ģimene!
– Kāda ir mātes loma ģimenē?
– Mamma ir paraugs bērniem. Tādēļ ļoti svarīgi, lai vecāki bērniem ieaudzinātu pareizu ģimenes modeli un iemācītu to, kas ir slikti un kas labi. Manuprāt, vārds māte pats par sevi ir ļoti stiprs. Un mammas jau tādas arī ir. Pat ja reizēm liekas, ka kaut ko nevari izdarīt, savu bērnu un ģimenes labā mamma darīs visu un līdz pēdējam! Mammas ir cīnītājas.
– Kā sevi raksturotu kā mammu, vecmāmiņu un vecvecmāmiņu?
– Tas laikam būtu jāprasa manai ģimenei, bet man pašai šķiet, ka es biju un esmu diezgan skarba un stingra mamma. Vienmēr liku daudz strādāt, neucinājos. Ar mazbērniem jau kļuvu pielaidīgāka un maigāka. Savukārt mazmazbērnus tā īsti lutinu! Tas, iespējams, saistīts ar to, ka agrāk, kad bērni bija mazi, mums, vecākiem, ikdiena pagāja, strādājot no rīta līdz vakaram. Nebija laika izklaidēm. Bet tagad, kad dzīvojam mājās, varam laiku un uzmanību veltīt mazmazbērniņiem. Kad zinām, ka kāds brauks ciemos, jau laikus iepērkam našķus un kārumus. Man ļoti patīk lutināt savus mazmazbērniņus.
– Vai bērni, mazbērni un mazmazbērni bieži nāk pēc padoma?
– Jā! Mēs ar vīru joprojām jūtamies noderīgi un vajadzīgi. Padomus vairāk gan prasa vīram. Bet nereti arī mēs kaut ko nezinām, un tad zvanām bērniem. Esmu lepna, ka visi mani bērni ir izskoloti un strādā labos darbos. Jomas, kuras pārstāv bērni, ir visdažādākās – elektriķis, prokurors, skolotāja, zemnieku saimniecības vadītāja un grāmatvede. Ja ir kas neskaidrs, mums ir, kam lūgt padomu!
– Kāda būtu veiksmes formula, lai bērni izaugtu par labiem cilvēkiem?
– Visa pamatā ir darbs. Vecākiem saviem bērniem jāiemāca strādāt. Atnākot no skolas, nedrīkst atkrist dīvānā un skatīties filmas, spēlēt spēles datoros vai planšetēs. Vienalga, vai ģimene dzīvo lielā saimniecībā, mazā mājiņā vai pavisam mazā dzīvoklītī, darbu atrast var vienmēr. Tāpat jāprot noteikt stingras robežas, ko bērns drīkst un ko nedrīkst darīt.
– Kā ģimenē tiek svinēti svētki? Vai bieži izdodas sanākt visiem kopā?
– Vairākas reizes gadā visi sanākam kopā, piemēram, Ziemassvētkos. Jau iepriekš norunājam, kad tiksimies, lai visi varētu izbrīvēt laiku. Nekad nav tā, ka bērni ierodas un šeit viss jau ir sagatavots. Visa ģimene piedalās mielasta gatavošanā, galda klāšanā. Sēžam kopā pie skaista, gara galda. Bet, protams, gribētu, lai šo kopīgās tikšanās reižu būtu vairāk! Tajās reizēs, kad ciemos atbrauc visi bērni ar savām ģimenēm, šeit notiek liela rosība. Protams, gadās arī dažādi kuriozi. Mēdzam sajaukt viens otra vārdu. Bet tas šķiet pavisam normāli, ja mājā ir vairāk nekā divdesmit cilvēku.
Komentāri