Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Būt mammai – skaisti, bet atbildīgi

Madara Ozoliņa
23:00
13.05.2017
101
Franceskaa

Frančeska Ilstere ir piecu bērnu māmiņa, palīdzējusi aprūpēt 14 mazbērnus un nu jau ir vecvecmāmiņa četriem mazuļiem. Kopā ar vīru Jāni aizvadīti piecdesmit laulības gadi. Šodien, Mātes dienā, viņi uzņems viesus.

– Kādas ir sajūtas par Mātes dienu?
– Tie ir skaisti svētki, kas jāsvin! Protams, bērniem mamma jāatceras arī ikdienā, bet šajā dienā viss tomēr liekas tā īpašāk. Arī mani bērni, kuri var – atbrauc, kuri netiek – piezvana!

– Kāda ir ikdiena ar tik kuplu ģimeni?
– Parasti mājās esam tikai mēs ar vīru. Bet to, ka ģimene ir liela, izjūtu ik dienu. Mēs bieži sazvanāmies. Tā kā esam tik daudzi, tad, protams, arī jubilejas sanāk ļoti bieži. Ja neizdodas aizbraukt ciemos, tad viens otru apsveicam pa telefonu. Kad bērni ar ģimenēm atbrauc ciemos, tad mūsu mājā ir patīkama rosība. Man pat tagad ir neiespējami iedomāties, kāda būtu dzīve ar mazāku ģimeni.

– Vai jau pirms pirmā bērna zinājāt, ka gribēsiet lielu ģimeni?
– Nē, tas pavisam noteikti nebija plānots. Viss notika pats no sevis. Neteikšu, ka audzināt piecus bērnus bija viegli. Nē, gluži pretēji – tas bija pat ļoti, ļoti grūti! Bet esmu priecīga, ka man bērni ir, un neparko negribētu kaut ko mainīt. Sākums gan bija pavisam smags – apvienot darbu ar rūpēm par bērniem. Katru rītu bija jāapkopj lopiņi un tad vēl jāpaspēj sagatavot visus bērnus skolai. Bija, ko noskrieties. Tagad, atskatoties uz tā laika notikumiem un ikdienu, gribas teikt, ka labu darbu esam izdarījuši.

– Kādas ir lielas ģimenes priekšrocības?
– Ļoti novērtēju to, ka man vienmēr ir kāds, ko gaidīt! Tāpat esmu priecīga, ka ir, ar ko parunāties. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi – ka neesi viens un tev vienmēr blakus ir ģimene. Jo tieši ģimene ir tā, kas vienmēr atbalsta un tur par tevi rūpi. Lai arī kur tu būtu un ko darītu, jāatceras, ka tev ir tava ģimene!

– Kāda ir mātes loma ģimenē?
– Mamma ir paraugs bērniem. Tādēļ ļoti svarīgi, lai vecāki bērniem ieaudzinātu pareizu ģimenes modeli un iemācītu to, kas ir slikti un kas labi. Manuprāt, vārds māte pats par sevi ir ļoti stiprs. Un mammas jau tādas arī ir. Pat ja reizēm liekas, ka kaut ko nevari izdarīt, savu bērnu un ģimenes labā mamma darīs visu un līdz pēdējam! Mammas ir cīnītājas.

– Kā sevi raksturotu kā mammu, vecmāmiņu un vecvecmāmiņu?
– Tas laikam būtu jāprasa manai ģimenei, bet man pašai šķiet, ka es biju un esmu diezgan skarba un stingra mamma. Vienmēr liku daudz strādāt, neucinājos. Ar mazbērniem jau kļuvu pielaidīgāka un maigāka. Savukārt mazmazbērnus tā īsti lutinu! Tas, iespējams, saistīts ar to, ka agrāk, kad bērni bija mazi, mums, vecākiem, ikdiena pagāja, strādājot no rīta līdz vakaram. Nebija laika izklaidēm. Bet tagad, kad dzīvojam mājās, varam laiku un uzmanību veltīt mazmazbērniņiem. Kad zinām, ka kāds brauks ciemos, jau laikus iepērkam našķus un kārumus. Man ļoti patīk lutināt savus mazmazbērniņus.

– Vai bērni, mazbērni un mazmazbērni bieži nāk pēc padoma?
– Jā! Mēs ar vīru joprojām jūtamies noderīgi un vajadzīgi. Padomus vairāk gan prasa vīram. Bet nereti arī mēs kaut ko nezinām, un tad zvanām bērniem. Esmu lepna, ka visi mani bērni ir izskoloti un strādā labos darbos. Jomas, kuras pārstāv bērni, ir visdažādākās – elektriķis, prokurors, skolotāja, zemnieku saimniecības vadītāja un grāmatvede. Ja ir kas neskaidrs, mums ir, kam lūgt padomu!

– Kāda būtu veiksmes formula, lai bērni izaugtu par labiem cilvēkiem?
– Visa pamatā ir darbs. Vecākiem saviem bērniem jāiemāca strādāt. Atnākot no skolas, nedrīkst atkrist dīvānā un skatīties filmas, spēlēt spēles datoros vai planšetēs. Vienalga, vai ģimene dzīvo lielā saimniecībā, mazā mājiņā vai pavisam mazā dzīvoklītī, darbu atrast var vienmēr. Tāpat jāprot noteikt stingras robežas, ko bērns drīkst un ko nedrīkst darīt.

– Kā ģimenē tiek svinēti svētki? Vai bieži izdodas sanākt visiem kopā?
– Vairākas reizes gadā visi sanākam kopā, piemēram, Ziemas­svētkos. Jau iepriekš norunājam, kad tiksimies, lai visi varētu izbrīvēt laiku. Nekad nav tā, ka bērni ierodas un šeit viss jau ir sagatavots. Visa ģimene piedalās mielasta gatavošanā, galda klāšanā. Sēžam kopā pie skaista, gara galda. Bet, protams, gribētu, lai šo kopīgās tikšanās reižu būtu vairāk! Tajās reizēs, kad ciemos atbrauc visi bērni ar savām ģimenēm, šeit notiek liela rosība. Protams, gadās arī dažādi kuriozi. Mēdzam sajaukt viens otra vārdu. Bet tas šķiet pavisam normāli, ja mājā ir vairāk nekā divdesmit cilvēku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
49

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
166

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi