Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Pikniks ar augstskolas pasniedzējiem

Mairita Kaņepe
23:00
06.06.2017
51
Pikniks Valmieraa 1

“Meklē vietu, kur labāk augt?” – tāds vaicājums Valmierā tagad rotā lielo namu Cēsu ielā pašā Gaujas krastā. Uzmanību pievērš arī zīmējums – vesela rinda puķu podiņu, kuros labi jūtas jaunie, zaļie augi. Šādi gājējus un braucējus, kas dodas pa Gaujas tiltu Valmierā, uzrunā Vidzemes Augstskola. Tā aicina jauniešus domāt par studijām un izvēlēties kādu no sešiem studiju virzieniem.

Skolu jaunieši, kurus interesē, vai Vidzemes Augstskola būs īstā, kur viņiem pilnveidoties, apgūt profesiju, sestdien patiešām devās uz Gaujas malu. Viņiem bija jautājumi, kas vēl jānoskaidro, bet augstskola bija izsludinājusi, ka sarunas jūnija dienā no auditorijas pārceltas uz brīvdabu. Pikniks ar pasniedzējiem notika pie augstskolas nama, ēkas Gau­jas pusē, kur zālienā novietots smagnējs piknika galds un soli. Saplaukstot lapām, šī vieta līdzās Valmieras galvenajai artērijai – tiltam, divu Valmieras pušu savienotājam – todien bija zināma tikai tiem, kas vēsti par pikniku bija pamanījuši augstskolas mājaslapā. Tātad tiem jauniešiem, kuri seko līdzi augstskolas rosībai Valmierā.

Jauniešu cienāšana ar piknikam saceptām maizītēm, siltu un auks­tu dzērienu izvēli no termosa vai lielās krūzes – tā sākās tikšanās, pārvarot jauniešos mulsumu par iepazīšanos ar augstskolas pasniedzējiem. Ar katru minūti sanākušie kļuva brīvāki, jautājumu vairāk, sarunas aizvien kaismīgākas, bet citiem valmieriešiem ne jausmas par tām. No tilta skatu uz piknika vietu pie augstskolas ēkas aizsedz Gaujas krastā sakuplojušie koki. Auto­busu gaidītājiem Valmieras autoostā pat prātā nevar ienākt, ka tepat aiz trokšņainā transporta mezgla, kur ir arī augstskolas nams Cēsu ielā, ir zaļa pļaviņa.

Studiju saturs, prakses vietas, vēlāk darba iespējas – jautājumi, ar kuriem piknikā skolu jaunieši apbēra pasniedzējus. Ar topošajiem studentiem runāt bija nākuši arī esošie studenti. Skolu beidzēji gribēja zināt, kāpēc informācijas tehnoloģijas būtu jāstudē tieši Vid­zemes Augstskolā, cik mūsdienīgas laboratorijas ir augstskolas rīcībā. Meitenes no Valmieras Pār­gaujas ģimnāzijas interesējās par studijām komunikācijā un žurnālistikā. Betija Zariņa, stāstot, ka visai nopietni aizrāvusies ar fotogrāfēšanu, izteica vēlmi studiju gados šo aizraušanos padarīt par profesionālu nodarbi, apgūstot komunikācijas un mediju studiju virzienu. Šīs programmas direktore Agnese Karaseva atbildēja uz skolnieču jautājumiem par mācību iespējām un pavēstīja arī to, ka augstskola ieguvusi finanses, kuras izmantos multimediju laboratorijas izveidošanai.

“No mūsu klases Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā gandrīz visi dosies studēt uz Rīgu,” stāsta skolnieces. Tur studēšot psiholoģiju, loģistiku, vēl ko citu. Pirms tam daļa klasesbiedru vasaru izmantošot, lai pastrādātu ārzemēs un nopelnītu naudu. Valmieras meitenes Betija Zariņa un Santa Esmeralda Vilne izpētījušas, ka, stājoties augstskolā, nebūtu vēlams palikt ārpus valsts budžeta apmaksātām studiju vietām, jo tad jārēķinās ar gada maksu studijām – 1558 eiro.

Konkurenci vidzemniekiem arvien vairāk veido rīdzinieki, kuri pamanījuši Vidzemes Augst­skolu, gatavi studēt tieši te. Jau­nieši noskaidrojuši, ka Valmierā var iegūt labu izglītību un pēc tam tikt pie darba specialitātē Rīgā. Tāda pati informācija par bijušajiem audzēkņiem ir arī pasniedzējai Agnesei Karasevai. Rudenī Vidzemes Augstskola krāšņi atzīmēja 20.jubileju. Pirms tās sīkāk pētīts, kur strādā absolventi. “Augstākā izglītība Lat­vijā nodrošinās lielākus ienākumus. Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš to apgalvoja, balstoties uz pētījumiem,” sarunā ar jauniešiem stāstīja komunikācijas un mediju studiju direktore.

Par nākamo piknikā spriesto tēmu kļūs jauniešu uzskati. Kā piemērs kļūst neticami veiksmīgā Stīva Džobsa ceļš uzņēmējdarbībā, sākot to bez atbilstošas akadēmiskas izglītības, bet ar spožu ideju. Pasniedzēji piekrīt, ka laba ideja pati par sevi ir veiksme uzņēmuma veidošanā, bet apšauba, vai informāciju tehnoloģiju uzņēmums, kāds veidojās S. Džoba vadībā, varētu piedzīvot tādu izrāvienu, ja darbā nebūtu pieņemti cilvēki, kuri gadiem studējuši, līdz kļuvuši par augsta līmeņa programmētājiem. Sarunu tēma noslēdzas ar pārdomu vielu jauniešiem, cik lielā mērā progresu veicina intuīcija un veiksme un cik daudz vajadzīgas zināšanas.

Skolēni, ar Valmieras pasniedzējiem un studentiem piknikā pavadījuši stundas divas, uzzināja arī to, ka Vidzemes Augst­skolai izdevies kļūt par līderi Latvijā tūrisma izglītībā. Daļa pārliecinājās, ka augstskola būs piemērota meharonikas vai arī būvniecības studijām. Savukārt studenti varēja vidējo mācību iestāžu absolventiem pastāstīt, kā pabijuši arī jaunceltnēs to tapšanas laikā Cēsīs – koncertzālē, ugunsdzēsības depo, bibliotēkā, bet programmā “Koka ēku celt­niecība un ekobūves” jauniešiem veiksmīgu piemēru sniedz uzņēmums “Dores” Ieriķos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
51

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
118

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
170

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi