Jāņu siera recepte pārmantota no paaudzes paaudzē līdz mūsdienām. Jāņu sieru jau daudzus gadu desmitus ražo arī lielražotāji – piena pārstrādes uzņēmumi. Nu jau trīs gadus Jāņu siers iekļauts Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību produktu reģistrā. Kooperatīvā piensaimnieku sabiedrība “Straupe” ir viens no sešiem uzņēmumiem Latvijā, kas drīkst lietot savam ķimeņu sieram šo īpašo, aizsargāto nosaukumu – Jāņu siers.
Imants Balodis, kooperatīva “Straupe” valdes priekšsēdētājs, stāsta, ka uzņēmums Jāņu sieru ražo kopš 1993. gada: “Un vienmēr esam sveikuši sava darba kolektīva Jāņus un Līgas pie ugunskura ar pašu darināto sieru, alu, ozollapu vainagiem un Līgo dziesmām. Kopīgos svētkos rodam lielāku iedvesmu kopīgam darbam. Varbūt arī tāpēc mūsu Jāņu sieri – dzelteni un apaļi – tik veicīgi ripo pie patērētājiem.”
Aizvadītais gads būtiskas izmaiņas “Straupes” ražotajā Jāņu siera patēriņā nav nesis, taču I. Balodis saka, būtiskākais ir kvalitāte, nevis kvantitāte. “Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem jau mēneša garumā izjūtam lielo tirgotāju pastiprinātu interesi tieši par Jāņu sieru. Kad svētki klauvē pie durvīm, katra tirgotāja goda lieta ir plašs Jāņu sieru klāsts veikala plauktos. Tāpēc 80% no visa saražotā Jāņu siera pārdodam tieši jūnijā, īsi pirms Jāņiem. Te arī jāpiekodina, ka Jāņu siers ir produkts, kas nav paredzēts ilgstošai glabāšanai, tāpēc divu nedēļu laikā tas būtu jāapēd. Šis siers nesatur konservantus un ir tikpat svaigs kā visi svaigie piena produkti,” uzsver I. Balodis.
Pašlaik ražošana tiek koncentrēta, lai varētu apmierināt pieprasījumu. “Uz šiem Jāņiem ir jāsaražo astoņas tonnas siera, no kurām trīs aizies uz “Rimi” veikalu tīklu. Redzot, par kādu cenu Jāņu sieru tirgo veikalos, secinām, ka uzcenojums ir vairākkārt palielinājies,” secina I.Balodis.
Ražošanas meistare Gunta Tetere atzīst, ka Jāņu siera tapšanas process pienotavā ir gandrīz tāds pats kā lauku sētā: pienu saraudzē, tad silda, notecina suliņas un iegūst biezpienu. To pienā karsē, kamēr veidojas vijīga masa, tad pievieno sāli, olas, ķimenes un saldo krējumu. Jāņu siera ražošana ir diezgan laikietilpīga, jo ne visas operācijas ir mehanizētas. Katrs siera ritulītis jāizveido un jāiepilda formā. Kad tas atdzisis, jāizņem, jāvakuumē un jāuzlīmē īpašā etiķete.
“Tā kā mūsu ražotais siers ir apstiprināts kā Latvijas nacionālais produkts, tam pastiprinātu uzmanību pievērš ārvalstu viesi. Daudzi, it īpaši tie, kas Latviju apmeklē jūnijā, dzelteno ritulīti vēlas nopirkt kā suvenīru. Tādu īpaši izceļamu nacionālo produktu nemaz nav tik daudz, tie ir sklandrauši, rupjmaize, pelēkie zirņi, Carnikavas nēģi un tagad arī Jāņu siers,” piebilst I. Balodis.
Kooperatīva “Straupe” priekšsēdētājs saka, ka katru gadu vasaras saulgriežos pāri Latvijai ar savu burvību nāk mūsu senākie un tautiskākie svētki – Jāņi. Tas ir laiks, kad latviešos neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies, atraisās ilgas pēc dzimtenes un sentēvu tradīcijām: “Ir Jāņu zāles ar savu neatkārtojamo smaržu, bērzu meijas, ozollapu vainagi, ugunskuri un, protams, cienastu galds, kur goda vietā ir mūsu senču radītais Jāņu siers un mučele izcila alus.”
Jāņu siers tāpat kā salināta rupjmaize un sklandrauši pagaidām ir vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību. Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradicionālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai. Reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju. Ja uzņēmums uzskata, ka var šos kritērijus izpildīt, tam ar iesniegumu jāvēršas PVD, kas veiks pārbaudi uzņēmumā.
Kooperatīvā sabiedrība “Straupe” iesaistās arī Jāņu siera popularizēšanā. Uzņēmums ir ģenerālsponsors tikko iznākušajai, biedrības “Siera kluba” veidotajai grāmatai par Jāņu sieru. Tā ir nu jau otrā grāmata par šo vērtīgo, tikai Latvijai raksturīgo produktu.
Komentāri